Foto: DELFI
Galvenais iemesls pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes celšanai un samazinātās PVN likmes elektrībai atcelšanai bija nozaru pārstāvju protesti pret samazināto PVN likmju atcelšanu, izriet no premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") teiktā trešdien telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes".

Dombrovskis norādīja, ka pavasarī Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi, paredzēja samazināto PVN likmju atcelšanu vairākās nozarēs. Taču "mēs atceramies, kā visas nozares lobēja, tāpēc tagad ceļam tikai elektrībai, bet pārējiem atstājam samazināto likmi", sacīja premjers.

Viņš norādīja, ka "1% pamatlikmes celšana nekompensē samazināto likmju atstāšanu". "Varētu celt samazinātās likmes, bet mēs jau zinām, kāda bija nozaru attieksme pret to," norādīja Dombrovskis.

Skaidrojot, kāpēc valdība atteikusies no iepriekš deklarētās proporcijas budžeta konsolidāciju panākt, par 2/3 samazinot izdevumus un par 1/3 palielinot ienākumus, premjers norādīja, ka "šajās divās trešdaļās vienmēr ir bijušas ieskaitītas iemaksas 2.pensiju līmenī, kas ir bijis plānots kā lielākais samazinājums kā konsolidācijas pasākumam". Jau vēstīts, ka valdība plānoja samazināt iemaksas 2.pensiju līmenī līdz 0,5% no nomaksātā sociālā nodokļa pašreizējo 2% vietā, taču starptautiskie aizdevēji uzskatīja, ka tas nav konsolidācijas pasākums, līdz ar to valdība no šī plāna atteicās.

Valdība plāno nākamgad budžetu izdevumus samazināt par 88,8 miljoniem latu, ieņēmumus palielināt par 156,96 miljoniem latu, bet, nepalielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas daļu pensiju 2.līmenī, valsts iegūs vēl 44,9 miljonus latu, ko arī plāno ieskaitīt konsolidācijas pasākumos.

Valdības koalīcija sestdien vienojās palielināt neapliekamo minimumu no 35 latiem līdz 45 latiem, nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošo personu - no 65 uz 70 latiem, minimālo algu - no 180 līdz 200 latiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinās no 26% līdz 25%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas paaugstināt no 33,09% līdz 35%, un pieaugums būs uz darba ņēmēju rēķina – viņi maksās 11% no algas pašreizējo 9% vietā, bet darba devēja daļa nemainīsies.
Savukārt piektdien valdība nolēma palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātas likmes – no 10% uz 12%. Savukārt, elektrībai nākamgad plānots piemērot pilnu likmi, nevis samazināto, kā tas ir pašlaik.

Nolemts arī dubultot "mājokļa nodokli". Mājokļa nodokļa likme pašlaik ir atkarīga no īpašuma kadastrālās vērtības - ēkām ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu tā ir 0,1% no kadastrālās vērtības, ar vērtību no 40 001 līdz 75 000 latu – 0,2%, ar kadastrālo vērtību virs 75 000 latu – 0,3%. Izmaiņas paredz, ka nākamgad likmes dubultos un tās būs attiecīgi 0,2%, 0,4% vai 0,6% no kadastrālās vērtības.

Valdība turpina saspringtu darbu pie nākamā gada budžeta projekta, kuru cer iesniegt Saeimā jau 7.decembrī. Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi iepriekš paredzēja nākamā gada budžeta konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā, par šo skaitli arī panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Valsts budžeta deficīts nākamgad nedrīkst pārsniegt 6% no IKP.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!