Valsts kancelejas pārstāve Laila Ruškule skaidroja, ka valsts pārvaldes atlīdzības sistēma nav pārskatīta kopš 2010. gada, līdz ar to nav iespējams piesaistīt kvalificētus darbiniekus. Patlaban valsts pārvaldē atalgojums augstākajam vadītājam ir līdz pat 38% zemāks nekā privātajā sektorā.
Šīs situācijas sekas, pēc viņas teiktā, ir liela darbinieku mainība un lieli resursi tiek ieguldīti jaunu darbinieku atlasē, taču līdz 1/3 nodarbināto zaudējam nekonkurētspējīga atalgojuma dēļ. Līdz ar to zūd institucionālā atmiņa un nākas uzklausīt pārmetumus par sliktu darba kvalitāti.
Jaunajā likumprojektā paredzēts piesaistīt pie 80% no vidējās darba samaksas privātajā sektorā atbilstošas kvalifikācijas darbam.
Līdz ar izmaiņām plānots noteikt varas atzariem savstarpējo līdzsvara principu, pārskatīt pašvaldību deputātu atlīdzību, balstoties uz ATR, kā arī mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu.
Paredzams, ka algu skala valsts un pašvaldību iestādēs stāsies spēkā no 1. jūlija, bet pārējās normas - no 2023. gada 1. janvāra.
Sēdes laikā gan vairāki tās dalībnieki pauda bažas, vai šis ir piemērotākais laiks samaksas sistēmas izmaiņām un atalgojuma palielināšanai, taču komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars uzsvēra, ka vairākās pozīcijās jau ilgstoši ir grūti atrast speciālistus, jo nav iespējams konkurēt ar privāto sektoru.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, deputāts Reinis Znotiņš sacīja, ka VK prezentācijā nav manījis, ka līdz ar atalgojuma sistēmas izmaiņām plānots palielināt darbinieku produktivitāti un efektivitāti, taču Ruškule oponēja, norādot, ka plānotas arī pavadošās reformas, kas paredz sasaistīt darba samaksu ar sasniegumiem, ieviest pasākumu plāno nodarbināto skaita samazināšanai un efektivitātes palielināšanai un citas izmaiņas.
Jau ziņots, ka 29. septembrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot noteikt mēnešalgas līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās algas.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš norādīja uz ilgstošu problēmu, kad ministri viens pēc otra lūguši atcelt "algas trepi", jo ar konkrētu atalgojumu nav iespējams piesaistīt, piemēram, informācijas tehnoloģiju u.c. speciālistus, jo privātajā sektorā šiem profesionāļiem tiek nodrošināts nesalīdzināmi augstāks atalgojums.
"Mēs vēlamies konkurētspējīgu valsts pārvaldi, bet patlaban ir grūti ir pieņemt darbā cilvēkus, jo valsts pārvaldē ir nekonkurētspējīgs atalgojums," sacīja Ministru prezidents.
Savukārt, komentējot ieceri no 2023. gada celt atalgojumu valsts augstākajām amatpersonām, Kariņš pauda, ka šis lēmums neattieksies uz patlaban ievēlētām amatpersonām.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis iepriekš atzina, ka grozījumi atlīdzības likumā pirmo reizi 11 gados pēc būtības pārveidos valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas – zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā.
Valsts pārvaldes atlīdzības reforma arī paredz ar 2023. gadu būtiski celt valsts augstāko amatpersonu, ministru, Saeimas deputātu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Ģenerālprokurora, valsts kontroliera, tiesībsarga, rajona tiesas tiesnešu un prokuroru atalgojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
