Vairāk nekā trešdaļai (35,2 %) Latvijas mājsaimniecību 2020. gadā nebija uzkrājumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gandrīz tikpat lielai daļai (35,7 %) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus, bet 29,2 % – 3 mēnešus vai ilgāk.
Mājsaimniecību uzkrājumi ir atkarīgi no ienākumiem. Ja 1. kvintiļu grupas (trūcīgākās) vairāk nekā pusei (52,7 %) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, tad 5. kvintiļu grupas (turīgākās) mājsaimniecību uzkrājumu nebija tikai 17,7 %. 3 mēnešus vai ilgāk esošo dzīves līmeni tikai no uzkrājumiem varētu saglabāt vien 15,5 % 1. kvintiļu grupas mājsaimniecību un vairāk nekā puse (52,9 %) 5. kvintiļu grupas mājsaimniecību.
Pusei (50,4 %) mājsaimniecību zem nabadzības riska sliekšņa nav izveidotu uzkrājumu, 34,9 % šo mājsaimniecību uzkrājumi pietiktu mazāk nekā 3 mēnešiem, 14,8 % – pietiktu vairāk nekā 3 mēnešiem. Mājsaimniecībām virs nabadzības riska sliekšņa uzkrājumu nav katrai trešajai (29,1 %), 36 % ir uzkrājumi 3 mēnešiem un 34,9 % ir uzkrājumi vairāk nekā 3 mēnešiem.
Lielai daļai (43,9 %) vientuļo senioru vecumā no 65 gadiem uzkrājumu nav. Tomēr, neskatoties uz zemākiem ienākumiem, vairāk nekā pusei vientuļo senioru ir izveidoti uzkrājumi – 36,3 % to pietiktu mazāk nekā 3 mēnešiem, bet 19,8 % uzkrājumu pietiktu vairāk nekā 3 mēnešiem. Ģimenes ar bērniem ir piesardzīgākas un vismazāk mājsaimniecību bez uzkrājumiem bija starp pāriem ar vienu bērnu (26,3 %) un pāriem ar diviem bērniem (27,2 %). 39,8 % no pāriem ar vienu bērnu uzkrājumu pietiktu, lai saglabātu esošo dzīves līmeni mazāk par 3 mēnešiem, bet 33,8 % – vairāk par 3 mēnešiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
