Septembrī noslēdzas bijušā tirdzniecības centra un autostāvvietu kompleksa "Titāniks" demontāža, kas noritēja "Rail Baltica" projekta izbūves gaitā. Šobrīd turpinās darbs pie teritorijas attīrīšanas no būvgružiem, lai turpmāk šeit uzsāktu dzelzceļa uzbēruma atbalstsienas un tālāk arī "Rail Baltica" jauno sliežu ceļu izbūvi, kā arī sagatavotu šo laukumu labiekārtošanas darbu uzsākšanai.
Nākotnē rīdziniekiem un pilsētas viesiem šajā vietā būs pieejama multifunkcionāla zaļā zona nesteidzīgam atpūtas mirklim vai sabiedriskā transporta gaidīšanai.
"Kopumā "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla labiekārtotā teritorija sasniegs vairāk nekā 43 000 kvadrātmetru. Šis pozitīvās pārmaiņas spilgti iemieso tas, ka bijušā "Titānika" ēkas vietā pilsētas iedzīvotāji un viesi iegūs jaunu skvēru," stāsta "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Jaunajā Prāgas ielas skvērā tiks nodrošināta pieeja ūdensmalai, tas savukārt dod iespēju attīstīt ūdensceļu satiksmi, pauž Vingris.
Prāgas ielā, iepretim Rīgas Starptautiskajai autoostai no vienas puses un Centrāltirgum no otras, atradīsies jauns skvērs. Tajā plānoti atpūtas soliņi no ilgtspējīgiem, izturīgiem materiāliem, velo novietnes un velo ceļš, gājēju zona, kā arī skvēra apmeklētājiem tiks atvērta pieeja ūdensmalai. Jaunā Prāgas ielas skvēra labiekārtojuma projektu izstrādā "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvnieks "Bererix" sadarbībā ar starptautisko arhitektu biroju "Crew" un vietējo uzņēmumu "Labie koki".
"Šim skvēram ir divi mērķi – pirmkārt, tas veidos savienojumu gājējiem un velosipēdistiem starp Rīgas Starptautisko autoostu un Rīgas Centrālās stacijas teritoriju. Otrkārt, tiks nodrošināta brīvā laika pavadīšanas un atpūtas funkcija – jauns skvērs ar kokiem, augiem, ziediem, zālieniem, soliņiem un bruģētiem laukumiem," norāda "Bererix" arhitektūras un ainavas dizaina koordinatore Emīlija van Lūka.
Blakus gājēju un velosipēdistu ceļiem un ietvēm Rail Baltica Prāgas ielas skvērā būs arī "zaļās salas" – plašas zāliena platības, kur augs koki, dažādi augi, zemi pārklās zālājs. Šīs "salas" ieskaus dažādu līmeņu apmales, kas atsevišķās vietās pārtaps par lieliem koka atpūtas soliņiem. Teritorijā paredzētas arī kāpnes, kas tuvāk kanālam pārtaps par atpūtas vietām, veidojot sava veida tribīni ar skatu uz kanāla teritoriju. Uz atbalstsienas sienām skvēra pusē būs vīteņaugi.
Atpūtas zonās tiks izvietots šķelta granīta bruģakmeņu segums, kas arī kalpos labākai lietus ūdens uzsūkšanai. Lietus dārza teritorijā no akmeņiem un oļiem tiks īpaši tiks radītas ūdens novadīšanas drenas.
Skvērā būs pieejami velosipēdu statīvi, apgaismes objekti un īpaši pielāgota izskata atkritumu urnas, mudinot skvēra apmeklētājus šķirot atkritumus.
