Zemnieku vidū nav vienprātības par ZM rīcību, mainot atbalsta programmas nosacījumus  (13)

Kā ziņots, 26.aprīlī ZM negaidot pieņēma lēmumu mainīt nosacījumus programmā, lai atbalstu varētu saņemt projekti mazāk attīstītos novados. Par to bija sašutuši atsevišķi zemnieki.

"Zemnieki ir neizpratnē. Projekti teritorijās ar zemāku attīstības indeksu automātiski saņems par trešdaļu vairāk punktu, līdz ar to vairāk tiks Latgalei, bet Zemgale un Lielrīga var palikt bez atbalsta," norādīja "Zemnieku saeimas" vadītājs Juris Lazdiņš. Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka noteikumu maiņas dēļ netiek izslēgta arī zemkopības ministres Laimdotas Straujumas demisijas prasīšana.

Tikmēr Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Edgars Treibergs "Nozare.lv" sacīja, ka runāt par neapmierinātību zemnieku rindās un ministres demisiju nav pamata.

"Visu šo jezgu sacēluši daži zemnieki. Neapmierinātība ir tieši no dažām lielajām Zemgales reģiona saimniecībām. Lai cik ironiski arī būtu, pērn, kad Zemgales un Lielrīgas reģioniem tika piešķirti papildu 20 miljoni latu lauku saimniecību modernizācijai, šie reģioni nepiedāvāja dalīties. Jaunie kritēriji paredz, ka šoreiz finansējums tiks prioritāri citiem reģioniem, un tiem, kuriem jau tā tiek vienmēr vairāk, atkal nav labi," sacīja Treibergs.

Vienlaikus viņš atzina, ka jaunie nosacījumi dos būtiskas priekšrocības mazajiem uzņēmējiem Latvijas novados ar zemāku attīstības indeksu, tomēr piešķirtā finansējuma apjoma pietikšot ne tikai Latgalei, bet arī projektiem pārējā Latvijas teritorijā.

"Jebkurā gadījumā beidzot jāsāk domāt valsts, nevis savu saimniecību līmenī. Jāattīsta arī tie, kur nepieciešama reāla palīdzība, nevis tie reģioni, kur lielākā daļa saimniecību jau sen attīstītās pašu spēkiem. Neesam pret kādu reģionu attīstīšanu, atbalstam jābūt vienlīdzīgam un pieejamam visiem reģioniem," norādīja LOSP vadītājs.

Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece norādīja, ka organizācija neatbalsta ideju pieprasīt zemkopības ministres demisiju saistībā ar mainīto pieteikšanās laiku programmā.

"Šī nav tā situācija un jautājums, kādēļ ministrei būtu jāatkāpjas. Ņemot vērā to, ka minētajai programmai pieejamais atlikušais finansējums ir vairāk nekā 20 miljoni latu, tie ir jāiegulda projektos, kuri paredz ražošanu, kas spēs nodrošināt darba vietas, līdz ar to arī papildinājumu nodokļu veidā. Patlaban ir svarīgi, lai ministre turpina savu iesākto darbu un aktīvi cīnās Briselē par tiešo maksājumu palielināšanu," sacīja Aizsilniece.

Kā ziņots, Lauku atbalsta dienests (LAD) 7.maijā bija iecerējis atvērt pēdējo kārtu programmā "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai". Kopējais pieejamais finansējuma apmērs bija plānots 20 miljoni latu, un vienā projektā granta apmērs varētu sasniegt 70%.

Rezultātā pie naudas vēlējās tikt gana daudz uzņēmēju, kas radīja bažas, ka pie LAD iestādēm varētu veidoties rindas kā savulaik pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.

Bažas par to, ka varētu veidoties milzu rindas, saistītas ar noteikumiem, kā projektus pieņemt un izvērtēt. Sākotnēji bija plānots, ka pirmie 80% līdzekļu tiek sadalīti rindas kārtībā, savukārt pārējos 20% piešķirtu, vērtējot atbalsta piešķiršanas kritērijus. Lai no šādas situācijas izvairītos, LAD 26.aprīlī negaidot nolēma mainīt projektu iesniegšanas sākuma laiku - no 7.maija to pārcēla uz 28.maiju

Kopumā līdz 2013.gada beigām pasākumā "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai" pieejami 23,6 miljoni latu. Šogad izsludinātas divas pieteikšanās kārtas.