Vairāki simti uzņēmumu aizvien nav atklājuši patiesā labuma guvējus

"Lursoft" pētīja, kas ir šie uzņēmumi, kas aizvien nav snieguši ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, un skaidroja, kāds ir to pašreizējais statuss.

No 472 uzņēmumiem, kuri līdz šā gada 24. martam vēl nebija iesnieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, vairāk nekā pusei, t.i., 306, rit likvidācijas process, rāda "Lursoft" apkopotā informācija. No tiem 119 uzņēmumiem likvidācijas process uzsākts pēc 2017.gada, kad stājās spēkā likuma grozījumi, paredzot obligātu prasību atklāt patiesos labuma guvējus.

Kamēr vairākiem uzņēmumiem likvidācijas process ilgst jau kopš 2004. gada, Aizkraukles novadā reģistrētais SIA "Upsalas", kas arī ir viens no uzņēmumiem, kurš līdz šim nav sniedzis informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, likvidācijas procesu uzsācis vien šogad. "Lursoft" pieejamā informācija rāda, ka līdz šā gada 4. aprīlim lauksaimniecībā strādājošajam SIA "Upsalas" bija izveidojies 15,5 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Atšķirībā no citiem uzņēmumiem, kuriem arī nav reģistrēta informācija par patiesajiem labuma guvējiem, SIA "Upsalas" gada pārskatus iesniedzis regulāri. Aizpērn uzņēmums apgrozīja 61,8 tūkstošus eiro, vēl gadu iepriekš – 101,1 tūkstoti eiro. Vadoties no "Lursoft" Multi atskaites datiem, SIA "Upsalas" apgrozījuma dinamika pēdējo desmit gadu laikā bijusi viļņveidīga. Tā, piemēram, 2012. gadā uzņēmums apgrozīja 271 tūkstotis eiro, bet jau 2013. gadā – vien 29,1 tūkstoti eiro. Turpmākajos gados apgrozījums atkal pakāpeniski audzis, 2016. gadā sasniedzot 202,3 tūkstošus eiro, pēc kura atkal piedzīvota lejupslīde.

"Lursoft" izpētījis, ka no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, 10 firmas jau iesniegušas pārskatus par 2021. gadu, taču tikai trim no šiem uzņēmumiem šobrīd nav likvidācijas procesa. Jāpiebilst gan, ka diviem no trim iepriekšminētajiem uzņēmumiem kopš aizvadītā marta nav aktuālu amatpersonu (SIA "Creolat" un SIA "birojs.biznesam"). Bez aktīvām amatpersonām šobrīd ir 54 uzņēmumi, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus.

Vairāk nekā pusei – ārvalstu kapitāls

Pētījuma dati atklāj, ka vairāk nekā pusei jeb 52,5% no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, ir ārvalstu pamatkapitāls. To vidū ir gan uzņēmumi, kas reģistrēti aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, gan arī tādi, kuri šogad svinēs vien savu 5.darbības gadu. To vidū ir, piemēram, 2017. gada aprīlī reģistrētais nekustamo īpašumu starpniecības pakalpojumu uzņēmums SIA "Edani&Partners", kura dalībnieku rindās reģistrētas arī trīs personas no Irākas. Vienai no tām kopš 2020. gada februāra piemērots kapitāldaļu atsavināšanas aizliegums, aizliegums mainīt daļu nominālvērtību, kā arī aizliegums veikt darbības, kas samazina personai piederošo daļu vērtību, un reģistrēt komercķīlas.

Pagājušā gada martā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Pēc "Lursoft" pieejamās informācijas, šiem irākiešu uzņēmējiem kapitāldaļas citos Latvijas uzņēmumos šobrīd nav reģistrētas.

Nekustamo īpašumu joma ir otra visplašāk pārstāvētā darbības nozare starp uzņēmumiem, kuri nav paziņojuši savus patiesos labuma guvējus. Lursoft apkopotie dati rāda, ka vēl vairāk to ir vien vairumtirdzniecībā.

Ne visiem rit likvidācijas process

Lai gan absolūtais vairākums starp uzņēmumiem, kuri nav reģistrējuši informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir uzņēmumi, kuriem ir virkne dažādu apgrūtinājumu, uzsākts likvidācijas process, apturēta saimnieciskā darbība vai arī norit maksātnespējas process, tomēr ir arī izņēmumi.

To vidū ir, piemēram, holdingkompānija AS "Latvijas Naftas Tranzīts", kas 2018. gadā nopelnīja 1,14 miljonus eiro. Pārskatus par pēdējiem gadiem kompānija nav iesniegusi. Uzņēmuma valdē darbojas Aivars Gobiņš, bet kā padomes priekšsēdētājs reģistrēts – Rudolfs Meroni. Kā liecina publiski pieejama informācija, 2020. un 2021. gadā tiesā skatīts administratīvais process strīdā starp AS "Latvijas Naftas Tranzīts" un Uzņēmumu reģistru par patiesā labuma guvēju atklāšanas pienākumu.

Tāpat arī starp šiem uzņēmumiem atrodams SIA "PMT Invest". SIA "PMT Invest" 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA "PMT Balticum", kuram kā patiesā labuma guvēji ir reģistrēti Aivars Lembergs un Rudolfs Meroni. Tomēr SIA "PMT Invest" informācija par patiesajiem labuma guvējiem LR Uzņēmumu reģistrā vēl aizvien nav reģistrēta.

"Lursoft" dati liecina, ka šo uzņēmumu rindās nav atrodamas kompānijas ar ievērojamu apgrozījumu vai arī vairākiem darbiniekiem. Apgrozījuma ziņā to vidū lielākais ir vācu kapitāla graudaugu audzētājs, nekustamā īpašuma uzņēmums SIA "Rikava Agro", kas aizpērn apgrozīja 270,22 tūkstošus eiro un nopelnīja 128,97 tūkstošus eiro. No kopējā apgrozījuma 104,53 tūkstošus eiro veidoja ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības. Gan pērn, gan arī aizpērn tas ar darba vietu nodrošināja tikai 1 darbinieku. 2021. gadā SIA "Rikava Agro" nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 46,83 tūkstošus eiro.

Maksātnespējas datu bāzē pieejamā informācija rāda, ka uzņēmumam savulaik reģistrēti divi procesi – pirmo reizi tā maksātnespēja pasludināta 2020.gada oktobrī, procesu izbeidzot pērn aprīlī, jo uzsākts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tas izbeigts pagājušā gada augustā, jo SIA "Rikava Agro" izpildījis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Vidējais vecums uzņēmumiem, kuri nav snieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir 16 gadi, tomēr to vidū atrodami uzņēmumi, kas reģistrēti vien nesen. Piemēram, SIA "Apreko", kura dalībnieki ir Sandra Freiberga (70%) un Jānis Freibergs (30%). Abu kopīgais uzņēmums reģistrēts 2021. gada novembra sākumā. Abi ir kapitāldaļu turētāji arī 2021.gada janvārī dibinātajā SIA "FRS Construction". Atšķirībā no SIA "Apreko", SIA "FRS Construction" informācija par patieso labuma guvēju reģistrēta jau līdz ar uzņēmuma reģistrēšanu.

"Lursoft" atgādina, ka informācija par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem svarīga vērtējot sadarbības partneri un darījuma riskus. Aizvien biežāk pienākums izvērtēt patiesā labuma guvēja informāciju izriet arī no normatīvo aktu prasībām. Piemēram, organizējot publiskos iepirkumus, iestādei pienākums vērtēt arī iepirkuma uzvarētāja patiesā labuma guvējus utml.