Vidējā bruto darba samaksa 3. ceturksnī sasniegusi 1091 eiro
Foto: Imago/Schöning/Scanpix/LETA

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,3% jeb 84 eiro, sasniedzot 1 091 eiro par pilnas slodzes darbu. 2019. gada 1. un 2. ceturksnī gada pieauguma tempi bija zemāki – 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2019. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 801 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,7 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, pieaugums bija 0,3%.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, bija 4,7%.

Darba samaksas mediāna 848 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2019. gada 3. ceturksnī bija 848 eiro. Salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni (779 eiro), tā auga straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums par 8,8%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 3. ceturksnī bija 623 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,3%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Gada pieauguma tempi privātajā un sabiedriskajā sektorā līdzīgi

2019. gada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par 45 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1 124 eiro (privātajā – 1 078 eiro), taču gada pieauguma tempi abos sektoros bija līdzīgi – attiecīgi 8,5% un 8,4%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 081 eiro jeb par 8,9%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds valstī 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,9% jeb 204,9 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,5% jeb 3,9 tūkstošiem.

2019. gada 3. ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,1%, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10 % arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8%; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā – par 11,0% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2%; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Gada laikā vidējā darba samaksa nedaudz samazinājās citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 1,1%.

Divpadsmit nozarēs vidējā darba samaksa virs 1 000 eiro

2019. gada 3. ceturksnī 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1 000 eiro. Septiņās no tām – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Straujāks darba samaksas pieaugums Pierīgā

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā – par 9,0%, kā arī Zemgalē un Latgalē – par 8,8%. Vidzemes reģionā pieaugums bijis viszemākais – 7,9%. Viszemākais vidējais atalgojums bija Latgalē – 769 eiro par pilnas slodzes darbu, kas ir 71% no vidējā rādītāja valstī un 63% no vidējās bruto darba samaksas Rīgā (1 218 eiro).

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

Lielākā vidējā bruto darba samaksa Igaunijā, straujākais pieaugums Lietuvā

Baltijas valstīs 2019. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1 397 eiro par pilnas slodzes darbu un vismazākā Latvijā – 1 091 eiro. Lietuvā, kur no 2019. gada 1. janvāra tika mainītas darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un bruto ienākumi tika indeksēti 1,289 reizes, vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 3. ceturksnī bija 1 318 eiro.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni vidējā alga augusi visās Baltijas valstīs. Izslēdzot indeksācijas efektu, straujākais pieaugums bija Lietuvā – 9,2% gadā, Latvijā – 8,3%, savukārt Igaunijā – 8,2%.

Šogad vislielākā minimālā alga ir Lietuvā – 555 eiro, Igaunijā – 540 eiro, bet Latvijā viszemākā – 430 eiro.

Tags

algas Centrālās statistikas pārvalde Darba samaksa

Comment Form