Projekta partneris Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
Sponsor Logo

Ekonomikas turbulence: Covid-19 izsijā Latvijas meistarīgākos uzņēmējus

Dace Skreija

Marta vidū Latvijā tika pasludināta ārkārtējā situācija un ieviesti vairāki ierobežojumi. Par laimi un pateicoties daudzu profesionāļu darbam un sabiedrības atbildīgai rīcībai, Latvija ir viena no tām valstīm, kas ļoti veiksmīgi cīnās ar Covid-19 pandēmiju. Vienlaikus valstī noteiktie ierobežojumi bijuši maigāki nekā citur, un tas ļāvis mūsu uzņēmumiem un ekonomikai vieglāk ievilkt elpu. Tomēr mūsu eksporta tirgos situācija nav vienkārša, un tas ietekmē eksportējošos uzņēmumus. Portāls “Delfi” pēta, kā ar izaicinājumiem vietējā un eksporta tirgos tiek galā lielākie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kā arī vērtē, cik optimistiski (vai pesimistiski) varam lūkoties tuvākajā uzņēmējdarbības nākotnē.

Vissmagāk cietušās nozares ir redzamas kā uz delnas, piemēram, pasažieru transporta industrija, izmitināšanas nozare, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi u. c., kas kombinācijā ar citiem ierobežojumiem ietekmē arī pārējos sektorus. Piemēram, Latvijas tūristu mītnēs šā gada martā viesu skaita kritums sasniedzis 54%, ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un izbrauca par 52% mazāk pasažieru. Starptautiskajā lidostā “Rīga” šogad pirmajos četros mēnešos apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru, kas ir par 40% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Tostarp aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 99,5%. Tajā pašā laikā 18. maijā Rīgas lidosta atsāka pasažieru pārvadājumus, kas iezīmē atdzīvošanās tendenci.

“Šobrīd 77% uzņēmumu mainījušās maksātspējas prognozes, kur lielākais kritums vērojams ne tikai tādās nozarēs kā viesmīlības, ēdināšanas, izklaides un citi pakalpojumi, bet iezīmējas arī apstrādes rūpniecībā, kas ir viens no mūsu tautsaimniecības dzinējspēkiem,” atklāj “Creditreform Latvija” informācijas produktu vadītāja Māra Meiere. Piemēram, “SEB bankas” martā veiktā aptauja liecina, ka apgrozījums ir samazinājies 50% Latvijas uzņēmumu, bet 17% darbība ir pilnībā apstājusies. Savukārt 30% aptaujāto uzņēmumu līdz ar Covid-19 izplatības sekām apgrozījums nav mainījies, turpretī 3% apgrozījums ir palielinājies. Visvairāk koronavīrusa izplatība ir skārusi uzņēmumus, kuri sniedz izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, – 20%, kam seko vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi – 16% un apstrādes rūpniecība – 10%.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns min arī šādu piemēru – tekstila nozare, kur Eiropā vidējais samazinājums 1. ceturksnī ir ap 30%, bet Latvijā kritums ir tikai 4%, jo daļa mūsu uzņēmumu ir pārkvalificējušies un ražo medicīnā pieprasītas preces. Tomēr problēma, ar ko tekstila nozares uzņēmumi saskarsies rudenī, – šī gada pavasara un vasaras kolekcijas ir izstrādātas un jau sašūtas, bet veikalos šogad nenonāks. Šīs kolekcijas veikalos nonāks nākamā gada attiecīgajā sezonā. Līdz ar to jaunas kolekcijas 2021. gada pavasara/vasaras sezonai netiek izstrādātas, tāpēc 2020. gada rudenī uzņēmumiem, kas šuj modes kolekcijas, varētu būt ievērojams pasūtījumu trūkums, kuru nāksies aizstāt ar cita veida produkcijas ražošanu.

Piemēram, “Swedbank” maija prognozēs nezīmē drūmākos scenārijus. Banka pieņem, ka vīrusu izdosies kontrolēt un otrā viļņa, kas sinhroni “izslēdz” pasaules ekonomiku, nebūs. Vienlaikus banka izvēlējusies būt ļoti piesardzīga par atkopšanās periodu.

Sarežģītais otrais ceturksnis

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka IKP kritums visā Eiropā, arī Latvijā, 2020. gada 2. ceturksnī būs daudz lielāks nekā 1. ceturksnī. Tomēr jaunākie IKP dati liecina, ka IKP kritums 1. ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni varētu būt bijis mazāks, nekā sākotnēji tika prognozēts: nevis 3,3%, bet 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) IKP ātrais novērtējums. 2. ceturksnī Latvijai IKP kritums pagaidām tiek prognozēts 10,9% apjomā. Atkarībā no prognozētājiestādes un laika prognozes variē.

