Valsts pamatbudžeta ieņēmumi (bez iedzīvotāju ienākuma un dabas resursu nodokļa) bija 183,4 miljonu apmērā jeb 126% no plānu. Valsts sociālā budžeta ieņēmumi bija 94,7 miljonu apmērā - 98% no plāna.
Uzņēmumu ienākuma nodoklī aprīlī iekasēts 13,1 miljons latu, kas par 45,6% pārsniedz plānoto, bet pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bijuši 72,5 miljoni latu, kas par 30% pārsniedz plānoto.
Valsts kases (VK) operatīvie dati liecina, ka aprīlī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi par 4% pārsnieguši prognozētos viena mēneša ieņēmumus. Rīgas pašvaldība aprīlī IIN iekasēja 23,2 miljonu latu apmērā, kas par 4,6 miljoniem latu pārsniedz prognozētos mēneša ieņēmumus, savukārt Ventspils pašvaldības IIN ieņēmumi bija 720,5 tūkstošu latu apmērā, kas ir par 45 tūkstošiem vairāk nekā sākotnēji plānots.
Akcīzes nodoklī tika iekasēti 37,5 miljoni latu, kas ir par 2% mazāk nekā plānots, alus akcīzes ieņēmumi pārsnieguši plānu par 63%, taču tabakas izstrādājumiem ieņēmumi no plāna atpalikuši par 18%.
Azartspēļu un izložu nodokļa ieņēmumi bija aptuveni viens miljons latu, kas ir 99,3% no plāna. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi no plāna atpalika par 9,6%, sasniedzot 235 000 latu.
"Kopējā nodokļu ieņēmumu izpilde aprīlī liecina, ka valsts tautsaimniecība sāk pamazām atkopties, jo nodokļu ieņēmumi ir iekasēti virs plāna. No plāna vēl nedaudz atpaliek akcīzes nodokļa ieņēmumi, taču kopējā situācija pret iepriekšējo mēnesi ir uzlabojusies. Nodokļu maksātajiem ir jāapzinās, ka no katra nodokļos nomaksāta lata ir atkarīga valsts turpmāko saistību izpilde pret mūsu pašu iedzīvotājiem, kā arī visas valsts labklājība. Tāpēc vēlos pateikties visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas godprātīgi maksā nodokļus. Finanšu ministrija turpinās darbu, lai sabalansētu ieņēmumus ar izdevumiem, samazinot pārāk lielo budžeta deficītu, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu pilnvērtīgu tautsaimniecības atjaunošanos," uzsver finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Kopumā šī gada četros mēnešos budžeta deficīts sasniedzis 246 miljonus latu, kas atbilst plānam, taču FM jau aprīļa beigās norādīja, ka salīdzinājumā ar decembrī pieņemto budžeta likumu pašlaik valsts konsolidētā budžeta izdevumu plāns jau palielināts par 216,8 miljoniem latu uz deficīta pieauguma rēķina. No tā 184,6 miljoni latu ir papildu izdevumi ieturēto pensiju atmaksai saskaņā ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu un 12,3 miljoni latu kompensācijas pašvaldībām par neiekasēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Savukārt par 19,9 miljoniem latu valsts tēriņi palielinājušies, jo ministrijām un valsts iestādēm ļauts izlietot kopš pērnā gada kontos atlikušo ārvalstu finanšu palīdzību un pašu ieņēmumu līdzekļus. Tādejādi valsts izdevumu kopsumma pieaugusi, palielinot arī budžeta deficītu.
Turklāt FM prognozē valsts konsolidētā budžeta deficīta pieaugumu 22,9 miljonu latu apmērā, lai izpildītu ST spriedumu par izdienas pensiju atmaksu, kam vajadzīgi 5,5 miljoni latu. Savukārt 17,4 miljoni latu būs vajadzīgi Sociālā drošības tīkla papildu izdevumiem.
Taču tai pat laikā FM uzsver, ka pašlaik budžeta deficīts, lai arī rada bažas, vēl nenoved pie nepieciešamības budžetu grozīt. Tāpat spēkā paliks ar starptautiskajiem aizdevējiem noteiktais šī gada budžeta deficīts 8,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta - to nemaz nedrīkst mainīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
