Piektdien atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums turpināt Sociālās drošības tīkla stratēģiju arī nākamgad, taču par 24% mazākā apjomā. Ministrija piedāvāja no "sociālā spilvena" naudas nākamgad vairs nefinansēt skolēnu pārvadājumus, garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļu pabalstu līdzfinansēt tikai līdz gada vidum, kā arī no nākamā gada jūlija vairākām pasažieru grupām, kas līdz šim brauca bez maksas, likt maksāt pusi cenas par braukšanu sabiedriskajā transportā.
Kopējie sociālās drošības tīkla izdevumi nākamgad būs 38 miljonu – par 10 686 814 latu mazāki nekā tad, ja valdība turpinātu īstenot visus iepriekšējo gadu pasākumus.
LM rosināja nākamgad līdz 30.jūnijam 50% apmērā līdzfinansēt pašvaldību tēriņus GMI līmeņa nodrošināšanas pabalstiem, un 20% līdzfinansējumu pašvaldību izdevumiem dzīvokļa pabalstiem paredzēt no 1.janvāra līdz 30.aprīlim.
Kā finansēs šos pabalstus gada otrajā pusē vēl nav zināms. Aizdevēji vēlas, lai pabalstus finansētu centralizēti valsts, nevis gan valsts, gan pašvaldības, kā tas ir pašlaik.
Otrs variants paredz, ka pabalstus pilnībā finansē pašvaldības. Pašvaldības tam varētu piekrist tikai, ja valsts atvēlēs pašvaldībām 84% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem. Šogad pašvaldības saņem 82% no IIN, bet Finanšu ministrija pieļauj, ka nākamgad šo proporciju varētu samazināt.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sanita Šķiltere žurnālistiem pēc valdības sēdes stāstīja, ka pašvaldības varētu piekrist finansēt GMI un dzīvokļu pabalstus, ja saņems 84% no IIN. Par šo pabalstu finansēšanas modeli vēl lems.
Dzīvokļu pabalstu izmaksai līdz aprīļa beigām Labklājības ministrijai paredzēs 2,3 miljonus latu, bet valsts budžeta līdzfinansējumu 50% apmērā no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem pabalstam garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai – 4,68 miljonus latu.
Atbalstīti arī LM priekšlikumi 2012.gadā un turpmāk Sociālās drošības tīkla stratēģijā neparedzēt kompensācijas no valsts budžeta skolēnu pārvadājumiem no apdzīvotām vietām, kur skolas ir slēgtas izglītības reformas rezultātā. Patlaban novada pašvaldībām tiek kompensēti transporta izdevumi 90% apmērā, kā arī finansēta autobusu iegāde tām pašvaldībām, kur skolas ir slēgtas vai reorganizētas izglītības reformas rezultātā.
Tāpat LM rosināja izstrādāt grozījumus likumos, paredzot, ka no 2012.gada 1.jūlija personām ar II invaliditātes grupu, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī pirmsskolas vecuma bērniem (no 2 gadu vecuma) būs pašiem jāmaksā 50% no sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pašlaik šie pasažieri var braukt bez maksas.
Tāpat no nākamā gada 1.janvāra no valsts budžeta piedāvāts vairs nekompensēt ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus pilsētas nozīmes maršrutu tīkla maršrutos.
Samazinot "sociālā spilvena" finansējumu sabiedriskajam transportam, nākamgad varēs ietaupīt līdz 5,6 miljoniem latu.
Veselības ministrija no "sociālā spilvena" līdzekļiem vēlas saņemt 19 874 929 latus, lai nodrošinātu pacientu iemaksu un līdzmaksājumu kompensēšanu trūcīgām personām 5 857 934 latu apmērā un zāļu iegādes izdevumu kompensēšanu trūcīgām personām – 5 701 274 latu apmērā. Tāpat no sociālās drošības tīkla piedāvāts finansēt mājas aprūpi pacientiem ar smagām slimībām, un šim mērķim bija ieplānoti 3 312 552 lati.
Primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu, piedāvāts tērēt 4 143 585 latus, ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbībai – 187 473 latus , bet stacionāro pakalpojumu koncentrēšanai pacientiem ar garīgām slimībām, attīstot aprūpi dienas centros – 672 111 latus.
Satiksmes ministrijai stratēģijā bija paredzēti 5 574 236 lati. Zaudējumu kompensēšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā rosināts izlietot 3 901 620 latus, bet zaudējumu kompensēšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par invalīdu pārvadāšanu republikas pilsētās – 1 672 616 latus.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai 2012.gadā un turpmākajos gados Sociālās drošības tīkla stratēģijā plānotos pasākumus piedāvāts nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu, kas nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītošanā, darba samaksai, ko līdz šim finansēja no "sociālā spilvena", nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumos ir paredzēts finansējums 12,3 miljonu latu apmērā. Savukārt pedagogu tālākizglītības pasākumiem ministrijai līdzekļi būs jāatrod pašai, jo, kā norādīts valdībā izskatītajā ziņojumā, tā ir ministrijas pamatfunkcija, teikts ziņojumā.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien apstiprināja valsts budžeta precizētos bāzes izdevumus 2012.-2014. gadam, salīdzinājumā ar šā gada budžetā sākotnēji apstiprinātajiem tēriņiem paredzot nākamā gada bāzes izdevumu samazinājumu par 107,5 miljoniem latu valsts pamatbudžetā un 29,2 miljonu latu - speciālajā budžetā. Plānotie valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012. gadam aprēķināti 3,2 miljardu latu apmērā, savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi - 1,405 miljardu latu apmērā.
Valdība apņēmusies nākamā gada budžetu iesniegt Saeimā līdz 6.decembrim. Amatpersonas iepriekš vairākkārt norādījušas, ka šis būs pēdējais "taupības budžets", jo Latvija cer šogad noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. Prognozētais 2012.gada budžeta konsolidācijas apjoms ir 100 – 150 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