Piemēram, “Swedbank” maija prognozēs nezīmē drūmākos scenārijus. Banka pieņem, ka vīrusu izdosies kontrolēt un otrā viļņa, kas sinhroni “izslēdz” pasaules ekonomiku, nebūs. Vienlaikus banka izvēlējusies būt ļoti piesardzīga par atkopšanās periodu – vīrusa nomākts, tas būs garāks un grūtāks, nekā martā prognozēts. Latvijas ekonomika šogad saruks par 7,5%, bet nākamā gada izaugsme būs vien 4,3% apmērā (salīdzinājumam – iepriekš tika prognozēts attiecīgi –5,8% un +5,8%). Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību, ekonomikas prognožu amplitūda šobrīd ir samērā plaša. Komercbanku ekonomistu prognozes sasniedz arī 10% IKP kritumu šogad.

Samazina cenas

No makroekonomikas datiem aprīļa (pirmais pilnais mēnesis ārkārtējās situācijas laikā) statistika šobrīd zināma par inflāciju, šā gada aprīlī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājies nemainīgs, liecina CSP dati. Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1%. “Pārmaiņas galvenokārt virzījis “importētais” faktors – naftas cenas. Autovadītāji aprīlī varēja piepildīt bāku par 20% lētāk nekā pirms gada vai par 14% lētāk nekā martā. Vēl aprīļa beigās “Brent” naftas cena pieprasījuma krituma ietekmē uz brīdi nolaidās zemāk par 20 dolāriem par barelu – kaut kas tāds nebija redzēts teju 18 gadus,” teic “Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare.

“Pandēmijas ietekme uz cenu līmeni izpaužas trīs galvenajos virzienos – krīzes ietekme uz izejvielu cenām, uz vispārējo cenu līmeni tirdzniecības partnervalstīs, kā arī uz darba tirgu un konkurenci Latvijā. Tās radītais vēsums izplatās ekonomikā,” skaidro bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš piebilst, ka maija datos redzēsim deflāciju, kas turpināsies līdz nākamā gada sākumam, bet šogad vidējās cenu izmaiņas būs nulle. Jāatzīmē, ka Igaunijā deflācija jau ir sākusies, tur cenas gada griezumā samazinājās par 0,8%.

Maija beigās uzzināsim tādu svarīgu aprīļa rādītāju kā mazumtirdzniecības apgrozījums un IKP 1. ceturksnī, kas ļaus objektīvāk novērtēt situāciju Latvijas ekonomikā, kā arī nepieciešamības gadījumā pārvērtēt prognozes.

Eksporta apjoms sarūk

2020. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija 2,42 miljardi eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 0,7%, liecina CSP dati. Tāpat kritums bijis pakalpojumu eksportā, liecina Latvijas Bankas dati. Lai arī martā Latvijas preču eksportā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem lielas izmaiņas nebija vērojamas, gandrīz visos mūsu eksporta noieta tirgos ir ieviesti būtiski pārvietošanās un fiziskās distancēšanās pasākumi Covid-19 ierobežošanai, un tuvākie mēneši Latvijas eksportētājiem būs sarežģīti.

“Aprīlī jaunie eksporta pasūtījumi pasaulē ir noslīdējuši zem 2009. gada zemākā līmeņa, un to jūt arī uzņēmumi Latvijā, it īpaši metālapstrādes un mašīnbūves, autobūves, kā arī poligrāfijas nozarēs. Taču lielāks vai mazāks eksporta pasūtījumu kritums vērojams gandrīz visās nozarēs,” norāda bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Tomēr labā ziņa ir tā, ka daudzas valstis šobrīd pakāpeniski sāk mazināt ierobežojumus un pieprasījums atkopjas. Taču atkopšanās nebūs tūlītēja, un daudz kas būs atkarīgs no veiksmīgas vīrusa turpmākas izplatības ierobežošanas. Tas nebūs vienkārši. Latvijas ražotājiem un eksportētājiem tas nozīmē ļoti sarežģītus tuvākos mēnešus, un Latvijas eksportā šogad kopumā gaidāmi palieli mīnusi. Šā gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 3,6%, liecina CSP dati.

