Likuma koncepciju trešdien sāka apspriest parlamentā, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļā.
FM piedāvā ar fiskālās disciplīnas likumu uz 3 - 4 gadiem nostiprināt gan budžeta izdevumu maksimālos apjomus, gan plānoto bilanci - deficītu vai pārpalikumu. Turklāt, gatavojot valsts budžetu, būtu noteikts pienākums ievērot daudzgadu ietvarā noteiktos izdevuma un bilances apjomus.
FM arī piedāvā noteikt nākotnes nosacījumus, kādai jābūt budžeta bilancei atkarībā no tā, vai ir ekonomiska izaugsme vai lejupslīde, tādējādi sasaistot budžeta bilanci ar ekonomikas ciklu un nepieļaujot atkāpes no tā. FM paredz noteikt, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ka virsplāna ieņēmumi budžetā ir novirzāmi valsts parāda atmaksāšanai.
Tāpat FM grib ar likumu aizliegt budžeta grozījumus, kas ļautu tā paša gada laikā iztērēt virsplāna ieņēmumus, tā vietā šie ieņēmumi tiktu novirzīti vai nu parāda dzēšanai, vai ilgtermiņa stabilizācijas rezervei.
FM uzskata, ka Fiskālās disciplīnas likums ļautu valstij ilgtermiņā, 5-10 gadu perspektīvā, no saviem nodokļu un citiem ieņēmumiem finansēt nepieciešamos izdevumus, nepieļaujot, ka valstī tiek tērēts vairāk kā tiek nopelnīts, un nākotnē pakāpeniski samazināt valsts parādu.
FM cer, ka likums arī ļaus nodrošināt, ka ekonomiskās augšupejas gados valsts veidos uzkrājumus un samazinās valsts parādu, nodrošinoties ar līdzekļiem ekonomiskās krīzes brīdim, kā arī ierobežos budžeta grozījumu iespējamību un pieļaujamo rīcību fiskālā gada laikā.
FM uzskata, ka fiskālās disciplīnas nosacījumi būtu būtiski jānostiprina tiesību aktu sistēmā, nepieciešamības gadījumā pat grozot Satversmi, lai nepieļautu, ka, apstiprinot kārtējā gada valsts budžetu, Saeimā fiskālās disciplīnas nosacījumi vai daudzgadu ietvars tiktu mainīts.
FM uzskata, ka fiskālās disciplīnas prasība nostiprināšana likumos dotu stabilitātes signālu finanšu tirgiem un investoriem, kas attiecīgi nozīmētu, ka Latvijas valsts un uzņēmēji varētu rēķināties ar lētākiem kredītu resursiem un nozīmīgāku investīciju apjomu. Tāpat likums skaidri parādītu, ka Latvija plāno savus ieņēmumus un izdevumus atbilstoši ekonomikas izaugsmes tempiem, kas attiecīgi dotu iespēju skaidri un prognozējami plānot valsts attīstību, tajā skaitā, sasaistīt budžeta plānošanu un ar attīstības plānošanu un pasaules ekonomiskās lejupslīdes situācijā valsts rīcībā būtu pietiekoši uzkrājumu, lai tikt galā ar ekonomisko krīzi, skaidro FM.
Tāpat arī tiktu radīta nodokļu maksātājiem stabilitātes sajūta, ka viņu nodokļus neizmanto tūlītējām un dažbrīd nepārdomātām vajadzībām, bet gan iegulda pārdomātā ilgtermiņa politikā, kas garantē valsts spēju finansēt savus izdevumus arī nākamajās desmitgadēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
