Foto: LETA

Vērtējot nākamā gada budžeta projektu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pauda vilšanos, ka tas neatbilst solījumiem par ekonomisko izrāvienu.

"Šis budžets nesa vilšanos. Uz kopējā optimisma un solījumiem par dinamisku izaugsmi un ekonomikas izaugsmi mēs redzam, ka budžets neatbilst solījumiem un izteikumiem," teica Krīgers. Nākamā gada budžets skaidri demonstrē, ka liela attīstība nav gaidāma un labi būs, ja izdosies izpildīt pat tos solījumus, kas iekļauti budžetā, to raksturoja arodbiedrību līderis.

Krīgers atgādināja, ka valdības sociālie partneri bija iesnieguši vairākus risinājumus budžeta ieņēmumu daļas palielināšanai un neesot skaidrs, kāpēc tie nav ņemti vērā. Kā piemēru viņš minēja akcīzes nodokļa palielināšanu alum vai azartspēļu nodokļa palielināšanu. Sociālie partneri arī bija piedāvājuši veikt nodokļu auditu, lai saprastu, par kādām pozīcijām tiek maksāts vairāk, par kādām mazāk. Ja tiktu veikts šāds audits, nebūtu diskusiju par budžeta izdevumu daļu.

"Es esmu nedaudz šajā 2015.gada budžetā vīlies," noteica LBAS vadītājs.

Skaidrojot izaugsmes prognozes, finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atgādināja, ka patlaban ir samērā trauksmains periods Krievijas aktivitāšu dēļ. Izaugsmes problēmas ir visā Eiropā kopumā. Savukārt daļa no priekšlikumiem par nodokļu izmaiņām tiks iekļauta 2016.gada budžetā, un to izvērtēšana sāksies jau uzreiz jaunajā gadā.

Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) klātesošajiem uzsvēra, ka vienā gadā nav iespējams ieviest visus piedāvājumus, taču tie ir darba kārtībā. "Redzēsim, kāda būs diskusija ar darba devējiem un citām sabiedrības grupām," teica Straujuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LLDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka darba devējiem ir svarīgi, lai valstī būtu politiskā stabilitāte, tomēr vienlaikus svarīga ir arī ekonomiskā stabilitāte un sociālais dialogs. Vērtējot nākamā gada budžeta plānu, viņš izteica atzinību par spēju rast papildu ieņēmumus. Sociālie partneri uzskata, ka valstī turpmākajos gados ir jānodrošina nodokļu politikas stabilitāte un paredzamība. Lai gan sociālie partneri apzinās, ka valdībai nākamā gada pirmā puse būs ļoti saspringta saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, nedrīkst aizmirst par reformu īstenošanu izglītībā un veselības aprūpē, atgādināja Gavrilovs.

Sociālie partneri arī uzteica valdības lēmumu par minimālās algas paaugstināšanu no nākamā gada, taču kritizēja nespēju panākt vienošanos par pedagogu atalgojumu. Jo īpaši šis atalgojuma palielinājums ir nepieciešams pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.

Pēc NTSP sēdes LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzina, ka sociālie partneri ar bažām raugās, kādu ietekmi uz Latviju atstās ģeopolitiskā situācija, tāpēc ir svarīgi, lai uzņēmējdarbības vide būtu orientēta uz tiesiskās paļāvības principiem. Nākamā gada valsts budžetu viņa raksturoja kā sabalansētu un uzsvēra, ka darba devēji atbalsta tā tālāku virzību.

Lai gan valsts budžetā ir vairākas labas lietas, piemēram, minimālās algas paaugstināšana, tomēr LBAS neapmierina valdības nostāja par jautājumiem, kas skar atalgojumu. Arodbiedrības neapmierina, ka valdība liek pagaidīt brīdi, kad būs līdzekļi. "Ar tādu prasību mēs nevaram samierināties. Cilvēkiem gribas ēst jau šodien," teica Krīgers.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atzina, ka valdība patlaban atrodas kā starp diviem dzirnakmeņiem un šādā situācijā ir jāmēģina atrast kompromisi. Viņš prognozēja, ka vēl līdz budžeta pieņemšanai ar sociālajiem partneriem turpināsies diskusijas par budžeta jautājumiem.

Kā ziņots, valdība precizēto plānu apstiprināja sestdienas, 22.novembra, ārkārtas sēdē. Precizētais plāns ietver jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, paredzot vispārējo valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1% apmērā no IKP un valsts parādu 35% apmērā no IKP.

Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, tādējādi saglabājot deficītu 1% apmērā no IKP.

Dokumentā paredzēts, ka Latvijas IKP pieaugums 2015.gadā būs 2,8%, inflācija - 2,4%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!