Rožkalns vērtē, ka pirmais šoks biznesa vidē ir pārvarēts un lielākā daļa uzņēmumu ir pieņēmusi šo situāciju kā jauno normālo. Atsevišķās nozarēs uzņēmēji ir pat spējuši kāpināt savas ražošanas jaudas un apgrozījumu. Uzskatāmākie piemēri ir pārtikas nozarē, būvmateriālu ražošanā, loģistikas risinājumos un individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanā. Tomēr situācija pa nozarēm ir ļoti atšķirīga. Ir nozares, kur objektīvi mainīt savu biznesa modeli pandēmijas laikā ir gandrīz neiespējami vai to var izdarīt ļoti ierobežotā apjomā, piemēram, tūrismā, aviācijā, kultūras jomā.

"Labos jeb “miera” laikos, kad citas nozares aug ļoti strauji, pārtikas jomas pārstāvji priecājas par nelielu pieaugumu, savukārt šādos apstākļos, kad ir ārkārtējā situācija vai krīze, citu nozaru uzņēmumu ienākumi strauji krīt, tie būtiski izjūt kritumu vai pat bankrotē, bet pārtikas nozarē strādājošo uzņēmumu apjomu kritumi nav tik radikāli", teic “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons. Foto: LETA.

Piemēram, salīdzinot pārtikas industriju ar citām, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons teic, ka labos jeb “miera” laikos, kad citas nozares aug ļoti strauji, pārtikas jomas pārstāvji priecājas par nelielu pieaugumu, savukārt šādos apstākļos, kad ir ārkārtējā situācija vai krīze, citu nozaru uzņēmumu ienākumi strauji krīt, tie būtiski izjūt kritumu vai pat bankrotē, bet pārtikas nozarē strādājošo uzņēmumu apjomu kritumi nav tik radikāli. “Nemieri vai ikdiena – ēst gribēsies vienmēr,” rezumē Didrihsons. “Orkla Latvija” koncentrējas uz vietējo tirgu, kā arī ražo produktus vairākās kategorijās un tirgus segmentos, kas ļauj sabalansēt kopējo rezultātu. Ir produktu kategorijas, kurās šobrīd veicas labāk, ir tādas, kurās redzami izaicinājumi. Turklāt uzņēmumam šajā laikā ir izdevies nodot ekspluatācijā arī jauno “Laimas” ražotni Ādažos.

Joprojām daudz nezināmo

“Schwenk Latvija” valdes loceklis Māris Gruzniņš norāda, ka būvniecības tirgū Latvijā vērojams privāto investīciju samazinājums dažādu projektu attīstībai, tomēr industriālie ražotāji investē savas infrastruktūras uzlabošanā. Tāpat ļoti atbalstāma ir valdības īstenotā politika palielināt investīcijas valsts infrastruktūras un citos objektos. Tas ne tikai dos tiešu ieguldījumu ekonomikai un palīdzēs tūkstošiem cilvēku saglabāt darbvietas, bet dos pozitīvu signālu arī privātajiem investoriem. Tiesa, šajā sakarā ļoti būtiska ir ātra rīcība. “Pašlaik reālu darbību redzam vien ceļu infrastruktūras attīstībā, investīcijas citos projektos vēl kavējas,” atzīst Gruzniņš.

Raugoties uz “Schwenk” produktu portfeli kopumā, pašlaik cementa un minerālmateriālu piegādes Latvijā un eksporta tirgos turas salīdzinoši stabilā līmenī, lielāks kritums vērojams būvlaukumos Latvijā un līdz ar to pieprasījumā pēc transportbetona. Ziemeļeiropā aktivitāte būvlaukumos ir lielāka un, pateicoties tam, arī cementa eksports saglabājas plānotajā apjomā. Tendences ir līdzīgas visos “Schwenk” eksporta tirgos Eiropā – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Igaunijā. Arī Vācijas kolēģi ziņo par līdzīgu situāciju. “Loģistikas procesus pandēmija nav apturējusi – kravu plūsma varēja brīvi notikt visu laiku, bija jārēķinās ar ilgāku ceļā pavadīto laiku, kam pārvadātāji ātri pielāgojās. Protams, visu laiku ir spēkā stingri ierobežojumi, tostarp arī produktu piegādes laikā, – tiek ievērota fiziskā distancēšanās, samazināta drukāto dokumentu aprite u. tml.,” komentē Gruzniņš.

