Foto: LETA
Valdību veidojošās koalīcijas partneri – apvienība "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība - pēc sešu stundu ilgām diskusijām vēl nav vienojušies par nākamā gada budžeta jautājumiem, aizvien atliekot sākotnēji pulksten 13 plānoto valdības ārkārtas sēdi.

Neviens no ministriem vai ierēdņiem nekādus komentārus par koalīcijas sanāksmē pārrunāto nav sniedzis, taču, iespējams, koalīcijas galvenais diskusiju objekts ir pašvaldību budžeti, kā arī citi līdz šim piedāvātie konsolidācijas pasākumi.

Koalīcijas sēde ir slēgta. Laiku pa laikam no apspriežu telpas iznāca vai tajā iegāja kāds no ministriem vai Finanšu ministrijas ierēdņiem. Diskusijas bija tik karstas, ka apspriežu dalībniekiem vēlā pēcpusdienā ienesa vairākas 0,5 minerālūdens pudeles, esot pasūtīts arī ēdiens, novēroja portāls "Delfi".

Laiku pa laikam uz savstarpējām apspriedēm devās "Vienotības" ministri vai arī tikai ZZS pārstāvji, bet reizēm abu politisko spēku politiķi.

Iepriekš bija plānots, ka valdības sēde sāksies pulksten 13, taču pirms tam paredzētā koalīcijas apspriede ieilga. Valdības sēdes sākumu nu jau vairākas stundas gaida ministriju ierēdņi, sēžot zālē, kur parasti notiek valdības sēdes, sarunājoties vai ielūkojoties internetā.

Sestdiena, kas parasti ir brīvdiena, valdības namā izvērtusies par ļoti intensīvu un spraigu darba dienu - jau no pulksten 10 rītā daļa ministru un ministriju ierēdņu pulcējās un ārkārtas Nacionālās trīspusējai sadarbības padomes sēdi, pēc kuras sākās koalīcijas sanāksme.

Pēdējo trīs gadu laikā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) un arī Valda Dombrovska ("Vienotība") vadītājām valdībām, veidojot valsts budžetus, smagas un ilgas sēdes bija bieža parādība.

Jau ziņots, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās par budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu jeb konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā. Vienošanās arī paredz, ka Latvijas budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 6% no IKP. Jaunās Valda Dombrovska ("Vienotība") valdības deklarācijā nav noteikts precīzs budžeta konsolidācijas apmērs, kā arī svītrota sākotnēji projektā paredzētā apņemšanās trešdaļu no konsolidācijas panākt "ar nodokļu pasākumiem", bet divas trešdaļas – uz izdevumu samazināšanas rēķina.

Tāpat pretēji iepriekš paustajai apņēmībai celt tikai patēriņa nodokļus un nepalielināt nodokļu slogu darbaspēkam, piektdien valdība nāca klajā ar ieceri par vienu procentpunktu – no 26% uz 25% - samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču palielināt sociālo nodokli, ko maksa darba ņēmējs, no 9% uz 11%. Par šo priekšlikumu piektdien iebilda Zaļo un Zemnieku savienība, rosinot meklēt alternatīvas.

Valdība arī nolēma palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātas likmes – no 10% uz 12%. Savukārt elektrībai nākamgad plānots piemērot pilnu likmi, nevis samazināto kā tas ir pašlaik.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!