"Parex bankas" restrukturizācijas plāns, kuru ir atbalstījušas visas par valsts finanšu sistēmas stabilitāti atbildīgās valsts institūcijas valdības izveidotajā darba grupā un kas ir apstiprināts Ministru kabinetā un nosūtīts akceptēšanai Eiropas Komisijā, paredz divu vienību – "jaunās bankas" un "risinājuma bankas" – izveidi, un tiek plānots, ka tie būs finansiāli patstāvīgi uzņēmumi. Tas ir vienīgais "Parex bankas" pārveides plāns, uzsver Finanšu ministrija.
Plāna realizācija paredz valstij ieguldīt "jaunajā bankā" 100 miljonus latu, kas pēc būtības nebūs jauns ieguldījums, bet valsts noguldījuma kapitalizācija. Veiktie ieguldījumi "jaunajā bankā" tiks atgūti, banku pārdodot, skaidro FM.
FM paziņojumā norādīts, ka vecajā bankā jeb "risinājuma bankā" nekādi papildus valsts ieguldījumi nav paredzēti, bet medijos izskanējušās ziņas par nepieciešamiem papildu ieguldījumiem, ko jau tagad ir paredzēts ar laiku zaudēt, ir klaji meli un informācijas sagrozīšana.
Pēc "Parex Bankas" sadalīšanas vecā jeb "sliktā banka", saglabājot bankas licenci un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktos darbības ierobežojums, nodrošinās aktīvu pārvaldīšanu un pēc būtības darbosies kā investīciju uzņēmums, tādējādi "risinājuma bankas", kā to dēvē FM, uzdevumu veikšanai nav nepieciešams ilgtermiņā nodrošināt kredītiestādes statusu.
Piesaistot investoru un attiecīgi papildus līdzekļus, "risinājuma banka" ilgtermiņā var darboties arī kā banka un ar laiku pilnībā atjaunot tās darbību kredītiestādes statusā. Tomēr, ja investorus interesēs tikai atsevišķu vecās bankas aktīvu iegāde, tad restrukturizācijas plāns paredz, ka vecā banka kā banka darbojas līdz brīdim, kamēr kapitāla pietiekamība atbilst FKTK prasībām. Tālāk tās darbība būs atkarīga no īpašnieku lēmumiem. Tiek prognozēts, ka "jaunā banka" ar peļņu sāk strādāt 2011. gadā un "risinājuma banka" saglabās stabilu kapitālu vismaz 3-4 gadus.
Arī Privatizācijas aģentūra uzsver, ka vecajā bankā jeb "risinājuma bankā" nekādi papildus valsts ieguldījumi nav paredzēti. Līdz ar to nav nekāda pamata spekulācijām par apzinātu valsts zaudējumu radīšanu, veicot papildus ieguldījumus "vecajā bankā", un šāda informācija ir nepatiesa.
Savukārt "Baltic Screen" paziņojumā medijiem uzsver, ka FM ar savu paziņojumu "mēģina apzināti maldināt sabiedrību par amatpersonu iecerēm saistībā ar "Parex bankas" restrukturizācijas plāniem".
"Baltic Screen" norāda, ka "apzināti melīgs' ir FM teiktais, ka "Parex bankas" restrukturizācijas rezultātā izveidotā "risinājuma banka" saglabās stabilu kapitālu vismaz 3-4 gadus. "Šis apgalvojums ir apzināti melīgs, jo Ministru kabineta sēdē izskatītajos finanšu konsultanta "Nomura International Plc." aprēķinos, kas ir Finanšu ministrijas rīcībā, apliecināts, ka "risinājuma bankas" kapitāls jau 2015. gadā kļūs negatīvs," norāda "Baltic Screen".
"Risinājuma bankas" kapitāla samazinājums saskaņā ar "Nomura International Plc." aprēķiniem, kas ir arī Finanšu ministrijas rīcībā, rāda, ka saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem "risinājuma banka" jau pēc 2-3 gadiem būs atzīstama par maksātnespējīgu un likvidējamu, uzsver pētnieki.
Tāpat "Baltic Screen" ieskatā melīgs ir FM apgalvojums, ka "medijos izskanējušās ziņas par nepieciešamiem papildu ieguldījumiem, ko jau tagad ir paredzēts ar laiku zaudēt, ir klaji meli un informācijas sagrozīšana".
"Baltic Screen" norāda, ka informācijā dienesta vajadzībām, kas izskatīta valdības sēdē un kas ir Finanšu ministrijas rīcībā, ir norādīts, ka "jaunās bankas nodalīšanas" gadījumā "nepieciešams piešķirt papildus kapitālu (ap 100 miljoniem latu) apmērā".
Ja "jaunā banka" netiktu dibināta, šis papildu kapitāls nebūtu nepieciešams. Savukārt "risinājuma bankā" atstātais kapitāls līdzīgā - vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā, kā norāda šie paši dokumenti, kas ir arī Finanšu ministrijas rīcībā, tiks "noēsts" līdz 2014. gadam, norāda pētnieki.
"Baltic Screen" uzsver – "ja netiktu veidota "jaunā" un "risinājuma" banka, kuru atbilstoši Dombrovska publiskiem apgalvojumiem pēc dažiem gadiem paredzēts pārveidot fondā, šie 100 miljoni latu netiktu izšķērdēti".
Arī Privatizācijas aģentūra oficiāli atzīst, ka, "lai "risinājuma banka" saglabātu bankas statusu ilgtermiņā, būs nepieciešami papildieguldījumi", norāda "Baltic Screen".
Pētnieki uzsver, ka "šādā situācijā Finanšu ministrijas izplatītais apzināti melīgais paziņojums vēlreiz norāda uz paslepus plānotu mēģinājumu papildus izšķērdēt aptuveni 100 miljonus latu valsts līdzekļu".
"Baltic Screen" arī informē, ka informācija par plānoto 100 miljonu latu izšķērdēšanu ceturtdien ir saņemta Ģenerālprokuratūrā, jo atbildīgo amatpersonu rīcībā saskatāms likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" plānots pārkāpums.
Jau ziņots, ka "Baltic Screen" ceturtdienas publikācijā "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" norāda, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pieļauj, ka pēc "Parex bankas" sadalīšanas tās pārpalikusī sliktā daļa no 2012.–2013. gadā gaidāmās maksātnespējas varētu izvairīties, valstij kā bankas īpašniecei to no kredītiestādes pārveidojot par fondu. "Baltic Screen" izklāsta, ka fonda veidošana nozīmēs, ka Latvijas valsts zaudējumi saistībā ar "Parex banku" tiek palielināti vēl par apmēram 100 miljoniem latu – šādu summu paredzēts ieguldīt risinājuma bankas kapitālā. "Nomura" aprēķini rādot, ka līdz 2015. gadam tie jau būs iztērēti un valstij faktiski nebūs atgūstami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
