2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Ekonomisti vērtē, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi sabremzējušies.
"Gada sākumā izaugsme ir noslīdējusi līdz 2,8%, kas Latvijas ekonomikai ir visai mērens temps. Ātrie dati norāda uz pieticīgu būvniecības izaugsmi – 6%. Pakalpojumu nozarēs izaugsme ir bijusi 3%, bet rūpniecības apjoms saglabājies iepriekšējā gada līmenī, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Savukārt "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš novērojis: "Pakalpojumu sektoru pamatā veido mēreni un stabili augošas iekšzemes pieprasījuma nozares, kā arī dinamiskas, bet svārstīgas eksporta nozares, kuru rezultātus atsevišķos ceturkšņos ir grūti uzminēt, tā teikt, gaidīsim sīkākus statistiķu paskaidrojumus pēc mēneša."
"Pēc diviem straujas izaugsmes gadiem šis gads Latvijas ekonomikai iesācies ar mīnusa zīmi. Dati par iekšzemes kopproduktu pēc ātrā novērtējuma rāda, ka 2019. gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikas apjoms samazinājās par 0,3% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Šajā rādītājā kritums nebija redzēts kopš 2015. gada beigām, atzīmē "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece. Savukārt Ekonomikas ministrijā vērtē, ka 2019. gadā investīciju pieaugumu veicinās ES struktūrfondu ieguldījumi un privāto investoru realizētie projekti, vienlaikus straujāku investīciju pieaugumu ierobežos uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī joprojām banku piesardzīgā kreditēšanas politika.
Tikmēr "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš, skatoties uz šo gadu, teic, ka ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika aug lēnāk nekā iepriekšējos divos gados un šobrīd neredz pamatu mainīt savu IKP izaugsmes prognozi šim gadam 2,8% apmērā, bet Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula rezumē, ka kopumā īstermiņa dati norāda, ka jau 1. ceturksnī relatīvi sekmīgāk varētu būt attīstījušās uz iekšzemes tirgu vērstās nozares, izņemot enerģijas nozari. Šāda tendence, visticamāk, saglabāsiešoties arī gada laikā.
Dainis Gašpuitis: Lēnāk, bet uz priekšu
Tas, ka izaugsmes nosacījumi vājinās, ārējā vide signalizēja visu pērno gadu, īpaši gada otrajā pusē. Taču uzrāviens būvniecībā šos signālus veiksmīgi noslāpēja un ļāva sasniegt straujāko izaugsmi pēdējo gadu laikā. Gada sākumā izaugsme ir noslīdējusi līdz 2,8%, kas Latvijas ekonomikai ir visai mērens temps. Ātrie dati norāda uz pieticīgu būvniecības izaugsmi – 6%. Pakalpojumu nozarēs izaugsme ir bijusi 3%, bet rūpniecības apjoms saglabājies iepriekšējā gada līmenī.Latvijas ekonomikas veikumā šogad būs pamanāms nestabilās ārējās vides iespaids un eksporta ieguldījums, vismaz gada pirmajā pusē, būs minimāls. Galvenais uzsvars šobrīd ir pārvirzījies uz iekšzemes patēriņu. Jo vairāk ienāks datu, jo precīzāk varēs noteikt ekonomikas turpmāko gaitu. Aktuālākais jautājums ir – kā veiksies būvniecībai? Cik brīvu jaudu un cik spēcīgs saglabāsies pieprasījums? Riski, ko rada straujais izmaksu kāpums ir visai izteikti, jo ietekmē daudzu projektu īstenošanu. Ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam ir 3,5%.Tālākās perspektīvas joprojām ir nenoteiktas, kaut pazīmes liecina, ka negatīvie faktori sāk sevi izsmelt, kaut arī strauji pozitīvu pavērsienu iespējas nav saskatāmas. Riska noskaņojums pēdējo mēnesi ir saglabājies spēcīgs un finanšu tirgi auguši. Atbalsts no centrālajām bankām turpinās un pienāk ziņas arī par labiem makro datiem, piemēram, Ķīnas un ASV. Tomēr izaugsmes aina joprojām ir nevienmērīga, jo īpaši eirozonā, kur pēdējos mēnešos rūpniecības un pakalpojumu noskaņojums ir gājis pretējos virzienos. Šāda nenoteiktība gada pirmajā pusē saglabāsies. Tikmēr nepārliecinoši, bet vairāki apsteidzošie dati norāda uz situācijas uzlabošanos gada otrajā pusē. Ļoti nozīmīgs faktors globālajai un arī Latvijas ekonomikai būs tirdzniecības sarunu starp ASV un Ķīnu iznākums un tam, kā šajā sakarā virzīsies disputs starp ASV un ES.Agnese Buceniece: Latvijas ekonomika sagurst pēc strauja skrējiena
Pēc diviem straujas izaugsmes gadiem šis gads Latvijas ekonomikai iesācies ar mīnusa zīmi. Dati par iekšzemes kopproduktu pēc ātrā novērtējuma rāda, ka 2019. gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikas apjoms samazinājās par 0,3% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Šajā rādītājā kritums nebija redzēts kopš 2015. gada beigām. Tomēr spēcīgā bāzes efekta dēļ izaugsme gada laikā, proti, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, joprojām bija pozitīva un veidoja 2,8% (neizlīdzināti dati). Tas ir būtiski lēnāk nekā pērn kopumā, kad ekonomikas izaugsme bija 4,8%.Lai gan detalizēti dati par iekšzemes kopproduktu vēl nav pieejami, domājams, ka gada izaugsmes galvenais virzītājs joprojām bija iekšzemes pieprasījums, tai skaitā mājsaimniecību patēriņš, ko veicināja pirktspējas kāpums un diezgan labais mājsaimniecību noskaņojums par savu finanšu situāciju un ekonomiku kopumā, kas saskaņā ar aptauju datiem ir virs ilgtermiņa vidējā. Gan mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi (+3,7%), gan pakalpojumu nozares kopumā (+3%) pirmajā ceturksnī auga nedaudz straujāk par kopējo ekonomiku.Janvāra un februāra dati par ārējās tirdzniecības apgrozījumu rāda, ka eksporta un importa izaugsme būtiski palēninājās. Tas saistīts ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstīs un globālās tirdzniecības plūsmu vājināšanos. Tomēr eksporta izaugsme apsteidza importa kāpumu, tādējādi pozitīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi. Rūpniecības nozarē izaugsme gada sākumā bija pa nullēm, nedaudz straujākam apstrādes rūpniecības kāpumam kompensējot kritumu elektroenerģijas ražošanā, gāzes un siltumapgādē. Elektroenerģijas ražošana turpina sarukt sauso laikapstākļu dēļ. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu aptaujas rāda, ka eksporta pasūtījumu kāpums ir apstājies augstā līmeni un kopējais ražotāju noskaņojums sāk pasliktināties. Tādējādi, visticamāk, ne apstrādes rūpniecībā, ne eksportā cerēt uz būtiski labāku sniegumu šogad īsti nevaram.Ekonomikas izaugsmi uz leju šī gada sākumā, visticamāk, galvenokārt pavilka ievērojami vājāks investīciju kāpums, kā rezultātā arī būvniecības apjomu izaugsme bija vien 6% (22% pērn). Eiropas Savienības fondu investīcijas pēc straujas izaugsmes iepriekšējos divos gados ir sasniegušas augstu līmeni, kurā noturēsies arī šogad, bet augstāk nekāps. Arī citas publiskās un privātās investīcijas vairs tik strauji kā pērn diez vai augs. Līdz ar to investīciju pieaugums šogad būs daudz mērenāks.Kopējais ekonomikas sentiments ir nedaudz pasliktinājies, bet joprojām turas augstā līmenī un norāda uz izaugsmes turpināšanos. Tomēr darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens, augstās ražošanas jaudu noslodzes un vājāks ārējais pieprasījums ierobežos ekonomikas izaugsmi, kas šogad kopumā varētu sasniegt 3,3%.Mārtiņš Āboliņš: Gads ekonomikā sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā
Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums, šī gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas ekonomika ir augusi par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem lēnāka izaugsme šogad jau bija sagaidāma un par to liecināja arī liels vairums īstermiņa indikatoru, piemēram, vājāki izaugsmes rādītāji tirdzniecībā, rūpniecībā, eksportā, kravu un pasažieru plūsmā lidostā, kā arī lēnāks uzlabojumu temps darba tirgu. Taču pēc diviem gadiem, kad Latvijas ekonomikas izaugsme brīžiem pārsniedza pat 5%, mazāk nekā 3% kāpums pirmajā ceturksnī uzskatāms drīzāk par negatīvu pārsteigumu.Galvenais iemesls šādai lēnākai izaugsmei noteikti ir globālie pretvēji un ārējā ekonomiskā cikla bremzēšanās. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā pasaules ekonomikas apskatā 70% pasaules valstu šogad prognozē zemāku izaugsmi nekā pērn un šogad pasaulē kopumā gaidāma vājākā izaugsme kopš 2009. gada. Pirmā ceturkšņa IKP dati liek domāt, ka to jau sākam just arī Latvijā, taču, manuprāt, šobrīd nav pamata runāt par globālu recesiju vai krīzi.Vienlaikus iekšējais ekonomikas cikls pagaidām izskatās pietiekami noturīgs. Patēriņš stabili aug, taču būvniecībā gads sācies tikai ar 6% kāpumu un tas apliecina, ka cikls šajā nozarē bremzējas. Pēc diviem gadiem, kad izaugsme būvniecībā pārsniedza 20%, tas ir pat vēlams, jo nozarē jau ir vērojamas pārkaršanas pazīmes. Augošais būvatļauju skaits gan liecina, ka privātā sektora pieprasījums nozarē saglabājas ļoti spēcīgs, taču ES fondu apguvē tuvojamies maksimuma punktam un no publiskā sektora puses papildus stimula nozarē šogad nebūs.Skatoties uz šo gadu, ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika aug lēnāk nekā iepriekšējos divos gados un šobrīd neredzu pamatu mainīt savu IKP izaugsmes prognozi šim gadam 2,8% apmērā. Pērn Latvijas ekonomikai par labu nāca arī vairāki veiksmes faktori, kas šogad var izrādīties ar mīnus zīmi. Neskatoties uz Krievijas mērķi mazināt Baltijas valstu ostu izmantošanu, tranzīts pērn pieauga, augstās koksnes cenas veicināja mežu papildus ciršanu un kokapstrādes pieaugumu, un lielajos makro ciparos tikai daļēji atspoguļojās nerezidentu depozītu aizplūšana. Uz tik pat veiksmīgu faktoru sakritību šogad ir grūti cerēt. Pēdējos mēnešos Eiropas tirgos ir vērojams būtisks ogļu cenu kritums, kas ir negatīvs signāls par kravu apgrozījumu Latvijas ostās turpmākajos mēnešos ostās. Tāpat koksnes cenās jau ir vērojama korekcija, kam būs negatīva ietekme uz rūpniecību, kā arī eksportu. Vienlaikus kopējo izaugsmi uz leju pērn pavilka sausie laika apstākļi, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecību un enerģētiku, un šī gada otrajā pusē abās nozarēs es sagaidu plusus. Taču tā kā sausums pie mums pagaidām turpinās, gaidītie plusi šajās var nebūt tik lieli, kā cerēts gada sākumā.Tomēr lielākais jautājums protams ir par ārējo ekonomikas vidi un vai pašreizējais vājums pasaules ekonomikā būs pārejošs? Galvenie riski pasaules ekonomikas izaugsmei ir neatrisinātie tirdzniecības kari, bremzēšanās pasaules tirdzniecībā, kā arī rūpniecībā, joprojām lielā nenoteiktība par Brexit un augstie parāda līmeņi, piemēram, Itālijā, kas var radīt draudus finanšu sistēmas stabilitātei. Tā rezultātā pēdējā gada laikā eirozonas izaugsmes prognozes šim gada jau samazinātas teju uz pusi līdz aptuveni 1%, kamēr Baltijas reģionā tās bija palikušas nemainīgas. Pēdējos mēneši dati par globālo ekonomiku gan drīzāk liek domāt, ka pašreizējos izaugsmes tempu kritums drīzāk ir pārejošs sagurums un koncentrēts atsevišķas nozarēs, kamēr patēriņš un pakalpojumu nozarēs turpina stabili augt. Tādēļ lielam uztraukumam par Latvijas ekonomiku šobrīd, manuprāt, nav pamata.Pēteris Strautiņš: Ekonomikai trūkst ūdens
