Valdība lemšanu par papildu ierobežojumu ieviešanu pārceļ uz piektdienu
Foto: LETA

Ministru kabinets ceturtdien, 11. martā, atlika lemšanu par papildu ierobežojumu ieviešanu, un turpinās par to diskutēt piektdien, 12. martā, un otrdien, 16. martā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Secināts, ka uz ceturtdienu sagatavotajos dokumentos nav iekļauta informācija par prasībām ceļotājiem, kas Latvijā iebrauc no 3. valstīm, tādēļ valdība nolēma uz piektdienu atlikt lemšanu arī par pārējiem jautājumiem, tostarp, attālināto darbu un citām prasībām.

"Organizēt šādu plašu darbu nav viegli, taču mums ir svarīgi savā darbībā ieviest pārskatamību. Mēs otrdien pieņēmām kompleksu lēmumu ar lūgumu līdz galam izstrādāt konkrēti līdz šodienai nepieciešamo informāciju, lai to varētu šodien izskatīt. Sēdes laikā es konstatēju, ka viens būtisks elements trūkst – skaidrs kontroles mehānisms lidojumiem no 3. valstīm. Šajās valstīs pandēmijas situācija bieži vien ir neskaidra, un nav pieejami būtiski dati par izplatību un jauno paveidu izplatību, un šie cilvēki potenciāli var ievest valstī jaunus vīrusa veidus. Tādēļ jābūt skaidriem kontroles mehānismiem, lai cilvēki, kas paliek mūsu valstī, tiek arī attiecīgi uzraudzīti. Ja sāksim kopīgu pakotni skatīt atsevišķi, tad mums zudīs kopaina, tādēļ ar ministriem vienojāmies šo pakotni skatīt kopā rīt, plkst.15," skaidroja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

"Starpinstitūciju koordinācijas grupā mēs trešdien strādājām līdz desmitiem vakarā, izskatījām visus pievienotos priekšlikumus par tiem, kuriem spējām vienoties, tika steidzamības kārtā sagatavoti un iesniegti valdības sēdē, pārējos vienkārši fiziski nebija iespējams sagatavot un noformēt iesniegšanai valdības sēdē. Darbs turpinās tā, lai rīt premjera noteiktajā laikā būtu pieejami precīzi piedāvājumi," sacīja Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kad varētu stāties spēkā regulējums par attālināto darbu, Citskovskis sacīja, ka tas stāsies spēkā pēc pieņemšanas MK un publicēšanas.

Jau ziņots, ka otrdien, 9. martā, MK konceptuāli vienojās par papildu ierobežojumu ieviešanas A rīcības scenāriju, izvēloties vieglāko no diviem ekspertu piedāvātajiem rīcības variantiem.

Tomēr protokollēmumā arī noteikts, ka jāizstrādā kritēriji, lai valdība vajadzības gadījumā varētu lemt par D scenārija rīcības variantu, ja situācija ar saslimstību pasliktinās.

Valdības konceptuālais lēmums nozīmē, ka no 15. marta uz trim nedēļām varētu tikt ieviesti zināmi papildu ierobežojumi. Līdz ceturtdienai tiks precizētas detaļas, tajā skaitā arī izvērtēt ierosinājumu rīkot mācības ārtelpās.

Savukārt nedēļas laikā Starpinstitūcju koordinācijas grupai būtu jāizstrādā stratēģija, ko darīt un atvieglot, ja triju nedēļu laikā situācija būtiski uzlabosies.

Par to, ka nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamām izmaiņām esošajos Covid-19 ierobežojumos, Ministru kabinets vienojās pagājušā nedēļā, secinot, ka saslimstības līkne Latvijā samazinās lēni un vienlaikus arvien straujāk izplatās vīrusa līpīgākais paveids.

Ministru kabineta sēdē otrdien, iepazīstinot valdības locekļus ar piedāvātajiem variantiem, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis sacīja, ka Starpinstitūciju koordinācijas grupa šobrīd piedāvā īstenot A scenārija rīcību triju nedēļu garumā, bet, ja neizdodas situāciju stabilizēt, tad jāķeras pie scenārija D rīcības varianta, kas nozīmē būtiskus pārvietošanās un citus ierobežojumus jeb pilnu "lokdaunu". Scenārija A gadījumā pie jau esošajiem ierobežojumiem klāt nāktu vairāki jauni, bet tas nebūtu pilnīgs "lokdauns".

Pie scenārija A tiek ieteikts rīcības variants, ka ražojošās nozares turpina darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos – Covid-19 droši nozaru protokoli, piemēram, darbs maiņās, pēc iespējas biroji strādā attālināti un citi pasākumi.

