Latvijā ieviesīs progresīvo IIN likmi
Foto: F64

Valdību veidojošā koalīcija vienojusies ieviest lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes progresivitāti, pirmdien pēc koalīcijas sēdes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Tikmēr uzņēmēji aicina pārskatīt valsts tēriņus un draud ar jaunu krīzi.

Algām līdz 20 tūkstošiem eiro gadā IIN būs 20%, algām līdz 55 tūkstošiem eiro – 23%, savukārt algām, kas gadā pārsniegs 55 tūkstošus eiro, – 31%.

Vienlaikus koalīcija vienojās par 0% reinvestētās peļņas nodokļa ieviešanu, kā arī pakāpenisku minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanu.

2018. gada neapliekamais minimums būs 200 eiro, 2019. gadā – 230 eiro un 2020. gadā – 250 eiro. Tāpat koalīcija vienojās, ka neapliekamais minimums vairs netiks piemērots algām, kas lielākas par 1200 eiro.

Jaunnedēļ Finanšu ministrija prezentēs visas izmaiņas, taču, iespējams, ka koalīcija precizēs "kādus no skaitļiem, jo mēs esam vienojušies, ka uz Saeimu nāk tad, kad pilnībā viss ir kārtībā", skaidroja Kučinskis.

Un vēl pēc nedēļas visas plānotās izmaiņas varētu apstiprināt valdībā, pieļāva premjers.

LTRK draud ar krīzi

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pirmdien ārkārtas padomes sēdē nolēmusi atsaukt savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai līdz brīdim, kad valdība būs gatava atgriezties pie Ministru kabinetā apstiprinātā.

Vienlaikus uzņēmēji aicina politiķus būt apzinīgiem, un vispirms meklēt līdzekļus jau esošā budžeta ietvaros, pārskatot valsts izdevumus, informē LTRK sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, vērtējot koalīcijas piedāvāto nodokļu reformu, norāda: "Ar pašreizējo nodokļu stratēģijas "produktu" mēs taisnā ceļā "stūrējam" uz to, lai pēc 2020. gada Latvijā iestātos krīze un turpinātos strauja iedzīvotāju samazināšanās".

Viņa ieskatā ar šādiem lēmumiem politiķi "ievērojami attālina visu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, tādēļ nevaram atbalstīt šādu nostāju."
"Mēs jau ilgstoši esam teikuši – jāmeklē ieņēmumi no ēnu ekonomikas, radot tādu sistēmu, kur nomaksāt nodokļus ir vienkāršāk nekā to nedarīt. Tāpēc arī noticējām esošajam Ministru kabinetam un kopā meklējām risinājumus. Pašreiz jūtamies piekrāpti," saka LTRK valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka vispirms jāpārskata valsts pašreizējie tēriņi.

"Mēs esam pārliecināti, ka vismaz 10% izdevumu ir nelietderīgi, tādējādi valsts budžetā ir iespējas atrast naudu daudzu izdevumu segšanai, tostarp veselībai," saka Endziņš.

LTRK uzsver, ka pašreizējie koalīcijas padomes ierosinājumi ir pilnīgā pretrunā ar pērn augustā parakstīto vienošanos, ka premjers Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir atkāpušies no dokumenta būtības un noliktajiem mērķiem, tādējādi uzņēmēji norobežojas no gala produkta un aicina atgriezties pie 9. augusta vienošanās.

"Delfi" jau ziņoja, ka maija sākumā valdībā atbalstītās valsts nodokļu pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam paredzēja samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) no 23% līdz 20% (algām līdz 45 tūkstošiem eiro gadā), tomēr jau neilgi pēc Ministru kabineta sēdes koalīcijā sākās diskusijas par lielāku IIN likmes progresivitāti.

Tāpat dokuments paredzēja ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai un saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.

Pamatnostādnes arī paredzēja palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (2020. gadā pensionāriem līdz 300 eiro), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Tā kā šīs izmaiņas samazina kopējos nodokļu ieņēmumus valstī, pamatnostādnēs ir ietverti vairāki pasākumi, lai nodrošinātu nodokļu sloga pārvirzi uz patēriņu un kapitālu. Piemēram, dokuments paredzēja par 30% paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem, kā arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli, tostarp benzīnam, dīzeļdegvielai un cigaretēm.

Lai gan sākotnēji pamatnostādnes neparedzēja sociālo iemaksu pieaugumu, pēc plašām diskusijām valdošās koalīcijas partneri jūnijā vienojās par to celšanu, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu. Paredzēts, ka sociālās iemaksas solidāri – pa pus procentpunktam – pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Tags

Finanšu ministrija Māris Kučinskis Ministru prezidents Nodokļu reforma 2018
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form