Foto: LETA
Nākamā gada budžetā gandrīz pusi no iecerētajiem 156,9 miljonu latu lielajiem papildus ienākumiem dos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes un pazeminātās likmes pacelšana, aprēķinājusi Finanšu ministrija.

Kopumā PVN likmju celšana ļaus budžetā iegūt papildus 72,9 miljonus latu, lēš ministrija.

Visvairāk – 37,5 miljonus latu - valsts plāno iegūt, palielinot PVN pamatlikmi no 21% uz 22%. Vēl 13,85 miljonus latu valsts cer iekasēt, atceļot samazināto 10% PVN likmi elektroenerģijai un palielinot to līdz 22%.

No samazinātās likmes pacelšanas vairākām precēm un pakalpojumiem, budžets iegūs ne tik ievērojamās summas. Palielinot samazināto PVN likmi no 10% uz 12% medikamentiem valsts cer iegūt papildus 7,2 miljonus latu, siltumenerģijai – 2,4 miljonus latu, viesu namiem un viesnīcām – 1,5 miljonus latu, transporta pakalpojumiem – 1,45 miljonus latu, dabasgāzei – 0,73 miljonus latu, laikrakstiem – 0,67 miljonus latu, medicīnisko ierīču un to iegādēm – 0,2 miljonus latu, grāmatām – 0,18 miljonus latu, malkai – 0,15 miljonus latu.

Vēl septiņus miljonus valsts budžetā plānots iekasēt, mainot PVN piemērošanas kārtību maksātnespējas administratoru un zvērināto tiesu izpildītāju rīkotajās īpašuma atsavināšanas izsolēs.

Vēl 77,1 miljonus latu valsts cer iekasēt no citiem nodokļiem un pasākumiem. 6,87 miljonus latu paredzēts iekasēt, dubultojot "mājokļa nodokļa" likmi. Pašlaik nodokļa likme ir 0,1%, ja dzīvojamās ēkas kadastra vērtība ir līdz 40 000 latu, 0,2%, ja dzīvojamās ēkas kadastra vērtība ir no 40 000 līdz 75 000 latu, un 0,3%, ja dzīvojamās ēkas kadastra vērtība ir virs 75 000 latu. Nākamgad likmes plāno attiecīgi 0,2%, 0,4% un 0,6% apmērā no kadastrālās vērtības.

Tāpat valdība plāno, ka 15 miljonus varēs iekasēt, apkarojot ēnu ekonomiku, 12 miljonus – ieviešot jauno dienesta auto nodokļa kārtību, 11,1 miljonus – palielinot minimālās dividendēs izmaksājamo peļņas daļu valsts kapitālsabiedrībām no 80% uz 90%, palielinot minimālo algu no 180 uz 200 latiem mēnesī, 7,6 miljonus latu – atceļot samazinātās akcīzes nodokļu likmes naftas produktiem ar 5% biodegvielas piejaukumu, 6,4 miljonus paredzēts iekasēt no finanšu stabilitātes nodevas, piecus miljonus – palielinot vieglo automobiļu un motociklu nodokli jaudīgākiem un lielajiem spēkratiem, 4,4 miljonus latu - no dividendēm no valsts kapitālsabiedrību meitu sabiedrībām, 1,6 miljonus latu - no minimālās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas "Latvenergo", paaugstinot to no 90% līdz 95%.

Vēl 1,28 miljonus latu plānots iegūt, palielinot dabas resursu nodokli. Palielinot akcīzes nodokļa likmi saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem par 30%, plānots iegūt miljonu latu. Vēl 0,64 miljonus latu domāts iekasēt, palielinot atsevišķas valsts nodevas un ieviešot jaunu nodevu par tiesu izpildītāja pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. 50 000 latu plānots iegūt, ieviešot valsts nodevu par iepirkumu pārsūdzību.

Valdība arī vēlas budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas jeb konsolidācijas aprēķinos iekļaut 44,9 miljonus latu, ko valsts iegūs saglabājot sociālās apdrošināšanas iemaksu otrajā pensiju līmenī 2% apmērā no nomaksātā sociālā nodokļa, lai gan iepriekš bija plānots to palielināt uz 4%.

Līdz ar to kopumā nākamā gada valsts budžeta konsolidācijā ieņēmumus plānots palielināt par 156,9 miljoniem latu, izdevumus mazināt par 88,8 miljoniem latu, bet sociālās apdrošināšanās iemaksu likmes saglabāšana 2% apmērā dos 44,9 miljonus latu.

Svētdien Finanšu ministrijas publiskotās aplēses gan nav vienīgie jautājumi, kas nākamā gada valsts budžeta veidošanas kontekstā bijuši valdības dienas kārtībā. Vēl sestdien valdību veidojošās partijas – ZZS un "Vienotība" – septiņas stundas garā koalīcijas sēdē lielāko uzmanību pievērsa ieņēmumu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporcijas starp valsts un pašvaldību budžetiem. Galu galā partijas vienojās par to, ka pašvaldības turpmāk saņems 82%, bet valsts 18% no IIN ieņēmumiem – pašreizējā kārtība šo iedalījumu nosaka attiecīgi 80% - 20%.

Darbs nākamā gada valsts budžeta veidošanā ar jaunu sparu sāksies jau pirmdien.

Jau vēstīts, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka nākamgad budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 6% no iekšzemes kopprodukta un budžeta konsolidācijas apmēram jābūt 280 miljoniem latu, taču valdība sestdien nolēma budžetu konsolidēt par 240 miljoniem latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!