Vidējā alga gada laikā augusi par 10,2% – līdz 1237 eiro mēnesī
Foto: Shutterstock

2021. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1237 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 115 eiro jeb 10,2%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 4,6% (no 8,20 līdz 8,57 eiro).

2021. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,6 %, savukārt stundas samaksa – par 8,4 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 914 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,4 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 7,9 %.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021. gada 2. ceturksnī bija 960 eiro. Salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni (882 eiro), tā pieauga par 8,9%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 713 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,3%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

2021. gada 2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1215 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9,0 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 75 eiro lielāka (1291 eiro) nekā privātajā, un tās gada pieauguma temps bija straujāks (13,4%). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1268 eiro jeb par 14,8%.

Salīdzinot ar 1. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 0,7 %, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā – attiecīgi par 6,6% un 7,4%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Samazinoties COVID-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā 2021. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada 2. ceturksni pieauga par 28,6 tūkst. jeb 4,1%. Samazinājums bija vērojams tikai transporta un uzglabāšanas nozarē (-1,9%), izglītības (-1,7%), enerģētikas (-1%), finanšu un apdrošināšanas (-0,9%), kā arī mākslas izklaides un atpūtas (-0,2%) nozarēs.

Savukārt darba samaksas fonds gada laikā pieauga visās nozarēs, kas valstī kopumā radīja tā kāpumu par 14,7% jeb 349,7 miljoniem eiro.

2021. gada 2. ceturksnī septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

Gada laikā vidējais atalgojums visstraujāk audzis veselības un sociālās aprūpes nozarē – no 1158 līdz 1564 eiro jeb par 35,1%, izglītībā – par 12,4% un tirdzniecībā – par 11,7%.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2021. gada 2. ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (738 eiro), citu pakalpojumu nozarē (956) un mākslas, izklaides un atpūtas (982 eiro) nozarēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.