Publiski gan premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc koalīcijas tikšanās norādīja, ka "airBaltic' jautājuma iekļaušana valdības sēdes darba kārtībā joprojām esot zem jautājuma zīmes, jo vēl neesot saņemti SM sagatavotie protokollēmumi ar piedāvājumu situācijas risinājumam. Dombrovskis vairākkārt uzsvēra, ka jautājuma par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu virzība ir atkarīga no tā, vai SM isniegs visus nepieciešanos dokumentus.
Tomēr Dombrovskis izvairīgi komentēja, kāda būs Auguļa atbildība, ja SM prasītos dokumentus neiesniegs. "Viss liecina, ka SM šobrīd pie uzdevuma strādā," norādīja premjers.
Dombrovskis atzina, ka grūtības varētu būt akceptēt kompānijas neauditēto gada pārskatu, ko parakstījis vien tās prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. "Tā ir menedžmenta informācija, un mēs atceramies, ka vēl nesen menežments, lūdzot palielināt pamatkapitālu, solīja, ka "airBaltic" strādās ar miljonu peļņu, kas tā nenotika. Flika informācijai diemžēl nevar uzticēties," atzina Dombrovskis.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) norādīja - ir jāsaprot, vai Latvijas sabiedrība ir gatava lielākai nākamā gada valsts budžeta konsolidācijai, kas būs nepieciešama gadījumā, ja lidsabiedrības pamatkapitāls būs jāpalielina. "Iespējams, tad mums būs jārunā nevis par 100 līdz 110, bet par 170 miljonu latu konsolidāciju. Jautājums ir, vai mēs redzam, kas tur ir iekšā," sacīja Vilks.
Gan Dombrovskis, gan ZZS valdes priekšēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) atturīgi komentēja pagājušās nedēļas asumus koalīcijā, vien atzīstot, ka pirmdienas sēdē tie nemaz neesot pārrunāti. Kā norādīja Vējonis: "Diskusijas jau bija pagājušajā nedēļā, ko mēs lieku reizi diskutēsim, svarīgāk ir kopā meklēt risinājumus."
Jau vēstīts, ka Augulis pirmdien aicināja valdību lemt par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu un izvērtēt aviokompānijas prezidenta Flika darbību jau otrdienas sēdē, lai gan atzina, ka SM nevarēs valdībā iesniegt visu premjera Dombrovska prasīto informāciju. Pēc ministra teiktā, SM valdībai piedāvās divus variantus tālākai rīcībai ar "airBaltic" – palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par lidsabiedrības padomes rosinātajā 63 miljonu latu apmērā vai arī to nedarīt.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pagājušajā otrdienā "airBaltic" padome atbalstīja lēmumu steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par 63 679 065 latiem. No tiem par 30 miljonu latu kapitālu piedāvāts palielināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā.
Pēc SM iepriekš teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.
Lai nodrošinātu aviokompānijas turpmāku darbību un attīstību, ir nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus, norādīja SM, kas valdībā šīs nedēļas sākumā iesniedza vairākus iespējamos tālākos sabiedrības attīstības variantus. Viens paredz, ka valsts saglabā vairākuma akcionāra statusu, kas nozīmētu valsts ieguldījumu pamatkapitāla palielināšanā. Otrs - valsts samazina savu akciju daļu sabiedrībā, kā arī citi varianti.
Augulis, saņemot "airBaltic" padomes otrdien atbalstīto priekšlikumu palielināt lidsabiedrības pamatkapitālu minētajā apmērā, rosināja valdības vadītāju jau trešdien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai skatītu jautājumu par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu. Savukārt premjers norādīja, ka šāda sēde netiks sasaukta līdz brīdim, kad SM būs izpildījusi priekšdarbus. Premjers uzdeva satiksmes ministram nekavējoties iesniegt konkrētus dokumentus par "airBaltic", tostarp auditētu pagājušā gada pārskatu.
Satiksmes ministrs visus ministrijas rīcībā esošos dokumentus iesniedza ceturtdien, taču premjers pēc iepazīšanās ar saņemtajiem dokumentiem secināja, ka tajos trūkst vairāki būtiski dokumenti, tostarp auditēts darbības pārskats, kompānijas prezidenta Flika darbības izvērtējums un citi. Dombrovskis satiksmes ministram uzdeva līdz 23. augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību "airBaltic" jautājumā.
Iepriekš premjers izteicās: ja satiksmes ministrs "pietiekami īsā laikā neizpildīs nepieciešamos priekšdarbus ", lai valdība varētu skatīt jautājumu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, tad Dombrovskis varētu izvērtēt Auguļa piemērotību ieņemamajam amatam. Savukārt satiksmes ministrs sacīja – ja viņa darba izvērtējums un atstādināšana no amata ļaus kompānijai attīstīties, viņš šādam solim būtu gatavs.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
