Valdība pieprasa Rīgas brīvostai ziņas par Krievu salas projektu

SM ziņojumā valdībai norāda, ka gadījumā, ja stividoru kompānijas, kuru darbību plānots pārcelt uz Krievu salu, tuvākajos gados neplāno palielināt apgrozījumu un nav gatavas izpildīt nosacījumus attiecībā uz attīstībā veicamajām investīcijām, darbības pārcelšanas izmaksām un nomas maksas apmēru jaunajā teritorijā, pastāv risks sekmīgai projekta mērķu sasniegšanai.

Turklāt arī Eiropas Komisija (EK) vēl joprojām nav devusi pozitīvu atzinumu šim projektam, tādēļ pastāv bažas, ka Latvija projektā ieguldītos līdzekļus nevarēs atgūt.

Līdz ar to pastāv risks Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai atbilstoši apstiprinātajam projektam un Eiropas Savienības finansējuma atmaksai no Eiropas Komisijas, norāda SM.

Tāpēc valdība uzdeva SM pieprasīt Rīgas brīvostas pārvaldei līdz šā gada 30.martam iesniegt ar stivodoru kompānijām, kurām projekta īstenošanas rezultātā jāpārceļ sava darbība uz Krievu salu, noslēgtus līgumus, kuros ietverti projektā minētie nosacījumi, tajā skaitā nosacījumi par attīstībā veicamajām investīcijām, darbības pārcelšanas izmaksām un nomas maksas apmēru. Pēc šo ziņu saņemšanas valdība lems par tālāko projekta īstenošanu.

Tāpat valdība vēl līdz 5.aprīlim gaidīs Eiropas Komisijas atzinumu par Krievu salas un ar to saistītiem projektiem, kuriem plānots piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu.

SM ziņojumā valdībai atgādina, ka projekta galvenais mērķis ir novērst ostas aktivitāšu izraisīto vides degradāciju Andrejsalas un Eksportostas teritorijās un nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā, pārceļot ostas terminālus uz to darbībai piemērotāku vietu, sniedzot iespēju ostai attīstīt jaunu un modernu infrastruktūru Krievu salā, nodrošinot līdzšinējā teritorijā notiekošo kravu pārkraušanas operāciju nepārtrauktību un sekmējot turpmāku Latvijas transporta un loģistikas nozares attīstību.

SM norāda, ka Krievu salas projekts iekļauts darbības programmā "Infrastruktūra un pakalpojumi" 2008.gadā. Pērn maijā starp Satiksmes ministriju un Rīgas brīvostas pārvaldi parakstīts līgums par ES fonda projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" īstenošanu, parezot tam piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus. Projekta dokumenti iesniegti saskaņošanai EK.

Maijā Rīgas brīvosta arī izsludināja būvdarbu konkursu, bet septembrī pieņemts lēmums apstiprināt četrus pretendentus dalībai otrajā kārtā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš otrajai kārtai bija šā gada 17.februāris. Rīgas brīvostas mājas lapā publiskotā informācija liecina, ka pieteikumus iesnieguši trīs komersanti: "Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft", personu apvienība "Aarsleff-Merko" un pilnsabiedrība "BMGS S".

Pērn decembrī Satiksmes ministrija pret garantiju Rīgas brīvostas pārvaldei izmaksāja avansa maksājumu 10 849 667 latu apmērā. Kopējās projekta izmaksas ir 104 864 866 latu, tostarp Kohēzijas fonda finansējums - 54 248 337 latu.

SM norāda, ka pašlaik par aptuveni četriem mēnešiem ir aizkavējusies projekta īstenošana, jo vēl nav pieņemts lēmums par būvdarbu veicēju.

Tāpat no Eiropas Komisijas vēl nav saņemts viedoklis ne par iesniegto Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu un Krievu salas projekta saderību ar to, ne arī par paša projekta apstiprināšanu un projektā paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar tam izvirzītajām prasībām. SM norāda, ka EK lēmuma pieņemšanai vairākas reizes ir pieprasījusi sniegt papildu informāciju par projektā ietvertajām aktivitātēm.

