50 miljonus latu cer rast veselībā, sociālajā jomā un valsts pārvaldē

Ministrs gan atzina, ka ar šiem priekšlikumiem 50 miljonus latu valsts budžetā sabalansēt neizdosies, jo liela daļa pasākumu ieguvumu dos vien ilgtermiņā.

Konkrētu piedāvāto ietaupījumu summu viņš nevarēja nosaukt, jo Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji darba grupā neesot bijuši pilnvaroti lemt par skaitļiem.

Vilks pastāstīja, ka līdzekļu taupīšanai valsts pārvaldē cita starpā piedāvāts par 5 – 7% samazināt atalgojuma fondu. Ministrs atzina, ka algas valsts iestāžu darbiniekiem samazināt vairs nedrīkst, taču valsts pārvaldē strādājošo skaitu gan.

Savu artavu konsolidācijai dotu arī valsts uzņēmumu labāka pārraudzība un izmaiņas dividenžu politikā, savukārt "ēnu ekonomikas" apkarošanai iecerēta "nodokļu amnestija", uzņēmēju "baltais saraksts", reversā PVN piemērošana metālapstrādei un būvniecībai, kā arī izmaiņas azartspēļu jomā. Vilks uzskata, ka azartspēļu nozarei šogad ir gan jāceļ nodokļi, gan labāk jāiekasē esošie nodokļi. Ministrs arī norādīja, ka Jēkabpils laupīšanas gadījums radījis "nopietnu pamatu" pieņēmumam, ka azartspēļu jomā iespējams, izmanto "dubultās kases".

Augstākās izglītības jomā darba grupa rosina apvienot dublējošās studiju programmas, tāpat būtu "jāpiesaista studenti budžeta finansējumam", liekot noteiktu laiku pēc augstskolas pabeigšanas nostrādāt Latvijā. Iecerēts arī veicināt izglītības eksportu, likumos atvieglojot iespējas ārzemniekiem studēt Latvijā, pastāstīja finanšu ministrs.

ES fondu izmantošana būtu jāuzrauga stingrāk, un svarīgi, lai tos apgūtu vienmērīgi visa gada laikā, nevis "gada beigās sagrūstu vienkopus", sacīja Vilks.

Savukārt sociālajā jomā jādomā par bezdarbnieku pabalstu un slimības lapu sistēmas reformām, kā arī 2012.gadā jābeidz Sociālās drošības tīkla programma, lai nemudinātu cilvēkus dzīvot tikai no pabalstiem, pauda ministrs. Darba grupas piedāvājumā neesot iekļautas izmaiņas pensiju piemaksās, tomēr Vilks neizslēdza, ka nākotnē varētu spriest arī par to. Viņš uzsvēra, ka sociālajā jomā izmaiņas ir neizbēgamas, jo to prasa arī aizdevēji, un norādīja, ka "visu uzkraut pamatbudžetam Latvija nevar".

Vilks cer, ka koalīcija tuvākajās nedēļās tomēr akceptēs ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas priekšlikumus, lai arī ZZS pārstāvji darba grupas projektu vēl nav parakstījuši un tās piedāvātos risinājumus kritizē. Ja valdība nepanāks vienošanos par 50 miljonu latu konsolidāciju, Latvija "dreifēs", un tas nodarīs ļaunumu gan valsts starptautiskajam tēlam, gan kredītreitingam, brīdināja finanšu ministrs.

Ministrs arī norādīja, ka 50 miljoni latu nav ar aizdevējiem diskutējams skaitlis, taču "diskutējamas ir sastāvdaļas". Aizdevēju prasītās summas konsolidēšana šobrīd atvieglos darbu pie 2012.gada valsts budžeta, norādīja Vilks, uzsverot, ka Latvijai atlicis konsolidēt vien 10% no kopumā nepieciešamās summas, tāpēc politiķiem būtu jāsaņemas un tas jāizdara. "Labāk ir kaut vai sāpīgi risinājumi, bet lai tie ir. Ja tas nenotiek, tad šis posms turpināsies kā zobu sāpes," sacīja Vilks.

Ministrs atzina, ka visvairāk viņu izbrīnot ZZS uzskats, ka nekādas reformas nav nepieciešamas. Viņš uzsvēra - uzskats, ka nekādas reformas un konsolidācija nav nepieciešama un aizdevuma programmu var pārtraukt, ir ilūzija. "Lai nu kas, bet par reformām augstākajā izglītībā un veselības aprūpē runā gan eksperti, gan iedzīvotāji," sacīja Vilks.

Ministrs nevarot prognozēt, kad Latvijā ieradīsies nākamā aizdevēju misija, jo, ja nebūs priekšlikumu konsolidācijai, "viņiem te nav ko darīt". Ministrs atzina, ka šobrīd aizdevēji nosaka situāciju, jo dod Latvijai naudu ar pietiekami labiem nosacījumiem.

Ja ZZS savus konsolidācijas priekšlikumus nesniegs un neparakstīs arī darba grupas piedāvājumu, savu redzējumu piedāvās Finanšu ministrija, bet sliktākajā gadījumā būs jāņem talkā Pasaules Bankas ieteikumi 700 miljonu latu "vērtībā", koalīcijā izskatot katru no tiem atsevišķi, pieļāva Vilks. Pats finanšu ministrs esot apņēmies darīt visu iespējamo, lai pārliecinātu aizdevējus ieskaitīt kopējā konsolidācijas apmērā no "ēnu ekonomikas" apkarošanas ieplānotos ieņēmumus – 60 miljonus latu.

Vilks plāno FM priekšlikumus iesniegt jau nākamajā vai aiznākamajā pirmdienā izskatīšanai koalīcijas padomes sēdē, jo vilcināties ar konsolidāciju nedrīkstot.

Jau ziņots, ka ZZS līderis Augusts Brigmanis pirmdien Vilka vadītās darba grupas ieteikumus papildus 50 miljonu latu konsolidācijai šā gada budžetā nosauca par "nožēlojamiem", taču ZZS savu taupības variantu nepiedāvāšot, jo tā nav partijas atbildība – priekšlikumi esot jāgatavo Finanšu ministrijai kā "maka turētājai". Arī labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) portālam "Delfi" pirmdien uzsvēra, ka "ne rīt, ne parīt es neatbalstīšu, lai tiktu samazināti pabalsti".

Lai arī ZZS valde ar darba grupas priekšlikumiem jau iepazinusies, pirmdien koalīcijā par tiem diskutēt nevarot, jo šāda līmeņa jautājumi ir jāizskata premjera Valda Dombrovska (V) klātbūtnē, kurš šonedēļ ir slims, norādīja Brigmanis. Viņš arī uzsvēra, ka darba grupai nav jāpiedāvā gatavs uzstādījums, ko koalīcijai akli akceptēt, bet gan tikai jāsagatavo savs redzējums.

Starptautiskie aizdevēji neatzina vairākus šā gada valsts budžetā valdības plānotos un Saeimas atbalstītos ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumus, un pieprasīja īstenot papildu konsolidācijas pasākumus 50 miljonu latu apjomā.