Foto: F64
Līdz ar apstiprināšanu Ministru kabineta komitejā pirmdien sākts izskatīt jauno Pievienotās vērtības nodokļa likumu, kura mērķis ir sakārtot un precīzāk noteikt pašreizējas nodokļa piemērošanas normas. Pilnīgi jaunu normu radīšanu likumprojekts neparedz, taču tā ieviešanai vēl būs nepieciešams Tautsaimniecības padomes, valdības un Saeimas atbalsts, tāpēc pirmdien sperts tikai pirmais solis.

Valdības pārstāvis Aivis Freidenfelds portālam "Delfi" norādīja, ka tagad likumprojektu nodos izskatīšanai Tautsaimniecības padomē, bet pēc tam - jūnijā - tas nonāks valdībā.

Finanšu ministrija vēl pagājušajā nedēļā skaidroja, ka jauns likumprojekts nepieciešams, "lai īstenotu skaidru un saprotamu nodokļu politiku un veidotu precīzu nodokļu normatīvo bāzi". "Likumprojekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo dos nodokļa maksātājiem papildu iespējas efektīvāk veikt uzņēmējdarbību, samazinot administratīvo slogu un administratīvos izdevumus," skaidroja ministrija. Paredzēts, ka administratīvais slogs būs mazāks nodokļu maksātājiem, kuri izmanto iespēju pašam sev izrakstīt PVN rēķinus, vai arī izmantos iespēju izrakstīt PVN rēķinu elektroniskā formā.

Līdz ar to būs palielināta nodokļa maksātāju konkurētspēja un to darbības efektivitāte, paredz ministrija.

Jaunajā likumprojektā būs precizētas normas par PVN maksāšanu valsts budžetā un personām, kuras to maksā. Tāpat būs precizētas normas par priekšnodokļa atskaitīšanu no valsts budžetā maksājamās PVN summas. Proti, noteikts, ka personai pirms reģistrācijas VID nodokļa maksātāju reģistrā ir tiesības no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt arī PVN summas, kas norādītas saņemtajos PVN rēķinos par iekšzemē ievestajām precēm. Tāpat ir precizētas normas par PVN rēķinu, kā arī norādīts, ka priekšnodokli ir tiesības atskaitīt arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem.

Tāpat līdz ar jauno likumprojektu ieviestas papildu izvēles normas par PVN piemērošanu lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos, tiesībām neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem, kā arī tiesības pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev PVN rēķinu.

Finanšu ministrija norāda, ka kopš pašreizējas PVN likuma redakcijas pieņemšanas 1995. gada 1. maija, tas ir grozīts 28 reizes un vairāk nekā 15 gados ir notikušas daudz dažādu izmaiņu, kas skar gan PVN likmi un maksāšanas kārtību, gan aspektus, kad nodokli iekasē.

Jau vēstīts, ka būtiskas izmaiņas nodokli skāra arī pēdējā pusotra gada laikā veikto budžetos. Būtiskākā no tām - PVN likmes celšana no 18% uz 21%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!