Šajā variantā vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu, tāpēc nepieciešams izstrādāt Covid-19 drošas darbības protokolu katrā nozarē, nepieciešams stingrs ieviešanas kontroles mehānisms, ierobežojumu politikas izmaiņas veicamas pa soļiem.

Kā tūlītējie pasākumi, lai kompensētu lipīgākā celma B.1.1.7. ietekmi un neapstādinātu tautsaimniecību, tiek ieteikti – darba organizēšanā nozares pāriet uz drošiem protokoliem (distancēšanās, vēdināšana, dezinfekcija, masku lietošana, veselības monitorings); atbildīgās personas par prasību ievērošanu noteikšana (t.sk. transports, darba organizācija); valsts pārvalde kā piemērs – klātienē tikai ar iestādes vadītāja atļauju, klātienes pakalpojumi tikai ar iepriekšēju pierakstu; privātais sektors – klātienē tikai ar komersanta vadītāja atļauju, atbalsts attālinātam darbam – 60 eiro apmērā uz strādājošo IIN neattiecināšana uz izdevumiem.

Pasākumi inficēto un kontaktpersonu uzraudzībā – aizliegt apmeklēt publiskas vietas; kontaktpersonu apziņošana 1 dienas laikā (sniedzot visu nepieciešamo informāciju par turpmāko rīcību saslimstības novēršanai un iespējām saņemt valsts atbalstu Izmitināšanas programmā); nodrošināt viesnīcu uz Covid-19 pozitīva testa pamata; veicināt Izmitināšanas programmas pieejamību, sedzot 80% no izmaksām, t.sk. ēdināšanai; stingra inficēto un kontaktpersonu uzraudzība; pašvaldību un NVO aktīva iesaiste inficēto un kontaktpersonu pārtikas un medikamentu apgādei.

Pārvietošanās – samazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no ietilpības; atbildīgās personas par pārvietošanās organizēšanu (t.sk. drošo protokola izstrādi); stiprināt kontroli par drošo protokolu un prasību ievērošanu; atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.

Pūļa testēšana un mērķtiecīgs skrīnings – ātri identificēt perēkļus, lai tos lokalizētu; identificēt riskus konkrētos segmentos; uzturēt liela mēroga testēšanu.

Tūrisms – mazināt izņēmumus, kas apgrūtina kontroli; stiprināt robežkontroli; organizētos tūrisma pakalpojumos iekļaut uzturēšanos 2 nedēļu pašizolācijā viesnīcā Latvijā.

Apturi Covid-19 – lietotnes pilnveide un popularizēšana; jāvērtē jomas, kur lietotnes lietošana ir obligāta (piemēram, sniedzot drošos pakalpojumus).

Pirmsskolas izglītībā – bērnudārza nodrošināšana vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti (bērnu mājsēde).

Vienlaikus savlaicīgi tiek gatavots vienots ierobežojumu mazināšanas un nozaru drošas, pakāpeniskas atvēršanas secība un plāns, balstoties uz nozaru nozīmīguma, epidemioloģisko un ekonomisko analīzi. Līdz šim identificētās jomas, kuras iekļaujamas analīzē – aktīvās atpūtas vietas (akvaparki, baseini, batutu parki, piedzīvojumu takas, bērnu izklaides vietas); amatiermāksla un mākslinieciskie kolektīvi; bērnu nometnes; ēdināšana (āra terases, sabiedriskā ēdināšana); fotopakalpojumi klātienē; izglītība (interešu un profesionālās ievirzes izglītība (izņemot sportu), pieaugušo profesionālā tālākizglītība, transportlīdzekļu vadītāju apmācība); izklaides vietas (diskotēkas, nakts klubi, kazino); kultūrvietas un izstāžu vietas (muzeji, izstādes, bibliotēkas); organizētie tūrisma pakalpojumi (ienākošie, izejošie); pulcēšanās un publiskie pakalpojumi, t.sk. kultūras pasākumi; skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi (ķermeņa masāža, pirtis, SPA, sejas procedūras); sporta inventāra noma iekštelpās; sporta nodarbību vietas, t.sk. sporta bāzes, sporta klubi; tirdzniecības vietas (ielu tirdzniecība, mazie veikaliņi, tirdzniecības centri).

Jau ziņots, ka Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika piedāvāti Starpinstitūciju koordinācijas grupas jeb tā sauktās Operatīvās vadības grupas piedāvātie rīcības varianti Covid-19 turpmākai ierobežošanai.

