Zemniekiem izmaksās 14,87 miljonus eiro; apdrošinātajiem kompensācijas būs lielākas
Foto: LETA

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, otrdien lēma valdība. Savukārt tiem lauksaimniekiem, kuri savas zemes platības ir apdrošinājuši, izmaksājamās kompensācijas būs par 5% augstākas nekā citiem.

Kā norādījusi Zemkopības ministrija (ZM) rīkojuma projekta anotācijā, kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20,538 miljoni eiro. Taču, ņemot vērā valsts budžeta fiskālās iespējamas, radušos zaudējumus paredzēts segt tikai daļējā apmērā – 71,9% no faktiskajām izmaksām.

Savukārt, "lai turpmāk veicinātu lauksaimnieku aktivitāti savu lauksaimniecības platību apdrošināšanā pret dabas izraisītiem riskiem", izmaksājamās kompensācijas tiks par 5% palielinātas tiem lauksaimniekiem, kuri savas lauksaimniecības platības ir apdrošinājuši.

Uz jautājumu, kāpēc lauksaimnieki, kuri savas zemes platības ir apdrošinājuši, saņems vairāk, portālam "Delfi" ZM Lauku attīstības atbalsta departamentā skaidroja, ka ministrija "novērtē tos lauksaimniekus, kas dara visu, lai mazinātu riskus un zaudējumus savās saimniecībās, nevis tikai paļautos uz valsts atbalstu, tas ir, apdrošina sējumus".

"Zaudējumi lauksaimniekiem šogad ir ļoti lieli un ne valsts atbalsts, ne apdrošināšana nespēj pilnībā nosegt zaudējumus no neiegūtās ražas," uzsvēra departamentā.

Valsts atbalsta visus plūdos cietušos lauksaimniekus, arī apdrošinātos, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Uz jautājumu, kāpēc valsts kompensēs arī to plūdos cietušo zemnieku zaudējumus, kas ir apdrošināti, Dūklavs norādīja, ka "viņu ir tik maz, ka nav jēgas šo jautājumu apspriest".

Tajā pašā laikā ministrs piebilda, ka nav skaidrs, vai apdrošinātie zemnieki vispār saņems apdrošināšanas kompensācijas, tāpēc valdība lēma sniegt atbalstu visiem cietušajiem.

"Ir skaidrs, ka arī apdrošināšana nesegs visus zaudējumus, bet, ja kaut ko segs, tad tikai daļu. Domāju, ka neviens apdrošināšanā nebija minējis plūdus," teica Dūklavs un rosināja zemniekus aktīvāk apdrošināt savus sējumus.

Vaicāts, kāpēc zemniekiem būtu jāapdrošinās, ja valsts tāpat atmaksā zaudējumus, Dūklavs uzsvēra, ka šī kompensāciju izmaksa bija vienreizēja un valsts negrasās atbalstīt zemniekus katru gadu.

"Valstij nebūs iespēja dot zemniekiem naudu par nelaimēm. Šis gads nav vienīgais, kad notiks sēšanas un pļaušanas darbi, tāpēc sējumi ir jāapdrošina. Nevar cerēt, ka valdība katru gadu piešķirs līdzekļus," pauda zemkopības ministrs.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņa pilnībā uzticas ZM speciālistiem, kas nopietni izvērtējuši to, kuriem lauksaimniekiem pienākas atbalsts.

"Tas, ka ir kāds ir apdrošināts, nenozīmē, ka apdrošināšanas atlīdzību ir viegli saņemt. Tāpat šādā "force majeure" gadījumā, iespējams, apdrošināšanas līgumi nemaz nav saistoši. Katrā ziņā ZM mani nav informējusi, ka būtu kāds specifisks gadījums, kad lauksaimnieks būtu apdrošināts un viņam nepienāktos valsts atbalsts," teica ministre.

Kopumā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) un Lauku atbalsta dienests (LAD) apsekoja 2933 lauksaimnieku pieteiktās platības, kurās spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājusi bojā lauksaimnieku saražotā produkciju, bišu saimes un ziemāju sējumi.

Pēc apsekošanas par plūdos pilnībā bojā gājušiem ir atzīti 73 538 hektāri lauksaimniecības sējumu un stādījumu, 13 071 tonnas siena, 16 bišu saimes un stādījumi 850 kvadrātmetru segto platību.

Valdības atbalstītais rīkojuma projekts paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt lauksaimnieku zaudējumu segšanai 14,87 miljoniem eiro, 98,3 tūkstošus eiro LAD neparedzēto izdevumu segšanai un 13,285 eiro LLKC neparedzēto izdevumu segšanai.

Jau vēstīts, ka lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, varēja pieteikties kompensāciju saņemšanai.

Tāpat ziņots, ka pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē.

Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta līdz 30. novembrim.

Tags

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Lauku atbalsta dienests Plūdi Zemkopības ministrija

Comment Form