Šī gada pirmā ceturkšņa IKP izmaiņu sākotnējais novērtējums ir viegli pārsteidzošs. Varēja gaidīt izaugsmes bremzēšanos, taču izziņotie dati vēsta, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP samazinājies par 0,3%. Līdz ar to IKP kāpums gada griezumā noplacis līdz 2,8%.Nepārsteidz, ka rūpniecības pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies. Biju pieņēmis, ka pievienotās vērtība nozarē ir pat samazinājusies par 1%, jo laika apstākļu "apskādētā" enerģētika rada tik lielu ietekmi, ka pat spēcīgais apstrādes rūpniecības pieaugums, kas varētu būt virs 5%, nevar to kompensēt.Celtniecības pieaugums (+6%) ir daudz mazāks, nekā vidēji pērn, taču tas bija sagaidāms. Taču vājāks par iepriekš nojaušamo ir pakalpojumu nozaru kopējais sniegums, to pievienotā vērtība augusi par 3%, kaut varēja gaidīt pieaugumu par 4%. Pakalpojumu sektoru pamatā veido mēreni un stabili augošas iekšzemes pieprasījuma nozares, kā arī dinamiskas, bet svārstīgas eksporta nozares, kuru rezultātus atsevišķos ceturkšņos ir grūti uzminēt, tā teikt, gaidīsim sīkākus statistiķu paskaidrojumus pēc mēneša.Arī tad, ja ziņa par IKP samazināšanos 1.ceturksnī pret pērnā gada nogali tiks apstiprināta, maz ticams, ka tas ir bijis recesijas sākums. Izaugsmes nosacījumi nav tik labvēlīgi, kā pagājušogad, taču nav arī slikti. Pasaules ekonomika kopš pērnā gada beigām ir zaudējusi tempu, taču šķiet, ka ir stabilizējusies zemākā, bet joprojām augšupvērstā trajektorijā. Eirozonas IKP pieaugums gada sākumā pat paātrinājās līdz 0,4% no 0,2% pērnā gada nogalē. Jācer, ka Latvijas vājuma brīdi turpmākajos ceturkšņos palīdzēs pārvarēt spēcīgā attīstība Igaunijā un Lietuvā. Dienvidu kaimiņvalstī 1.ceturksnī IKP pieaugums paātrinājās līdz 3,9%, rūpniecības un tirdzniecības dati signalizē par spēcīgu izaugsmi arī aiz mūsu ziemeļu robežas. Bažas rada lauksaimniecība un mežu nozare jeb mežsaimniecība un kokapstrāde – satrauc gan sausums, gan koksnes produktu cenu kritums. Akmeņogļu uzkrājumi Rietumeiropā signalizē par gada sākumā spēcīgo tranzīta plūsmu iespējamu apsīkšanu.Latvijas iekšējais ekonomikas cikls ir drīzāk labvēlīgs, pirmo reizi kopš krīzes aug mājsaimniecību kredītportfelis, darba tirgus iesilst, patērētāju optimisms ir virs vēsturiski vidējā, viņi plāno palielināt ieguldījumus mājokļos. Sākotnējie IKP dati liek domāt, ka 1. ceturksnī galvenokārt ārējos tirgos strādājošās nozares augšas krietni ātrāk nekā iekšzemes pieprasījuma nozares, taču to vājuma iemesli ir pārejoši – ne patēriņš, ne investīcijas šogad nebūs ekonomiku bremzējošs faktors.Jānis Salmiņš: Šā gada 1. ceturksnī IKP pieaudzis par 2,8%
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu šogad 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni, IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8%. Savukārt, izslēdzot sezonāla rakstura svārstības, salīdzinājumā ar pērnā gada 4. ceturksni, IKP ir sarucis par 0,3%.Visbūtiskāk IKP pieaugumu gada sākumā ietekmēja ražošanas apjomu samazināšanās enerģētikas nozarē. Salīdzinoši siltākie laikapstākļi ietekmēja siltumenerģijas ražošanas apjomus. Savukārt, zemais pieteces līmenis upēs ietekmēja hidroelektrostaciju izstrādes apjomus, kas šogad bija zemākie pēdējo divu gadu laikā.Līdzīgi kā iepriekš, arī gada sākumā nozīmīgs devums IKP pieaugumā bija būvniecības nozarei (kāpums par 6%), taču pieauguma tempi bija trīs reizes lēnāki nekā 2018. gadā. Izaugsmi būvniecības nozarē ietekmēja gan lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana (piemēram, "Ikea" un "Akropole"), gan ES fondu investīcijas, kas ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs.Vienlaikus šis gads iesācies veiksmīgi arī citās nozarēs. Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās pēc neizlīdzinātiem datiem 1. ceturksnī bija par 3,8% lielāks nekā pirms gada. To sekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums. Savukārt apstrādes rūpniecībā gada pirmajos divos mēnešos ražošanas apjomi palielinājās par 4,7% (pretstatus 2018. gada kopējai izaugsmei par 2,7%). Pieaugums bija lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē, kā arī elektronikas nozarē, ķīmiskajā rūpniecībā, mašīnu un iekārtu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Attīstības tendences rūpniecības apakšnozarēs gan ir ļoti atšķirīgas, piemēram, apģērbu, mēbeļu, dzērienu un nemetālisko minerālu ražošanā produkcijas apjomi gada sākumā ir sarukuši.Šogad kopumā tautsaimniecības attīstību ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktība ārējā vidē – tirdzniecības karu ietekme uz globālo ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c. 2019. gadā investīciju pieaugumu veicinās ES struktūrfondu ieguldījumi un privāto investoru realizētie projekti, vienlaikus straujāku investīciju pieaugumu ierobežos uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī joprojām banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Privātā patēriņa pieaugumu turpinās ietekmēt uzlabojumi darba tirgū – nodarbinātības un darba samaksas kāpums. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš varētu nodrošinot būtiskāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu sasniegt 3,5%.Daina Paula: Izaugsmes glezna piestāv rāmim
Līdz ar visai nelabvēlīgām norisēm ārējā ekonomiskajā vidē, tostarp augstu nenoteiktību attiecībā uz globālās tirdzniecības sarunu iznākumiem, protekcionisma spiedienu atsevišķās jomās, nedaudz atlikto breksitu, kā arī globālās izaugsmes zemākiem vērtējumiem, Latvijas tautsaimniecība 2019. gada pirmajā ceturksnī visai būtiski bremzējusies (-0.3% ceturkšņa laikā un +3.0% gada laikā pēc izlīdzinātiem datiem, ko publicējusi Centrālā statistikas pārvalde). Iepriekšējā ceturksnī, jau pastāvot līdzīgai ārējās vides attīstībai, Latvijas tautsaimniecības straujā izaugsme izskatījās pēc "gleznas, kas vizuāli nesader ar rāmi", tomēr šobrīd izaugsmes iespējas arvien skaidrāk iezīmējas uz iekšzemes faktoru rēķina, turklāt arī tie nav tikai labvēlīgi.Pilnīgāka informācija par nozaru attīstību un iekšzemes kopprodukta izlietojuma komponentu dinamiku gan būs pieejama vien pēc mēneša, taču īstermiņa dati rāda, ka eksporta pienesums izaugsmei varētu būt ļoti vājš un, visticamāk, būs nelabvēlīgi ietekmējis arī vairumtirdzniecības attīstību. Tikmēr jaunākie dati rāda, ka mazumtirdzniecības attīstība bijusi sekmīga (1. ceturksnī reālā apgrozījuma gada kāpums pēc izlīdzinātiem datiem sasniedza 3.7%, kas ir vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī). Mazumtirdzniecības kāpumu gan, iespējams, vēl arvien labvēlīgi ietekmē 2018. gada ienākumu dinamika: 2018. gadā, palielinoties vidējai darba samaksai valstī, kā arī nodokļu politikas ietekmē iedzīvotāju reālā pirktspēja auga straujāk nekā 2017. gadā, radot iespēju gan palielināt patēriņu, gan veidot uzkrājumus. Šis fons ļauj attīstīties mazumtirdzniecībai, tostarp veidoties un paplašināties tirdzniecības