Jābeidz 'dzēst ugunsgrēkus' un jāgatavojas ilgtermiņam, intervijā atklāj EK amatpersona

Cik ļoti Krievijas militārās spējas ir mainījušās kopš 2022. gada 24. februāra, kad tā uzsāka nelikumīgo iebrukumu Ukrainā?

Torīt Eiropā daudziem nokrita zvīņas no acīm. Mēs neticējām, ka viņš (Putins – red.) atļausies iet tik tālu, ka uzbruks suverēnai Eiropas valstij un centīsies to okupēt, ieņemot galvaspilsētu. Mēs jau zinājām, ka Eiropa nav gatava konvencionālam karam tās teritorijā, jo Eiropai nebija nedz munīcijas, nedz artilērijas, nedz parasto bruņoto spēku tādā apmērā kā agrāk. Tas saistīts ar to, ka pēc Aukstā kara mēs pakāpeniski samazinājām savu militāro kapacitāti. Tagad mums nepieciešams to būvēt no jauna. Mēs sākam ar munīcijas apjomu, jo mums arī nepieciešams nekavējoties atbalstīt Ukrainu, bet sākotnēji mēs to īsti nevarējām.

Jā, par to ir mans nākamais jautājums, proti, Ukrainai bija nepieciešams liels 155 mm artilērijas lādiņu apjoms, bet Eiropa sākotnēji uzstāja, ka šāda veida munīcijai jābūt ražotai ES, lai arī ātrākais izrādījās Čehijas variants, kurā ar citu ES valstu atbalstu 155 mm munīciju iepirka no visas pasaules.

Pirmkārt, ES nepieciešama tāda kapacitāte, lai varētu saražot vienu miljonu šādu lādiņu. Tas ir tas, par ko atbild Eiropas Komisija, un to mēs esam sasnieguši. Taču nepietiek tikai ar to, ka munīcija tiek saražota, to arī vajag nogādāt Ukrainā. Šī gada beigās Eiropa spēs saražot jau apmēram 1,7 miljonus šī tipa lādiņu gadā, bet nākamā gada beigās šim apjomam vajadzētu būt jau divas reizes lielākam.

Ar vairāku ES dalībvalstu atbalstu mums izdevās savākt 500 miljonus eiro, lai celtu ražošanas apjomus, bet šī nauda nonāk atpakaļ ES, kas ir pašsaprotami, jo mēs runājam par ES nodokļu maksātāju naudu.

Taču pastāv arī Eiropas Miera mehānisms, kurā ES dalībvalstis iegulda līdzekļus, lai iegādātos dažāda veida ieročus, tostarp munīciju. Mums nav iebildumu pret Čehijas pieeju, jo galvenais uzstādījums šobrīd ir atbalsts Ukrainai. Jāuzsver, ka Čehijas pieejā netiek ieguldīta ES nauda, bet gan katras dalībvalsts atvēlētie līdzekļi.

Vēl viena būtiska lieta, kas notika nesen, ir līdzekļu novirzīšana Eiropas Aizsardzības fonda iespēju celšanai. Kas ir galvenais, ko mēs no šī finansējuma varam sagaidīt, jo sākotnēji novirzīts vien apmēram miljards eiro, kas militāri industriālā kompleksa kontekstā nav nemaz tik daudz?

Ar šo fondu mēs ceram sasniegt militārās industrijas stabilitāti. Kā jau iepriekš minēju, līdz šim mēs esam rīkojušies ļoti "ad hoc". Mēs esam "dzēsuši ugunsgrēkus", bet ar jauno pieeju mēs ceram sasniegt ilgtermiņa rezultātus.

Viena no lietām, kas mums jādara, – kataloga veidošana, lai mēs saprastu, kas tieši tiek ražots ES. Un dalībvalstu iepirkumu speciālistiem uzreiz būtu skaidrs, kas ir pieejams ES tirgū. Mēs neteiksim, ka nevajag pirkt ASV vai Apvienotās Karalistes produkciju, tā nav mūsu kompetence, bet mēs ceram motivēt ES dalībvalstis iegādāties ES ražotu militāro aprīkojumu.

Vai nav domāts par dažādo sistēmu pielāgošanu, jo Eiropa šobrīd ražo apmēram 35 dažādas sistēmas, kamēr ASV ir tikai piecas, proti, salāgošana ES kontekstā ir krietni sarežģītāka?

Jā, jums ir taisnība. Militāri industriālajam kompleksam, kura attīstība sākās pirms kādiem sešiem gadiem, sākotnējais mērķis tieši bija samazināt šīs atšķirības. Eiropai ir vairāku veidu iznīcinātāji, bruņu transportieri, tanki, automāti un citi ieroči. Mums ir nepieciešams to visu salāgot, taču gribu uzsvērt, ka mēs gribam ļaut mazajiem un vidējiem inovatīvajiem uzņēmumiem attīstīties, jo ģeniālās idejas bieži nāk mazajiem uzņēmumiem, kur tiek attīstītas trakas idejas. Līdzīgi notiek arī ASV. Arī projekti, kas izgāžas, var novest pie veiksmīga rezultāta nākotnē. Mēs gribam būt kopā ar uzņēmumiem no inovācijas brīža līdz prototipa izveidei. Mēs arī gribam palīdzēt ražošanā, bet tikai daļēji, jo nevienai valstij nav tik daudz līdzekļu, lai pilnībā segtu ražošanas izmaksas.

Latvijā no Valsts prezidenta puses iepriekš izskanējis piedāvājums, ka aizsardzības tēriņiem nevajadzētu tikt skaitītiem pret budžeta deficītu. Kā jūs vērtētu šādu rosinājumu?

Aizsardzības nozarei ir nepieciešami gan privātie investori, gan bankas, kas gatavas "atvērt durvis" aizsardzības nozarei. Šis jautājums iepriekš jau ir izskanējis dažādās sarunās, taču pagaidām mēs vēl neesam nonākuši situācijā, kur tas tiktu apspriests, bet nākotnē tas varētu tikt aktualizēts.

Noslēgumā es gribētu vaicāt: kur jūs redzat ES militāro kompleksu pēc pieciem gadiem jeb 2029. gadā?

Es domāju, ka mēs ražosim krietni vairāk. Manuprāt, pašreizējā situācija novedīs pie tā, ka būtiski pieaugs mūsu ražošanas kapacitāte.