Saeimas Saimnieciskās komisijas deputāti trešdien konceptuāli atbalstīja izmaiņas Saeimas deputātu atalgojuma noteikšanā, paredzot to iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā un daļēji attiekties no līdzšinējās kompensāciju sistēmas.
Jaunie deputātu atalgojuma principi paredz deputātu iekļaušanu valsts pārvaldes vienotajā atalgojuma sistēmā, vienlaikus samazinot iepriekš paredzēto 2011.gada budžetu deputātu atlīdzībām, kā arī nepieļaujot deputātu atlīdzībai paredzētā algas fonda palielināšanu, informē Saeima.
Piedāvātā atalgojuma reforma paredz arī samazināt piemaksas par piedalīšanos komisiju un apakškomisiju sēdēs. Iespējamā piemaksa par darbu komisijas sēdē tiktu samazināta no 18 līdz 7 latiem, bet piemaksa par apakškomisijas apmeklējumu – no 10 līdz 3 latiem.
Tādējādi nākamgad deputātu amatalga būtu 1413 lati pirms nodokļu nomaksas.
"Piedāvātais risinājums būs saprotamāks un caurspīdīgāks par līdzšinējo sistēmu, kas cita starpā paredzēja deputātiem izmaksāt kompensācijas, par kurām nav jāuzrāda pamatojoši dokumenti. Komisijas deputāti šodien pauda atbalstu pārejai uz jauniem atalgojuma noteikšanas principiem, un tas tiks ņemts par pamatu, lai veiktu labojumus iepriekš Finanšu ministrijā iesniegtajā Saeimas budžeta pieprasījumā," uzsver Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (PS).
Plānots, ka Saeimas deputātu algas būtu noteiktas kopējā valsts pārvaldes atalgojuma likumā, savukārt Saeimas Kārtības rullis turpmāk noteiktu tikai precizētu un detalizētu kārtību atsevišķu kompensāciju saņemšanai, skaidro Saeima.
Tāpat ierosināts atteikties no reprezentācijas izdevumiem, transporta izdevumu kompensācijas, kurai nav nepieciešams uzrādīt attaisnojošus dokumentus, un sakaru izdevumu kompensācijas, iekļaujot tās deputātu pamatalgā un apliekot ar nodokļiem.
Ierosināts arī iekļaut deputātu pamatalgā lielāko daļu atlīdzības par piedalīšanos komisiju un apakškomisiju darbā, atteikties no telpu īres kompensācijām deputātiem, kuri dzīvo līdz 60 kilometriem no Rīgas, samazināt telpu īres kompensāciju deputātiem, kuri dzīvo tālāk par 60 kilometriem no Rīgas, un samazināt transporta izdevumu kompensāciju deputātiem, kas nedzīvo Rīgā.
Vienīgās kompensācijas būtu kompensācijas par transporta izdevumiem un telpu īri deputātiem, kas nedzīvo Rīgā. Lai tās saņemtu, tāpat kā līdz šim būs nepieciešami pamatojošie dokumenti – īres līgumi, degvielas čeki un citi.
Turklāt arī šīs kompensācijas paredzēts samazināt. Piemēram, maksimālos dzīvokļa īres izdevumus, ko Saeima deputātam kompensē, plānots samazināt no 388 līdz 301 latam. Plānots pilnībā atteikties no īres izmaksu kompensēšanas deputātiem, kas dzīvo līdz 60 kilometru attālumā no Rīgas.
Piedāvātais projekts ir atvērts diskusijām, un deputāti par nepieciešamajām izmaiņām tajā varēs lemt, izskatot 2011.gada valsts budžeta projektu, norāda Viņķele.
Jau vēstīts, ka valdības pagājušajā nedēļā atbalstītie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz, ka Saeimas deputātu un tiesnešu atalgojumu turpmāk iekļaus vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā. Tomēr no nākamā gada Saeimas deputātu algas nemainīsies, taču mainīsies tās aprēķināšana – atalgojums būs atkarīgs no vidējās tautsaimniecībā strādājošo algas, kas pašlaik ir 471 lats. Tādējādi tautas priekšstāvju alga nākotnē mainīsies atkarībā no vidējās tautsaimniecībā strādājošo algas – ja tā pieaugs, arī deputātu alga palielināsies, ja vidējā tautsaimniecībā strādājošo alga samazināsies – arī deputātu atalgojums saruks.
Lai deputātu algas paliktu pašreizējā līmenī, tās aprēķinās, reizinot pašreizējo vidējo algu tautsaimniecībā ar koeficientu - aptuveni 2,19. Pašlaik parlamentāriešu pamatalga ir 1032,95 lati mēnesī.
Pērn Saeimas budžets bija 12,9 miljoni latu, tostarp dotācija no valsts budžeta – 12,6 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
