Foto: DELFI
Valsts ieņēmumu dienests (VID) cīņā ar aplokšņu algām un nelegālo nodarbinātību paredzējis iesaistīt visas Latvijas pašvaldības, lai panāktu nelegālās uzņēmējdarbības legalizēšanu un nodokļu ieņēmumus budžetā.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone sacīja, ka ar Latvijas pašvaldību savienības (LPS) vadību panākta vienošanās, ka uz visu valsts pašvaldību vadītāju tikšanos, kas paredzēta augusta beigās, dosies arī viņa, lai stāstītu par to, kāpēc valstij ir būtiska pašvaldību un Ieņēmumu dienesta sadarbība.

Lai gan tikšanās paredzēta augusta beigās, VID jau patlaban ir izlēmis, ka septembrī un oktobrī cīņa ar aplokšņu algām būs intensīvāka. "Septembrī un oktobrī kā prioritāte būs nelegālā nodarbinātība un aplokšņu algas. Mēs pārējos darbus noliekam malā, mobilizējam visus resursus, ejam un darām," sacīja VID amatpersona.

Ierēdne atzīmēja, ka VID var daudz paveikt, nevis ejot pie nodokļu maksātāja, bet gan rakstot vēstules un nosūtot aizpildīšanai īpaši izstrādātas anketas. Anketā norādīti visi labumi, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un sociālie nodokļi. VID anketu veidojis ar domu, lai nodokļu maksātājs, kurš anketu saņem, apzinās, ka ir jāsakārto konkrētais jautājums vai konkrētā situācija.

Pēc viņas teiktā, ja VID izdosies izveidot sadarbību ar Latvijas pašvaldībām, pie nodokļu maksātājiem VID varētu vērsties ne tikai ar vēstuļu rakstīšanu, tās sūtot pa pastu, bet arī rakstot vēstules elektroniski, jo ļoti daudzi nodokļu maksātāji ir paziņojuši savas elektroniskās adreses.

Pētersone uzsvēra, ka LPS VID sniegusi atbildi, konceptuāli atbalstot sadarbības ieceri, jo LPS saprotot, ka IIN ir tas nodoklis, kas veido lielāko daļu pašvaldību budžetu ieņēmumu, tādejādi arī viņi ir ieinteresēti nelegālās nodarbinātības izskaušanā un cīņā ar aplokšņu algām.

Tiekoties ar visu pašvaldību vadītājiem, VID iecerējis skaidrot, kāpēc šis jautājums ir svarīgs ne tikai Ieņēmumu dienestam, bet arī pašvaldībām, kā labāk īstenot informācijas apmaiņu, kādu informāciju VID var piedāvāt un ko no VID var sagaidīt pašvaldības, kā arī par jautājumiem, ko darīt pašām pašvaldībām, lai samazinātu nelegālās darbības.

Pēc Pētersones teiktā, pašvaldībām ir doti instrumenti - tiesības izdot saistošos noteikumus, kā arī piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, izsniegt licences, ko var izmantot, piemēram, - ja taksometru pakalpojumu sniedzējs maksā mazas algas, viņam tiek atvēlēta vieta nevis pie autoostas, bet pilsētas nomalē.

VID amatpersona piebilda, ka VID katrai pašvaldībai bija nosūtījis vēstules, aicinot cīnīties ar nereģistrēto nodarbinātību. Ieņēmumu dienests pēc tā datubāzē atrodamās informācijas bija izveidojis sarakstu ar nodokļu maksātājiem, kas reģistrēti konkrētā pašvaldībā, norādot, cik tam ir darbinieku un kāda ir vidējā alga. VID aicināja pašvaldības pārstāvjus, ja viņi pamana, ka, piemēram, darbnīcās vai garāžās notiek darbi, kas nav viņu sarakstā, panākt, lai šo darbu veicēji reģistrējas vai nu kā pašnodarbinātie, vai saimnieciskās darbības veicēji.

"Rezultāts bija nulle. Neviens mums neko neteica, neziņoja," sacīja Pētersone. Viņai pašvaldībās atbildēts: "Paldies Dievam, ka viņš [nelegāli strādājošais] nenāk un neprasa man pabalstu. Es zinu, ka viņš ar nelegālo nodarbojas, tajās garāžās remontē mašīnas, bet viņš neatnāks un nepaprasīs man kaut kādu pabalstu. Man tas ir pluss pašvaldībai, ka man nav izdevumu pozīcijas."

Pētersone tagad cer pašvaldību vadītājus pārliecināt par nepieciešamību cīnīties ar nelegālo nodarbinātību, jo "nav mums kur sprukt - viss jālegalizē". "Lai viņš maksā nodokļus, un, ja vajadzēs, tad viņš atnāks un paprasīs [pašvaldībai] šo pabalstu, bet tad to būs no kā maksāt," rezumēja Pētersone.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!