Foto: Pixabay
Veselības apdrošināšana šā gada otrajā pusē apdrošinātājiem ir bijis ļoti pieprasīts, bet vienlaikus ne tuvu rentablākais veids, portālam "Delfi" stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins.

Šā gada trīs ceturkšņos veselības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 82,4 miljonus eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un šis apdrošināšanas veids veido 20,2% no kopējiem parakstīto prēmiju apjomiem. Trīs ceturkšņu laikā izmaksātas atlīdzības 50,28 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,4% mazāk nekā pirms gada, un veido 20% no kopējiem tirgus apjomiem.

Tiesa gan, Abāšins uzsver, ka 1,4% kritums atlīdzībās ir "vidējās temperatūras" rādītājs slimnīcā, un veselības apdrošināšanā šobrīd notiek ļoti aktīvi procesi, kas jāskatās detalizētāk mēnešu griezumā.

Pieprasījums pēc polišu iegādes pastāvīgi pieaug, ņemot vērā vairākus faktorus: valsts veselības aprūpes nepieejamību (apgrūtināta pieejamība, ilga gaidīšana), veselības apdrošināšanas polises kā atlīdzības sistēmas sastāvdaļas popularitātes pieaugumu, sabiedrības novecošanos, kas nes līdzi paaugstinātu pieprasījumu pēc medicīniskajiem pakalpojumiem, skaidro apdrošinātāju pārstāvis.

Atlīdzību pusē šogad vērojamas divas pretējas tendences.

"Pirmajā Covid-19 vilnī un "paliec mājās" situācijā atlīdzību izmaksas strauji samazinājās, jo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bija ļoti ierobežota. Tika gan segtas, piemēram, attālinātās ārstu konsultācijas, tomēr kopumā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana bija daudz mazāka – attiecīgi aprīlī bija vērojams atlīdzību apjoma kritums par 22%, bet maijā – par 49%.

Kopš augusta atlīdzību apjoms strauji kāpa, jo cilvēki ne tikai apmeklēja ārstus parastajā kārtībā, bet arī centās atgūt pavasarī atlikto un iekavēto. Attiecīgi atlīdzību apjomi augustā pieauga par 13%, bet septembrī - par 24%.

Tajā pašā laikā kāpj arī veselības pakalpojumu cenas, ko veicina ārstu trūkums, rindas un sen atliktais cenu kāpums reģionos (ārpus Rīgas).

"Attiecīgi jāteic, ka veselības apdrošināšana šobrīd apdrošinātājiem ir ļoti pieprasīts, bet vienlaikus ne tuvu rentablākais veids," uzsver Abāšins.

Veselības apdrošināšanas polises var iegādāties gan uzņēmumi saviem darbiniekiem, gan cilvēki sev paši. LAA dati liecina, ka augusta beigās privātās veselības apdrošināšanas polises Latvijā bija vairāk nekā 1200 cilvēkiem, un šādu pakalpojumu piedāvā trīs apdrošināšanas sabiedrības. Tā ir neliela daļa no kopējā veselības apdrošināšanas tirgus, taču, pēc viņa teiktā, interese par privāto veselības apdrošināšanu pakāpeniski pieaug, un pastāv izaugsmes iespējas gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma puses. Kā liecina apdrošinātāju dati, vidējais privātās veselības apdrošināšanas polises pircējs ir 40-45 gadus veca sieviete. Jāatgādina, ka fizisko personu maksājums par veselības apdrošināšanas polisi Latvijā tiek uzskatīts par attaisnotajiem izdevumiem, un par šo summu var saņemt atpakaļ no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzsver Abāšins.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!