centriem.Tomēr šādas "iekšējās rezerves" ir ar visai ierobežotu jaudu. Šogad līdzvērtīgs pirktspējas kāpums nav gaidāms, piemēram, netiek palielināta minimālā alga. Turklāt, lai gan Eiropas Komisijas dati liecina, ka aprīlī patērētāju noskaņojums uzlabojies, gluži par optimisma pieaugumu to saukt nevarētu, jo kopējais radītājs uzlabojies uz iepriekšējo 12 mēnešu finansiālās situācijas vērtējuma rēķina, kā arī lielāku pirkumu plāniem tuvāko 12 mēnešu laikā. Turpretī tuvāko 12 mēnešu finansiālās situācijas un kopējās ekonomiskās situācijas redzējums ir nedaudz pasliktinājies. Mazliet vairāk optimisma ir mazumtirdzniecības noskaņojumā, kur gan runa ir tikai par tuvākajiem trīs mēnešiem, un te mazumtirgotāji, iespējams, rēķinās gan ar patērētāju uzkrājumu izlietošanu, gan arī joprojām augošajiem (lai arī lēnāk) ienākumiem, gan iedzīvotāju interesi par jaunajām tirdzniecības vietām.Lai gan uzņēmēju noskaņojuma pasliktinājums citās jomās (piemēram, būvniecībā un rūpniecībā, kur tendence vērojama jau kopš decembra), kā arī ārējā vide nerosina veikt investīcijas kapacitātes palielināšanā, vēl arvien uzņēmumu darba kārtībā ir iesākti liela mēroga investīciju projekti. Tāpat šā gada pirmajos mēnešos izskanējuši jauni investīciju plāni plašā nozaru spektrā. Arī Eiropas Savienības (ES) fondu apguve šā gada pirmajā ceturksnī (Finanšu ministrijas dati) sekmējusies nedaudz straujāk nekā 2018. gada pirmajos trīs mēnešos. Tomēr gada laikā investīciju aktivitāti varētu palēnināt uz ārējo tirgu vairāk vērsto nozaru attīstības bremzēšanās. Ostu darbībā, ko pērn balstīja īslaicīgi faktori, jau šobrīd vērojama mērenāka izaugsme, turklāt transporta nozares attīstību kopumā drīzumā varētu bremzēt arī auto pārvadājumu politika ES iekšienē, kas ietver perifērijas valstu autopārvadātāju darbībai nelabvēlīgus nosacījumus. Apstrādes rūpniecības izaugsmi noteiks eksporta iespējas, kas svārstīsies līdzi globālajai izaugsmei, starpvalstu tirdzniecības politikai un breksita iznākumam.Būvniecības izaugsme pēc provizoriskiem datiem 1. ceturksnī ir palēninājusies pēc straujās 2018. gada attīstības. Tomēr nozares attīstībai saglabājas labvēlīgi nosacījumi: gan plānotās investīcijas (tostarp ES fondu līdzekļu izmantošana), gan iedzīvotāju maksātspējas pieaugums (un tādējādi – pieprasījums mājokļu segmentā). Enerģijas nozare 1. ceturksnī vēl arvien būs cietusi no laikapstākļiem. Arī fosilā kurināmā un elektroenerģijas biržas cenu attīstība nebija tik labvēlīga, lai būtu izdevīgi pastiprināti ražot elektroenerģiju koģenerācijas režīmā. Elektroenerģijas ražošanas apjoms 1. ceturksnī piedzīvojis ar divciparu skaitli rakstāmu sarukumu gada laikā. Kopumā īstermiņa dati norāda, ka jau 1. ceturksnī relatīvi sekmīgāk varētu būt attīstījušās uz iekšzemes tirgu vērstās nozares (izņemot enerģijas nozari). Šāda tendence, visticamāk, saglabāsies arī gada laikā.FM: Ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī mērenāka
Pēc straujā 4,8% kāpuma pērn šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme ir palēninājusies. Iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājies vairs tikai par 2,8%, liecina otrdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 0,3%. Tas ir pirmais kritums kopš 2015. gada ceturtā ceturkšņa, norāda Finanšu ministrija.Lai gan izaugsmes tempu samazināšanās jau bija sagaidāma, ņemot vērā, ka investīciju un būvniecības nozares izaugsme nesaglabāsies tik strauja kā iepriekšējos divos gados, un situācija Latvijas ārējos tirgos vairs nav tik labvēlīga kā iepriekš, palēninājums ir pat nedaudz straujāks nekā sagaidīts. Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, no pašlaik pieejamās informācijas redzams, ka IKP rādītājus pirmajā ceturksnī būtiski pazeminājis kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, kur izlaides apjomi divos mēnešos bijuši par 20,5% mazāki nekā pirms gada. Nozares ražošanas apjomus ietekmējuši laika apstākļi, sausuma dēļ kopējai elektroenerģijas ražošanai pirmajā ceturksnī samazinoties par 24% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Tajā skaitā elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās kritusies par 39%.Tāpat arī būtiski lēnāks nekā pagājušajā gadā kļuvis būvniecības nozares pieauguma temps, pazeminoties līdz 6%. Tikmēr 2018. gadā pievienotās vērtības pieaugums būvniecībā sasniedzis 21,9%. Vienlaikus apstrādes rūpniecībā gada sākumā bijuši salīdzoši visai augsti pieauguma rādītāji, izlaides apjomiem divos mēnešos palielinoties par 4,7%. Tas ir pat straujāks pieaugums nekā pagājušajā gadā, kad pievienotā vērtība nozarē bija augusi par 2,7%. Apstrādes rūpniecībā šogad spēcīgi turpina augt kokapstrādes nozares izlaide. Tāpat būtisku devumu nozares kopējā izaugsmē nodrošinājis kāpums mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Jāpiemin, ka ne Latvijas, ne Lietuvas un Igaunijas apstrādes rūpniecības dati pašlaik neatspoguļo pasaules un īpaši eirozonas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, kas bija vērojama kopš pagājušā gada vidus.Pozitīvi rādītāji pirmajā ceturksnī bijuši arī Latvijas tranzīta nozarei, kur kravu apgrozījums ostās pirmajā ceturksnī bijis par 10,4% lielāks nekā pirms gada, īpaši strauji augot ogļu, kā arī ģenerālkravu apjomiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos attīstība kļuvusi lēnāka un gada otrajā pusē šādi kāpuma tempi visdrīzāk nesaglabāsies.Lai arī pirmajā ceturksnī ir bijis IKP kritums pret iepriekšējo ceturksni. taču to lielā mērā ietekmējuši vienreizēji, tajā skaitā laika apstākļu ietekmēti faktori. Tajā pat laikā, spēcīgs kāpums saglabājies apstrādes rūpniecībā, kas ir viena no būtiskākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, un straujāka izaugsme bijusi ari mazumtirdzniecībā, signalizējot par stabilu iedzīvotāju ienākumu un pirktspējas kāpumu un spēcīgu privāto patēriņu.
Vienlaikus riska faktori izaugsmei joprojām saistās ar ārējo vidi, kur pasaules ekonomikas attīstība jau kopš pagājušā gada vidus bremzējas. Tajā pašā laikā jānorāda, ka pēdējā laikā signāli par pasaules ekonomikas attīstību ir kļuvuši pretrunīgāki un vairs tik viennozīmīgi nenorāda uz izaugsmes palēnināšanos. Lai gan izaugsmes prognozes joprojām tiek pazeminātas, kā piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds tikko pazeminājis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2019. gadam līdz 3,3%, salīdzinot ar 3,9% pagājušā gada oktobrī, vairākās nozīmīgās pasaules ekonomikās izaugsmes tempi atkal ir paaugstinājušies. Tajā skaitā ASV ekonomikas izaugsme 1.ceturksnī sasniegusi 3,2%, par vienu procentpunktu pārsniedzot analītiķu prognozes. Savukārt eirozonas IKP pieaugums pret iepriekšējo ceturksni paātrinājies līdz 0,4%, salīdzinot ar 0,2% un 0,1% iepriekšējos divos ceturkšņos. Par labvēlīgāku situāciju pasaulē signalizē arī kāpums fondu tirgos, vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Eiropas Savienībā gan turpina pasliktināties, ESI indeksam aprīlī noslīdot līdz zemākajam rādītājam kopš 2016. gada vasaras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi
šeit