Nedēļas laikā kopš valdības uzdevuma došanas tika izstrādāti četri epidemioloģiskās situācijas attīstības scenāriji un ieteikti divi rīcības varianti – priekšlikumi ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, kas balstīti uz scenāriju A, un priekšlikumi maksimāliem piesardzības pasākumiem, balstīti uz scenāriju D.

Epidemioloģiskais scenārijs A ir "nostiprinošais", kas paredz pašreizējo Covid-19 gadījumu skaita dinamiku, ja tiek ieviesti ierobežojumi, kas kompensē vīrusa lipīgākā celma B.1.1.7 jeb Liebritānijas paveida iedarbību.

Scenārijs D ir "ierobežojošais" un Covid-19 gadījumu skaita dinamika, ja tiks pastiprināts esošo pasākumu iedarbīgums (+30%).

Pārējie scenāriji, uz kuriem netika balstīti piedāvātie rīcības varianti, bija B scenārijs, kurā "saglabājas esošie pasākumi" un Covid-19 gadījumu skaita dinamika, pastāvot esošajiem pasākumiem, ir bez izmaiņām. Scenārijs C ir "riskantais" jeb esošie pasākumi un Covid-19 gadījumu skaita dinamika, ja par 10% mazinās esošo pasākumu iedarbīgums (nogurums, neievērošana, atvieglojumi).

A scenārijā kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem 14 dienās līdz 1. maijam sasniedz 309,6, bet D scenārijā 60,1.

Prognozētais stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits pa dienām līdz 1. maijam, ja tiek ieviesti pasākumi, kas kompensē B.1.1.7 iedarbību (- 5% nedēļā), A scenārijā būtu vidēji 530 pacienti.

Prognozētais stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits pa dienām līdz 1. maijam, ja pastāv esošie pasākumi bez izmaiņām, B scenārijā būtu 783.

Prognozētais stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits pa dienām līdz 1. maijam, ja par 10% samazinās esošo pasākumu iedarbīgums vai ir papildus atvieglojumi, C scenārijā būtu 1555.

Prognozētais stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits pa dienām līdz 1. maijam, ja tiks pastiprināts esošo pasākumu iedarbīgums (+30% – AK un Īrijas rīcība), D scenārijā 119.

Valdībai tika piedāvātas prognozes no 8. marta līdz 1. maijam visu četru scenāriju gadījumā – Covid-19 gadījumu skaits, hospitalizēto skaits, nāves gadījumu skaits, kontaktpersonu skaits.

A jeb "nostiprinošajā" scenārijā prognozēts – Covid-19 gadījumu skaits – 27 389, hospitalizēto skaits – 3835, nāves gadījumu skaits – 548, kontaktpersonu skaits – 43 822.

B scenārijā, kur saglabājas esošie pasākumi, prognozēts – Covid-19 gadījumu skaits – 34 891, hospitalizēto skaits – 4885, nāves gadījumu skaits – 698, kontaktpersonu skaits – 55 826.

C scenārijā, kur saglabājas esošie pasākumi un mazinās to iedarbīgums, prognozēts – Covid-19 gadījumu skaits – 55 361, hospitalizēto skaits – 7751, nāves gadījumu skaits – 1107, kontaktpersonu skaits – 88 578.

D scenārijā jeb "ierobežojošajā" prognozēts – Covid-19 gadījumu skaits – 11 765, hospitalizēto skaits – 1647, nāves gadījumu skaits – 235, kontaktpersonu skaits – 18 824.

Operatīvās vadības grupa arī aprēķinājusi četru epidemioloģiskās situācijas attīstības scenāriju ietekmi uz tautsaimniecību nedēļai un trim nedēļām, kā arī proporcionāli no IKP.

Scenārijā A, kas ir "nostiprinošais", ietekme nedēļā lēsta 49,4 miljoni eiro, trijās nedēļās 148,2 miljoni eiro, trijās nedēļās % no IKP – 0,51.

Scenārijā D, kas ir "ierobežojošais", ietekme nedēļā lēsta 241,7 miljoni eiro, trijās nedēļās 725 miljoni eiro, trijās nedēļās % no IKP – 2,5.

B scenārijā, kur "saglabājas esošie pasākumi", ietekme nedēļā lēsta 45,2 miljoni eiro, trijās nedēļās 135,5 miljoni eiro , trijās nedēļās % no IKP – 0,46 .

Scenārijā C, kas ir "riskantais", ietekme nedēļā lēsta 35,6 miljoni eiro, trijās nedēļās 106,7 miljoni eiro, trijās nedēļās % no IKP – 0,36.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ministru kabinets Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form