Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers pēc NTSP sēdes žurnālistiem sacīja, ka konsolidācijas pasākumi neapmierina "ne pēc formas, ne pēc satura". Viņš uzskata, ka valdībai jau no paša sākuma bija jāstrādā kopā sociālajiem partneriem un kopīgi arī valsts nostāja jāaizstāv sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Krīgers atzina, ka valdības piedāvātajos konsolidācijas pasākumos "nekā īpaši sociāli jūtīga nav". "Mēs varam diskutēt par šiem slimības lapu apmaksas termiņiem, kurus arī droši vien vispirms vajadzēja izrunāt attiecīgajā apakšpadomē, bet kopumā tur ir ļoti daudz tādu pasākumu [..] Tie ir vienreizēji pasākumi, kurus mēs svītrojam no 2012.gada darba plāna, bet kurus nāksies pildīt 2013.vai 2014.gadā. Tas jau neatrisina situāciju, jo jāmaksā jau vienalga būs," sacīja Krīgers.
Arodbiedrību šefs norādīja, ka LBAS konsolidācijas pasākumos cerēja redzēt tās reformas, par "kurām mēs esam sausu muti runājuši jau trīs gadus". Arodbiedrību savienība cerēja, ka šai valdībai daudz aprunātās strukturālās reformas būs pa spēkam paveikt.
"Tā ir šī nelielā un darboties spējīgā, un lēmumus pieņemošā [valsts] pārvalde. Tas ir valsts izdevumu samazinājums šīm nevajadzīgajām funkcijām, kuru ir pietiekoši daudz, un nevalstiskās organizācijas strādāja un norādīja veselu rindu šo funkciju. [..] Viss notiek pa vecam. Ir daži kosmētiskie uzlabojumi, bet pēc būtības šeit nekas nenotiek," pēc sēdes sacīja LBAS līderis.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pēc valdības sēdes sacīja, ka no darba devēju viedokļa valdības piedāvātie konsolidācijas pasākumi ir samērā neitrāli. "Mūsu galvenais bastions, uz ko mēs pastāvējām, bija nodokļu bāzes neaiztikšana un nodokļu necelšana [...] Protams, jāatzīst, ka konsolidācijas pasākumi ir formāli un nav balstīti uz strukturālo reformu bāzes," teica Meņģelsone.
Viņa NTSP sēdē uzsvēra, ka LDDK vēlas redzēt, kādā veidā strukturālo reformu plāns tiks ieviests tuvāko divu trīs gadu laikā. Tostarp, cik lielā mērā valsts deleģēs sev neraksturīgās funkcijas privātajam sektoram. Tāpat darba devēji vēlas redzēt valstij piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības reformu.
Viņa atzina, ka kopumā LDDK lielu iebilžu pret budžetu un konsolidācijas pasākumiem nav. Vairāk iebilžu LDDK ir par budžeta izstrādes formu un to, kā šajā procesā iesaistīti sociālie partneri.
LDDK pārstāvis Juris Biķis piebilda, ka saruna par budžetu un konsolidācijas pasākumiem ir jādala divās daļās. Viņš teica, ka nevar piekrist LBAS līdera neapmierinātībai, jo budžeta tapšanā "lielais rāmis ir izturēts" - nodokļi un pensijas šajā konsolidācijā netiek skartas. "Šeit ir runa par detaļām [..] Vienmēr jau var gribēt kaut ko labāk un vairāk, tajā es pievienojos arodbiedrībai. Bet principā ir liela starpība, kā iepriekš formējās šie jautājumi [..]," teica Biķis.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis NTSP sēdē aicināja valdību budžeta izstrādē vairāk ņemt vērā no ārpuses izskanējušos brīdinājumus par lielāku piesardzību ekonomikas izaugsmes prognozēs. "Gribētos zināt plānu B gadījumā, ja nebūs tik labi ekonomikā, kā cerēts. Gribētu zināt, ka ir plāns B," uzsvēra Bičevskis.
Viņš norādīja: ja budžeta izdevumu daļu nav vēlme mazināt lielākā apmērā, tad šobrīd ir neatbildēts jautājums, kas kompensēs budžeta tēriņus, ja budžetā līdz ar mērenāku ekonomikas izaugsmi neienāks tik daudz ieņēmumu kā cerēts. "Gribētu lielāku perspektīvu uz priekšu, lai 2013.gada priekšvakarā atkal nebūtu sajūta par nodokļu celšanu," teica Bičevskis.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) sēdē uzsvēra, ka budžeta izdevumu samazināšanas iespējas pamazām "sāk aptrūkties". Viņaprāt, Latvija ir ļoti piesardzīga savās makroekonomiskajās prognozēs, salīdzinot, piemēram, ar kaimiņvalstīm, kas plāno lielāku izaugsmi pie augstāka bāzes līmeņa.
Pēc premjera domām, Latvijai nav pamata būt vēl piesardzīgākai. Ja pasaules ekonomikā notiks kaut kas ļoti slikts, tad Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes varēs uzskatīt par pārāk optimistiskām. "Nav jāzīmē pasaules bojāejas scenārijs savā budžetā. Mūsu scenārijs ir pietiekami piesardzīgs un mums nav jāuztraucas par to, kas notiks, ja notiks," teica Dombrovskis.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) pēc NTSP sēdes žurnālistiem atzina, ka īsti nav skaidrs, vai šajā sēdē ir gūts sociālo partneru atbalsts budžetam vai nē. Tomēr šoreiz sociālie partneri nebija tik neapmierināti un sarunas par budžetu un konsolidācijas pasākumiem nebija tik smagas kā iepriekšējos gadus.
Ministrs uzsvēra, ka sanāksmē lielāka neapmierinātība izskanēja no arodbiedrību puses, mazāk – no darba devējiem, kas arī ir saprotams - šajā konsolidācijā nodokļi tikpat kā netiks skarti. Savukārt arodbiedrības ar konsolidāciju būtu neapmierinātas jebkurā valstī, uzskata ministrs.
LDDK informē, ka nākamā NTSP sēde tiks organizēta pirms budžeta iesniegšanas Saeimā.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets slēgtajā sēdē otrdienas pēcpusdienā vienojās konsolidēt nākamā gada budžetu 122 miljonu latu apjomā, kas "ar rezervi" ļaus sasniegt nākamā gada budžeta deficītu - 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). 28,7 miljonus latu no kopējās konsolidācijas summas paredzēts nodrošināt ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, bet pārējo summu iecerēts iegūt izdevumu mazināšanas daļā un citādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
