ES likumdevēju lobēšana var palikt nepamanīta, secina revidenti

ES Pārredzamības reģistram, kurš sniedz informāciju par to, kas ir tie, kuri lobē Eiropas Komisiju (EK), Eiropas Parlamentu (EP) un Eiropas Padomi, ir pozitīvas iezīmes, un tas informē iedzīvotājus par lobistu iespējamo ietekmi. Tomēr tajā ir nepilnības un informācijas trūkums, kas padara lobēšanas darbības trīs lielākajās ES iestādēs mazāk pārredzamas. Turklāt lobisti var apiet reģistru, kas viņiem joprojām dod iespēju ietekmēt ES likumdevējus.

Kā skaidro palātā savā ziņojumā "ES Pārredzamības reģistrs: sniedz noderīgu, bet ierobežotu informāciju par lobēšanas darbībām", lobēšana ir būtisks demokrātisks instruments, kas ļauj organizācijām un privātpersonām sniegt ieguldījumu politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Tomēr bez pārredzamības mehānismiem tā var izraisīt nepamatotu ietekmi, negodīgu konkurenci un pat korupciju.

Lai nepieļautu darbinieku neētisku rīcību, ES iestādes piemēro katra savu ētikas satvaru. EK, EP un Padome arī pievienojās Pārredzamības reģistram, kas kalpo par centrālo ieejas punktu lobistiem, kuri vēlas ietekmēt ES politikas izstrādi un lēmumu pieņemšanu.

2021. gadā šīs iestādes arī vienojās par nosacītības principu, saskaņā ar kuru reģistrācija ir obligāts priekšnosacījums tam, lai lobisti varētu veikt noteiktas darbības.

2021. gada iestāžu nolīgums kopumā atbilst starptautiskajiem pārredzamības un godprātības principiem lobēšanā. Tomēr tajā nav noteiktas obligātās īstenošanas prasības. Tā vietā nolīgums ļauj iestādēm to piemērot atšķirīgi, piemēram, attiecībā uz to, kuras lobēšanas darbības ir jāreģistrē vai kā lobisti var sadarboties ar iestāžu locekļiem un darbiniekiem.

Lobistiem jāreģistrējas tikai konkrētām sanāksmēm un darbībām (piemēram, lai apmeklētu sēdes vai ekspertu grupas). Piemēram, "Katargeitā" identificēta nevalstiska organizācija nebija reģistrēta, bet 2022. gada jūnijā tā bija piedalījusies konferences rīkošanā EP. Tajā pašā laikā izpildes panākšanas pasākumi, ko iestādes var veikt, lai nodrošinātu, ka lobisti ievēro reģistrācijas un informēšanas prasības, ir nepietiekami. No 2019. līdz 2022. gadam administratīvu iemeslu dēļ katru gadu tika svītroti vidēji gandrīz 1000 lobisti. Turpretī izmeklēšanas rezultātā tika svītroti tikai seši.

Revidenti kritiski vērtē to, ka lobisti ir jāreģistrē tikai tad, ja tie tiekas ar visaugstākā līmeņa darbiniekiem, un ka tiek ziņots tikai par iepriekš ieplānotām sanāksmēm. Nav nepieciešams oficiāli reģistrēt neplānotas sanāksmes, neplānotus telefona zvanus un e-pasta apmaiņu, un lobistiem nav jāreģistrējas, lai tiktos ar darbiniekiem, kuriem ir zemāks amats par ģenerāldirektora amatu. Proti, ar lielāko daļu darbinieku.

Kaut arī iestādes veic pasākumus, lai palielinātu pārredzamību un veicinātu reģistrāciju, tādējādi nodrošinot, ka tiek publicēta plašāka informācija par sanāksmēm un darbībām ar reģistrētiem lobistiem, šāda informācija netiek publicēta sistemātiski.

Turklāt, kā secina palāta, vēl vairāk jāuzlabo lobistu reģistrēto datu pārbaudes, jo īpaši tāpēc, ka pastāv risks, ka trešo personu finansētas NVO var neatklāt savus finansējuma avotus, tikai norādot, ka tās pārstāv savas intereses vai savu biedru kolektīvās intereses, kā tas ir trešdaļā reģistrēto NVO gadījumu. Visbeidzot, reģistra tīmekļa vietnei ir ievērojami trūkumi attiecībā uz pietiekamas informācijas sniegšanu par lobēšanas darbību svarīgiem aspektiem, kas ļautu īstenot sabiedrības kontroli, un tai vajadzētu būt vieglāk lietojamai.

ES Pārredzamības reģistrā iekļauto lobistu skaits kopš tā izveides ir ievērojami pieaudzis – no aptuveni 5500 2012. gadā līdz aptuveni 12 500 2024. gadā.

2022. gada decembrī tika pausti apgalvojumi, ka Katara ir nelikumīgi ietekmējusi vai pat kukuļojusi EP deputātus, lai sasniegtu ārpolitikas mērķus. Notikums saukts arī par "Katargeitu".

EP kopš tā laika ir pieņēmis vairākus lēmumus par to, kā tas īsteno reģistru.