Ministrija arī apšauba Rīgas brīvostas aplēses par Krievu salas projekta ieguvumiem un zaudējumiem, jo tie balstīti uz pirmskrīzes, 2008.gada statistikas un apgrozījuma datiem, bet jaunākā statistika liecina, ka apgrozījums Rīgas ostā pēdējos gados iet mazumā.

SM norāda, ka stividoru kompānijas, kuru darbību plānots pārcelt uz Krievu salu, plāno apgrozījumu tikai 11 miljonu tonnu apmērā līdz 2045.gadam. Tādējādi secināms, ka Rīgas brīvostas prognozes nav pilnībā pamatojamas ar stividoru prognozēm par plānoto apgrozījumu.

Tāpat SM norāda, ka tikai gadījumā, ja osta pārceļas uz Krievu salu, ir nepieciešams īstenot vairāk kā 32 miljonus latu vērto "Latvijas Dzelzceļa" projektu par dzelzceļa savienojumu ar Krievu salas termināliem. Ja šo projektu īsteno, LDz jāpiesaista pašu finansējums aptuveni 11 miljonu latu apmērā un uzņēmums būtu spiests paaugstināt infrastruktūras izmantošanas maksu.

SM arī norāda, ka Krievu salas teritorijas nomas maksa būs aptuveni piecas reizes augstāka nekā citviet Rīgas ostā un stividoru kompānijām būs jāveic investīcijas infrastruktūrā un tehnoloģijās vairāk kā 50 miljonu latu apmērā, kā arī jāsedz pārcelšanās izdevumi. SM saņēmusi norādes, ka pašlaik stividoriem nav skaidri visi pārcelšanās nosacījumi.

"Tā kā darbības ierobežojumi Andrejsalas un Eksportostas teritorijā ir saistīti ar kravu apgrozījumu un tā iespējamo pieaugumu, ja šāds kravu pieaugums nav reāli paredzams, jāizvērtē, vai projekts "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" ostas darbības pārcelšanai no esošās darbības teritorijas ir prioritārs projekts ostas darbības tālākai attīstībai," ziņojumā valdībai norāda SM.

Jau vēstīts, ka 2005.gadā pirmoreiz izsludinātā iecere Rīgas ostu 2014.gadā pārcelt uz Krievu salu izpelnījās asus dabas draugu un vietējo iedzīvotāju protestus. Dabas draugi bažījās par kultūrvēsturisku un dabas vērtību iznīcināšanu Daugavgrīvā un Mangaļsalā, ūdensputnu ligzdu apbēršanu Krievu salā, paredzēto jūras aizbēršanu pie Daugavgrīvas bākas un dabas lieguma, likvidējot iedzīvotāju atpūtas vietu Daugavgrīvā.

Iedzīvotāji arī uzskata, ka būtiski pasliktināsies dzīves kvalitāte cilvēkiem, kuri dzīvo ostas teritorijā vai tiem blakus Kunziņsalā, Vecmilgrāvī, Bolderājā, Daugavgrīvā, Sarkandaugavā, Mangaļsalā un Vecdaugavā. Savukārt bīstamo kravu un trokšņa dēļ sliktāk dzīvos cilvēki Iļģuciemā, Dzirciemā un Imantā, uzskata biedrība.

Rīgas brīvosta iepriekš paudusi, ka Krievu salas projektu var īstenot arī bez ES finansējuma.

Projekts paredz 56 hektāru plašā teritorijā izbūvēt četras 205 metrus garas piestātnes gar Daugavu un trīs 180 metrus garas piestātnes gar Hapaka grāvi, paplašināt un rekonstruēt kuģu ceļu, izbūvēt maģistrālos inženiertīklus un satiksmes infrastruktūru - autoceļus un dzelzceļu.

Teritorijas ziemeļdaļu gar Hapaka grāvi plānots perspektīvā izmantot ģenerālkravu, Ro-Ro un beramkravu termināļiem, teritorijas austrumu daļu gar Daugavu – beramkravu termināļiem. Teritorijas vidusdaļā jaunā dzelzceļa preču stacija, bet dienvidu daļu plānots perspektīvā izbūvēt administrācijas ēkas.