Par to sestdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sociālos partnerus informēja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Jau ziņots, ka aizdevēji neiebilda pret pašu iemaksu samazinājumu, bet, līdzīgi kā iepriekšējos gados, apšaubīja, vai to var uzskatīt par konsolidācijas pasākumu un vai iemaksu samazinājuma rezultātā iegūtie 77,7 miljoni latu ieskaitāmi kopējā 280 miljonu latu konsolidācijas apjomā.
Ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās par budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu jeb konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā. Vienošanās arī paredz, ka Latvijas budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 6% no IKP. Dombrovska ("Vienotība") valdības deklarācijā nav noteikts precīzs budžeta konsolidācijas apmērs, kā arī svītrota sākotnēji projektā paredzētā apņemšanās trešdaļu no konsolidācijas panākt "ar nodokļu pasākumiem", bet divas trešdaļas – uz izdevumu samazināšanas rēķina.
Tāpat pretēji iepriekš paustajai apņēmībai celt tikai patēriņa nodokļus un nepalielināt nodokļu slogu darbaspēkam, piektdien valdība nāca klajā ar ieceri par vienu procentpunktu – no 26% uz 25% - samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču palielināt sociālo nodokli, ko maksā darba ņēmējs, no 9% uz 11%. Par to ministri vēl diskutēs ārkārtas sēdē sestdien.
Valdība piektdien arī nolēma palielināt pievienotās vērtības nodokli no 21% uz 22%, bet PVN samazinātās likmes – no 10% uz 12%. Savukārt elektrībai nākamgad plānots piemērot pilnu likmi, nevis samazināto kā tas ir pašlaik.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
