Ar aizdevējiem diskutē par pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšanu

Aizdevēji neiebilst pret pašu iemaksu samazinājumu, bet, līdzīgi kā iepriekšējos gados, apšauba, vai to var uzskatīt par konsolidācijas pasākumu un vai iemaksu samazinājuma rezultātā iegūtie 77,7 miljoni latu ieskaitāmi kopējā 280 miljonu latu konsolidācijas apjomā. Valdība šobrīd cenšas pārliecināt aizdevējus, ka iemaksu samazināšana pensiju 2.līmenī tomēr ir uzskatāma par konsolidācijas pasākumu.

Tāpat ar aizdevējiem turpinās sarunas par citiem valdības plānotajiem konsolidācijas pasākumiem, kuru finansiālais devums ir mazāks.

Vēl joprojām esot atklāts jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes palielināšanu no 21% līdz 22% un samazināto PVN likmju paaugstināšanu no 10% līdz 12%, bet elektrībai – līdz 22%, stāstīja premjers.

Dombrovskis apstiprināja, ka vairs nav aktuāla iepriekš paziņotā konsolidācijas proporcija, kad vienu trešdaļu nepieciešamā apjoma bija plānots gūt no ieņēmumu palielināšanas, bet 2/3 – no izdevumu samazināšanas. Premjers skaidroja, ka, kamēr nav skaidrs, kādus tieši konsolidācijas pasākumus veiks, tikmēr konkrētus rāmjus labāk nenoteikt.

Dombrovskis atzina, ka budžeta sagatavošanai būs nepieciešama papildus valdības ārkārtas sēde, kas notiks sestdien, vienā dienā ar ārkārtas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdi.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem sociālā budžeta stabilizācijas pasākumi nākamgad valsts budžetam varētu dot papildu ieņēmumus 106,6 miljonu latu apmērā, savukārt citi izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas pasākumi dotu fiskālo efektu 173,4 miljonu latu apmērā.

Lai vidējā termiņā stabilizētu sociālā budžeta izdevumus, tā nodrošinot nākamgad papildu ieņēmumus 106,6 miljonu latu apmērā, FM piedāvā uz pārejas laiku samazināt iemaksas fondēto pensiju shēmā līdz 0,5% no nomaksātā sociālā nodokļa pašreizējo 2% vietā. Tas pensiju speciālajā budžetā nākamgad dotu papildu ieņēmumus 77,7 miljonu latu apjomā, bet vēl pēc gada – 165 miljonus latu.

FM arī piedāvā paaugstināt minimālo algu no pašreizējiem 180 latiem uz 200 latiem mēnesī, kas, ministrijas ieskatā, palielinās mazāk nodrošināto iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās "ēnu ekonomikas" apjomu.

Tāpat FM priekšlikumi paredz, saglabājot nemainīgu kopējo nodokļu slogu uz darbaspēku, mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas maksājumu proporcijas, vienlaicīgi palielinot IIN neapliekamo minimumu no 35 līdz 45 latiem mēnesī un atvieglojumus par apgādājamajiem no 63 līdz 70 latiem mēnesī. Tādējādi sociālā budžeta deficīts tiktu samazināts par 55,1 miljonu latu, lēš ministrija.

Lai vairāk atbalstītu tās iedzīvotāju grupas, kas vissmagāk izjūt ekonomiskās krīzes ietekmi, FM piedāvā turpmāk ģimenes valsts pabalstu izmaksāt tikai trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem, toties palielināt pabalsta apjomu. Pašlaik ģimenes valsts pabalsts ir astoņi lati mēnesī.

Lai līdzsvarotu IIN likmes samazinājuma radītās izmaiņas pašvaldību budžetos, Finanšu ministrija piedāvā ieviest speciālu dotāciju 13,3 miljonu latu apmērā pašvaldībām ar zemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. "Līdz ar to kopējais fiskālās konsolidācijas apjoms pašvaldību budžetos veidotos tikai 3,2% no kopējiem 2011.gadam prognozētajiem izdevumiem, un to vairāk izjutīs turīgākās pašvaldības," norāda ministrija. Tāpat FM atzīmē, ka papildus ienākumus pašvaldībām dos plānotās nekustamā īpašuma nodokļa politikas izmaiņas.

Citi FM piedāvātie izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas pasākumi nākamā gada budžetā varētu dot fiskālo efektu 173,4 miljonu latu apmērā.

Jau ziņots, ka svētdien pēc konsultācijām ar starptautiskajiem aizdevējiem Dombrovska vadītā sarunu grupa panāca vienošanos par nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjomu 280 miljonu latu apmērā.

Iepriekš starptautisko aizdevēju prasītais nākamā gada budžeta konsolidācijas apjoms bija aptuveni 350 miljoni latu. Latvijas vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka valsts budžeta deficīts nākamgad nedrīkst pārsniegt 6% no IKP, savukārt 2012.gadā Latvijai jāsasniedz Māstrihtas kritērijos noteiktais budžeta deficīta līmenis - ne vairāk kā 3% no IKP.

Nākamā gada valsts budžetu valdība plāno sagatavot saspringtā darbā nepilna mēneša laikā - budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt jau 7.decembrī. Valdība cer, ka 9.decembrī parlaments budžetu varētu apstiprināt pirmajā lasījumā, bet otrajā un galīgajā lasījumā – 17.decembrī. Budžetu ministri gatavos slēgtās sēdēs.