Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldes modeļa izveidei no 2023. līdz 2025.gadam paredzēts tērēt 7,194 miljonus eiro, liecina saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par nepieciešamo finansējumu "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības modeļa izveidei 2023.-2025.gadā".
Kā skaidro Satiksmes ministrija, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā un ar dzelzceļa infrastruktūru saistītajās apkalpes vietās pēc būvdarbu pabeigšanas, ir nepieciešama kvalitatīva un savlaicīga "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības modeļa izveide, kas noslēdzama pirms dzelzceļa infrastruktūras izveides. Vienlaikus ir svarīgi ieviest dzīvē veiktspējīgu infrastruktūras pārvaldības modeli vēl pirms dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas uzsākšanas, tādējādi nodrošinot infrastruktūras verifikāciju un autorizāciju.
Kā atbildīgā institūcija par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības normatīvā un institucionālā ietvara izveidi 2020.gada augustā tika apstiprināta SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas". Satiksmes ministrija skaidro, ka "Eiropas dzelzceļa līnijas" nesniedz pakalpojumus tirgū, bet tikai nodrošina deleģēšanas līguma izpildi, un tai nav savu ienākumu. Lai nodrošinātu infrastruktūras pārvaldības modeļa izveidi, finansējuma nodrošināšanai līdz 2023.gadam, Satiksmes ministrija veica iemaksu "Eiropas dzelzceļa līniju" pamatkapitālā 425 400 eiro apmērā. No piešķirtā finansējuma 72 341 eiro iztērēts 2021.gadā, 197 782 eiro - 2022.gadā, un vēl 155 277 eiro paredzēts iztērēt 2023.gadā par pērn veiktajiem darbiem.
Satiksmes ministrija informatīvajā ziņojumā skaidro, ka šogad pirmajā pusē nepieciešams sākt pētījumu par infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē aprīkojumu, tostarp tehnikas nepieciešamību un ritošā sastāva vienību attīstības plānu, sākotnēji izstrādājot tehnisko specifikāciju aprīkojuma iepirkšanai. Pašu aprīkojuma iepirkumu veiks "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītājs Latvijā. Tāpat 2023.gadā ir jāsāk iepirkums par pasažieru ritošā sastāva apkopes punkta projektēšanu, jo Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) finansē dzelzceļa infrastruktūru, bet nefinansē aktivitātes, kas saistītas ar ritošo sastāvu. Atbildība par ritošā sastāva apkopes punkta būvniecību un aprīkojuma iegādi atkarīga no lēmuma par "Rail Baltica" pārvadātājiem.
Informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka 2024.gadā, noslēdzoties projektēšanas fāzei, nepieciešams apstiprināt "Rail Baltica" ietvaros plānoto autoceļu piederības, piekļuves, uzturēšanas un uzturēšanas finansēšanas stratēģiju. Papildus 2024.gadā nepieciešams sākt Kustības vadības centra ieviešanas un attīstīšanas aktivitāti, sākot ar pētījumu par kustības vadības centra darbību - vai tas būs kopīgs visām trīs Baltijas valstīm, vai arī tas tiks veidots kopīgi ar 1520 milimetru dzelzceļa kustības vadības centru.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgus pasažieru pārvadājumus, uzsākot "Rail Baltica" infrastruktūras ekspluatāciju, 2025.gadā ir jāpieņem lēmumi par valsts pasūtījuma nepieciešamību un veidu, kādā tiks nodrošināts ritošais sastāvs pārvadājumiem saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulatīvo ietvaru. Lai uzsāktu priekšdarbus, nepieciešams veikt izvērtējumu par ritošā sastāva pieejamību, kā arī izpēti par tirgū pieejamajiem pakalpojumu sniedzējiem. Lēmums par valsts pasūtījumu pārrobežu pārvadājumiem pieņemams sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kompetentajām iestādēm un ministrijām.
Apkopojot veicamos uzdevumus līdz infrastruktūras pārvaldības modeļa izveidei un "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldnieka noteikšanai, "Eiropas dzelzceļa līnijas" ir veikusi aplēses par indikatīvajām izmaksām periodam no 2023.-2025.gadam.
Lai "Eiropas dzelzceļa līnijas" varētu turpināt iesākto darbu, Satiksmes ministrijai ir jānodrošina nepieciešamais finansējums turpmākai infrastruktūras pārvaldības modeļa attīstībai.
No 2023. līdz 2025.gadam infrastruktūras pārvaldības modeļa izveidei vajadzīgi 7 194 125 eiro. Tostarp 3 133 675 eiro vajadzīgi šogad, 2 025 817 eiro - 2024.gadā, bet 2 034 633 eiro - 2025.gadā.
Informatīvajā ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" pamatā finansē Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), kura ietvaros Latvija laika posmā no 2015.gada līdz 2022.gada novembrim ir saņēmusi 538 236 896 eiro, tai skaitā ārvalstu finanšu palīdzības daļu 446 338 720 eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
