Kādas izmaiņas sagaida mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus
Foto: Shutterstock

No 2021. gada iecerēts reorganizēt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, to pakāpeniski ierobežojot un pielīdzinot vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam. To paredz grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kurus otrdien skatīs Ministru kabinets (MK), skaidro portāls "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā uzsver Finanšu ministrija (FM), MUN tiek plaši izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos, kā rezultātā tiek kropļota konkurence, kā arī MUN režīmā strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir zemas. Lai to novērstu, nepieciešams pakāpeniski ierobežot MUN režīmu un to pielīdzināt vispārējam nodokļu režīmam.

FM izstrādātie grozījumi paredz, ka MUN režīmam zudīs priekšrocības, ko tam sniedza zema nodokļa likme. Taču vienlaikus būtiski samazināsies administratīvais slogs visiem MUN maksātājiem, kuri atbildīs jaunajiem kritērijiem.

Tāpat grozījumi sildīs valsts maciņu. Ministrijas aplēses liecina, ka grozījumi valsts budžetu 2021. gadā papildinās par 21,2 miljoniem eiro, 2022. gadā par 21,7 miljoniem eiro un 2023. gadā par 23,4 miljoniem eiro.

MUN attiecina tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku

Plānots, ka no 1. janvāra MUN maksātājs būs mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt, ja mikrouzņēmumā tiks pieņemti darbinieki, darbinieka ienākumus no mikrouzņēmuma apliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju.

Grozījumi paredz arī sešu mēnešu pārejas periodu attiecībā uz jau reģistrēto mikrouzņēmumu darbiniekiem, kuri pieņemti darbā līdz šī gada 31. decembrim. Taču no 2021. gada 1. jūlija par visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem, izņemot vienīgo īpašnieku, būs jāmaksā darbaspēka nodokļi.

Vienlaikus likumprojekts paredz svītrot normu, kas noteica MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu – 720 eiro mēnesī, kā arī normu par palielinātu MUN likmi mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma daļai, kas pārsniedz 720 eiro mēnesī. Grozījumi paredz, ka šīs normas nav piemērojamas arī jau reģistrēto MUN maksātāju darbiniekiem, kuri pieņemti darbā līdz 31. decembrim.

Likuma grozījumi arī paredz, ka 67% no MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet 33% tiks novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Grozījumi paredz, ka no 1. janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 20 000 eiro gadā būs 25% (šobrīd 15%), apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 20 000 eiro gadā, – 40%. Savukārt, ja MUN tiks reģistrēts 2. ceturksnī vai vēlāk, apgrozījums, kuram piemēro 25% likmi, tiks proporcionāli samazināts.

Ierobežo MUN maksātāju loku

No 1. janvāra MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), bet MUN maksātāja statusā jau reģistrētās SIA no 01.01.2022. vairs nevarēs būt MUN maksātājas.

Tāpat grozījumi paredz, ka no 1. janvāra pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju, kļūstot par PVN maksātāju, ar nākamo gadu persona zaudēs tiesības piemērot MUN maksātāja statusu.

Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmums ir individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, ja minētās personas nav reģistrētas kā PVN maksātājas.

Pārejas periods

Lai nodrošinātu MUN maksātāju tiesisko paļāvību pārejas periodā, paredzēts, ka MUN maksātājs darbiniekus, kuri ir pieņemti darbā līdz 31. decembrim, līdz 2021. gada 30. jūnijam varēs turpināt nodarbināt līdzšinējā kārtībā, piemērojot MUN.

MUN maksātājiem–SIA jākļūst par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksātāju 2021. gada laikā, bet jaunus MUN maksātājus–SIA nereģistrē jau no 1. janvāra.

MUN maksātājam ir tiesības mainīt MUN maksātāja statusu un kļūt attiecīgi par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju ar nākamā ceturkšņa pirmo datumu, līdz iepriekšējā ceturkšņa pēdējā mēneša 15. datumam iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestam.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs no 2010. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim ir saņēmuši 111 903 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Savukārt 2020. gadā septembra sākumā reģistrēts 36 721 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, tikmēr izslēgto skaits ir 70 407.

Ar 2019. gada 31. decembri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēja 4873 nodokļu maksātāji. Savukārt 671 nodokļu maksātājam mikrouzņēmuma statuss tiek piemērots no 2020. gada 1. janvāra, liecina VID apkopotā informācija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 Finanšu ministrija Mikrouzņēmumu nodoklis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form