Skvēra apstādījumam izvēlēti lieli koki, tostarp baltie vītoli (Salix alba 'Tristis'), alkšņi (Alnus spaethii), melnie riekstkoki (Juglans nigra) un citi. Blakus lietus dārzam dominēs mitrāju augi kā ložņu kārkls (Salix repens var), bet vertikālajiem stādījumiem uz jaunās atbalstsienas plānots izmantot dažādus vīteņaugus, tostarp pieclapu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia), lai radītu dinamiskāku un vizuāli pievilcīgāku vertikālo zaļo zonu. Kopējos aprēķinos lēsts, ka apstādījumi un zaļās zonas sasniegs vairāk nekā 8282 m2.
Kopējo dizaina koncepciju izstrādājis dāņu arhitektu birojs "PLH Arhitekter".
Bijušā tirdzniecības centra vietā paredzētais skvērs ir būtisks posms starp diviem lieliem sabiedriskās satiksmes mezgliem – autobusa un dzelzceļa staciju. Tā projektēšanas posmā īpaša uzmanība veltīta vides pieejamības aspektam – plānots nodrošināt taktilās joslas jeb marķējumu vājredzīgiem cilvēkiem no Gogoļa līdz Prāgas ielai, lēzenas nogāzes un zemākus pakāpienus, drošas margas u.c. elementus cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Vietās, kur var rasties potenciāli bīstamas situācijas, piemēram, krustojumos, vājredzīgus cilvēkus informēs izvietotās brīdinājuma joslas. Pieejamības jautājumus "Bererix" un projektētāji apsprieda ar organizāciju "Apeirons", vairākām velosipēdistu un gājēju intereses pārstāvošām nevalstiskām organizācijām un Rīgas domi, lai ieviešamo elementu pielāgošana būtu pēc iespējas efektīvāka.
Tāpat, domājot par pilsētas daļu savienojamību, tiks pārbūvēts tilts pār kanālu un atjaunots savienojums ar universālveikalu "Stockmann". Plānots, ka skvēra apmeklētājiem nākotnē tiks atvērta arī piekļuve ūdensmalai. Pie kanāla Rīgas dome izbūvēs jaunu kuģīšu piestātnes zonu, lai turpmāk no šīs vietas varētu notikt tūrisma un atpūtas izbraucieni ar ūdenstransportu. Pašlaik "Bererix" kopā ar Rīgas domi saskaņo šī projekta daļas būvniecības posmu.
Tā kā viss Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas projekts ir liela mēroga, kopumā aptverot pat 2,6 km garu zonu pilsētas centrā, tas ir sadalīts dažādās būvatļauju zonās, no kurām dažas tiks būvētas vienlaikus, dažas – pirms vai pēc citām zonām. Prāgas ielas skvēra teritorijas labiekārtošanas darbus plānots uzsākt 2023. gada rudenī, pēc Rīgas domes plānoto darbu pabeigšanas un paredzētais skvēra pabeigšanas termiņš ir 2024. gads.
"Bijušās "Titānika" ēkas demontāža noritējusi ātrāk, nekā sākotnēji plānots. Šobrīd turpinās intensīvi teritorijas attīrīšanas darbi no būvgružiem, sagatavojot vietu atbalstsienas pāļu izbūves darbiem, kā arī jaunā "Rail Baltica" tilta pār pilsētas kanālu rietumu balsta sienas izbūvei. Plānots, ka atbalstsienas pamatu izbūvi varētu uzsākt jau novembrī. Paredzam, ka, uzsākot jaunā skvēra labiekārtojuma darbus, viens no galvenajiem izaicinājumiem varētu būt plānoto darbu saskaņošana ar pilsētas attīstības plāniem šajā pašā vietā, tomēr raugāmies ar gaišu skatu, lai visa rezultātā pilsētai kļūtu pieejams jauns skvērs," atzīmē "Bererix" iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde.
Linkaits atskaitās par padarīto: lielākais ieguvums – jaunie elektrovilcieni
Rīgas apsūbējusī spozme. Kāda ir nekustamā īpašuma loma, lai atgūtu pozīcijas Baltijā?
Foto: Nākotnes lidostas pilsētas 'RIX Airport City' attīstībā plānots ieguldīt līdz 300 miljoniem eiro
