VNĪ: ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā stāvoklī
Foto: LETA

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Kultūras ministrijas uzdevumā pasūtītajā padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā pamatu konstrukciju betona tehniskajām īpašībām, grunts ūdens parauga parametriem, kā arī par fasādes apdares tehnisko stāvokli konstatēts, ka ēkas būvniecībā pielietots augstvērtīgs betons, ar augstāku stiprības klasi par mūsdienu normatīvos prasīto C30/37 klasi, bet ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, informē VNĪ Attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vienlaikus izpētē tika veikta arī gruntsūdens parauga testēšana laboratorijā, secinot, ka gruntsūdens nav ķīmiski agresīvs pret betonu. Padziļināto izpēti veica neatkarīgie eksperti SIA "Firma L4" sadarbībā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu laboratoriju un sertificētu būvinženieru komandu.

Arhīvos atrodamajā ēkas dokumentācijā minēts, ka pēc projekta risinājumiem ēkas dolomīta apdares plāksnes pie sienām stiprinātas ar metāla enkuru sistēmu, taču dabā ekspertu veiktajā ēkas fasādes apdares dekoratīvo dolomīta plākšņu adhēzijas jeb piesaistes (saķeres) stiprības novērtēšanā, plākšņu materiālu atraujot no pārējās dziļāk esošās ārsienu struktūras, konstatēts, ka padomju laika fasādes apdarē izmantotajām dolomīta plāksnēm apakšā ir javas kārta un paredzētā metāla enkuru sistēma nav pielietota.

Izpētes aprēķini liecina, ka vidēji 54% fasādes apdares plākšņu ir ar tukšumu zem tām un objektā izlases veidā veikto 7 mērījumu noteiktā vidējā adhēzijas stiprība ir 0.50 MPa, kas ir trīs reizes zemāks par pieņemto 1,5 MPa rādītāju. Līdz ar to plāksnes ar tukšumiem zem tām šobrīd ir ieķīlējušās fasādes plāksnēs, kurām ir javas pamatne. Konstatējot neapmierinošo fasādes apdares stāvokli, lai mazinātu jebkādus riskus iespējamā plākšņu atdalīšanās gadījumā, VNĪ nekavējoties ēku norobežojis, apkārt ēkai izvietojot metālu žogu.

"Izvērtējot iespējamos rīcības scenārijus dotajā situācijā, metāla žoga izvietošana gar ēku atzīta kā drošākais un saimnieciski pamatotākais risinājums. Tika vērtēta arī ēkas iekonservēšanas vai flīžu demontāžas scenārijs, taču bez tālākas ēkas attīstības vīzijas tas nebūtu saprātīgākais risinājums, jo tas radītu vēl papildus riskus, kas saistīti ar ietekmi uz atklātajām ēkas konstrukcijām pēc flīžu demontāžas. Turklāt ēkas konservācijas izmaksas ar saudzīgu flīžu demontāžu, tās marķējot un uzglabājot, lēšamas ļoti apjomīgas - virs 300 tūkstošiem eiro," norāda Pigits.

VNĪ pasūtījis vairākas izpētes, lai iegūtu pilnīgas ziņas par ēku Elizabetes ielā 2 un tai piegulošo teritoriju, nodrošinot Kultūras ministriju un projekta darba grupu ar visu nepieciešamo informāciju starptautiska arhitektūras metu konkursa dokumentācijas sagatavošanai Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai Elizabetes ielas 2 areālā. Izpētes rezultāti tiks plašāk prezentēti koncertzāles darba grupas sēdes laikā tiešsaistē šodien pulksten 16.00. Nozares uzdevums ir diskusiju ceļā definēt darba uzdevumu starptautiskā metu konkursa organizēšanai.

Šobrīd paralēli tiek veikta ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kuras rezultātā tiks apzinātas ēkas galvenās arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības, kā arī apdraudētie un remontējamie apdares un konstruktīvie elementi, t.sk., objekta telpiskā struktūra un konstrukcijas, fasāžu un iekštelpu apdare un detaļas – ziņas par apdares materiāliem, būvdetaļām. Izpētē tiks iegūti arī dati par ēkas un tās detaļu saglabātības stāvokli. Tāpat pašlaik tiek veikta arī topogrāfiskā uzmērīšana, kuras dati būs zināmi 2021. gada februārī.

Šobrīd ēkā atrodas 75 īstermiņa nomnieki. Jau iepriekš bija plānots no nākamā gada aprīļa ēkas Elizabetes ielā 2 ekspluatāciju pārtraukt, jo turpmākai ekspluatācijai Elizabetes ielā būtu nepieciešams atjaunot ēkas iekšējos inženiertīklus, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.

Šos un citus ēkas attīstībai nepieciešamos ieguldījumus ēkā bija plānots veikt līdz ar plašākiem ēkas atjaunošanas darbiem, sākotnēji saistībā ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018. gada valdības konceptuālo lēmumu. Tomēr divu gadu laikā projekts netika apstiprināts – bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību, VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām.


Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts nekustamie īpašumi Kultūras ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form