Foto: LETA
Sarunas par Briseles plānoto ieceri Eiropas Savienības (ES) valstij ar budžeta līdzekļiem līdzfinansēt pārtikas paku komplektēšanu vistrūcīgakajām personām ir smagas un joprojām procesā, pēc otrdien Briselē notikušās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) iecerējusi grozīt regulu par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām ES dalībvalstīs. Priekšlikums paredz valsts līdzfinansējumu, 2012./2013.gadā programmu finansējot 75% apmērā vai 90% apmērā tām dalībvalstīm, kuras tiek finansētas no Kohēzijas fonda, tostarp arī Latvijai.

"Sarunas joprojām ir procesā, tās ir smagas un vēl nekas nav izlemts. Lielākie oponenti uzskata, ka kopējai lauksaimniecības politikai pārtikas programma trūkumcietējiem vispār nav jāfinansē, jo tam paredzētas dažādas sociālās palīdzības programmas, kam ar lauksaimniecību nav nekāda sakara. Tā ir politiskā nostāja, ko pauž Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Dānija, Nīderlande un arī Čehija. Līdz ar to balsojumos paliekam mazākumā un situācija var mainīties," sacīja Lapiņš.

Jautāts, kad debates varētu noslēgties un tiks panākts risinājums, Lapiņš norādīja, ka debates vēl turpināšoties, tomēr "prezidentūra apsolīja jaunu piedāvājumu jau uz nākamo padomes sēdi oktobra nogalē".

ZM pārstāvis norādīja, ka Latvijas puse nav apmierināta ar plānoto līdzfinansējuma ieviešanu, kā arī izteikusi šaubas par plānoto trīs gadu programmas elastību, jo programmas kritēriji - trūcīgo personu skaits dalībvalstī, intervencē esošie pārtikas produkti un pieejamie finanšu līdzekļi - ir relatīvi mainīgs lielums.

Tāpat Latvija neatbalsta jaunu administratīvo šķēršļu ieviešanu šajā programmā un aicina saglabāt administratīvo izmaksu atlīdzināšanu labdarības organizācijām - 1% no vistrūcīgākajām personām nodoto produktu vērtības no ES līdzekļiem.

Šogad EK pārtikas pakas par vistrūcīgākajām atzītām 138 762 personām no 29.marta 429 izdales vietās dala desmit labdarības organizācijas visos Latvijas novados.

Pārtikas pakās ir viens kilograms miežu putraimu, kilograms kviešu miltu, kilograms četrgraudu pārslu, puskilograms auzu pārslu, 100 grami piena pulvera un viens litrs piena.

Pārtikas pakas dala žēlsirdības misija "Dzīvības ēdiens", Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs, Viļānu labdarības biedrība "Mazumiņš", evaņģēlisko kristiešu draudze "Zilais krusts", daudzbērnu ģimeņu apvienība "Dzīpariņš", biedrība "Latvijas Samariešu apvienība", Latvijas Sarkanais Krusts, Dagdas invalīdu brālība "NEMA", Ventspils Evaņģēliski luteriskā draudze.

Kā ziņots, 2011.gadā paplašināts pārtikas komplektu saņēmēju loku, papildus trūcīgajām personām tajā iekļaujot maznodrošinātās personas, personas ar medicīnas atvieglojumu izziņām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 150 latus, un personas, kuras ārkārtas situācijas (stihisku nelaimju vai iepriekš neparedzamu apstākļu) dēļ nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

Apkopotā pašvaldību operatīvā ikmēneša informācija liecina, ka Latvijā personu skaits, kurām piešķirts trūcīgas personas status, pakāpeniski pieaug. 2011.gada martā salīdzinājumā ar 2010.gada martu tas ir palielinājies par 24,8%. Atbilstoši pašvaldību sniegtajiem ikmēneša datiem par maznodrošinātajiem dzīvokļa pabalsta saņēmējiem 2010.gadā lielākais šādu personu skaits bija 12 474 personas mēnesī, bet 2011.gadā - 11 744 personas mēnesī. Izziņās par ienākumu līmeni zem 150 latiem mēnesī un zem 120 latiem mēnesī iekļauto personu skaits ir 68 480.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!