"Šobrīd ir daudz nezināmo gan pasaulē, gan Latvijā, kas ietekmē arī būvniecības nozari, bet būvniecība kopumā neapstāsies. “Privātā sektora pasūtījumu samazināšanos un riskus varētu mazināt banku sektora atbildīga rīcība, valdības un starptautisko organizāciju atbalsta pasākumi un straujš publiskā sektora būvniecības pasūtījumu pieaugums," teic “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars. Publicitātes foto.

“Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars apstiprina, ka pandēmija un no tās izrietošie ierobežojumi negatīvi ietekmēs būvniecības nozari un “Merko Ehitus” grupas, tajā skaitā “Merks”, komercdarbību, taču pagaidām nav iespējams līdz galam novērtēt apmēru. Piemēram, šī gada 1. ceturksnī “Merko Ehitus” grupa parakstījusi jaunus būvniecības līgumus 87 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā grupas nodrošināto pasūtījumu apjoms ceturkšņa beigās bija pat nedaudz lielāks nekā pirms gada. Tomēr ārkārtējās situācijas laikā nevar izslēgt, ka būvlaukumos var būt ierobežojumi vai dīkstāves, kā arī objekta pabeigšanas termiņus var ietekmēt darbinieku slimības un dažādas ar piegādi saistītas grūtības.

Šobrīd ir daudz nezināmo gan pasaulē, gan Latvijā, kas ietekmē arī būvniecības nozari, bet būvniecība kopumā neapstāsies. “Privātā sektora pasūtījumu samazināšanos un riskus varētu mazināt banku sektora atbildīga rīcība, valdības un starptautisko organizāciju atbalsta pasākumi un straujš publiskā sektora būvniecības pasūtījumu pieaugums. Privātā sektora klientu pasūtījumi ir ievērojami samazinājušies, un valsts iepirkumiem būs vadošā loma jaunajos būvniecības konkursos,” uzskata Bišmeistars. Viņš cer, ka turpināsies valsts investīcijas ēku un infrastruktūru būvniecībā un sagatavošanās darbs pie projektiem tiks paātrināts, lai saglabātu būvniecības nozares dzīvotspēju un darbvietas.

Traucēta loģistika

Pandēmija būtiski skārusi arī pasta nozari – “Latvijas Pasta” loģistikas procesi patlaban ir ļoti sarežģīti, darbinieki strādā pastiprinātas slodzes apstākļos, plānojot, kā paciņas un vēstules no Latvijas nogādāt uz ārvalstīm. Tas saistīts ar faktu, ka lielākā daļa pasta uzņēmumu visā pasaulē pasta sūtījumus klientiem citās valstīs līdz ārkārtējai situācijai nogādāja ar pasažieru lidmašīnām – tā kā šobrīd šis pārvietošanās veids starp vairākumu valstu ir vai nu pilnībā slēgts, vai būtiski ierobežots, arī pasta satiksme starp valstīm ir apgrūtināta. Tāpēc gandrīz visas valstis vienlaikus meklē alternatīvus veidus sūtījumu piegādēm un pārplāno transportēšanas ceļus.

“Šis laiks mums ir ļoti izaicinošs arī tranzīta projekta ietvaros, jo būtiski pieaugušas kravas lidmašīnu piegāžu izmaksas un mainījies apjoms un pakalpojumi. Attiecīgi izmaiņas būs jūtamas arī finansiāli ekonomiskajos rādītājos. Runājot par tranzītsūtījumu galamērķiem, ārkārtējās situācijas laikā vairākas valstis ir nākušas nost, bet tajā pašā laikā esam atklājuši jaunus galamērķus, piemēram, Ukraina un Baltkrievija,” teic “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns. Kopumā var teikt, ka pasta un citi pakalpojumi, ko nodrošina “Latvijas Pasts”, ir pieprasīti arī ārkārtas situācijā, taču mainās pieprasījuma struktūra.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis atzīst, ka pandēmija ir izraisījusi negaidītu loģistikas izdevumu palielinājumu, turklāt tiek traucēti vai apgrūtināti visa veida kravu pārvadājumi. Piemēram, gaisa pārvadājumu cenas ir desmitkāršojušās. Atsevišķos gadījumos nav pieejama precīza informācija par kravu tranzīta iespējām, tādēļ, lai izpildītu saistības pret partneriem, kravas tiek sūtītas, veidojot maršrutus caur Eiropu, piemēram, nosūtot kravas uz Moldovu. Vairākas valstis nolūkā veicināt aizsardzību pret Covid-19 ievieš jaunas prasības kravu pārbaudēm muitā, kas izraisa kravu kavēšanos. Savukārt jūras pārvadājumu gadījumos, ievērojot transporta pakalpojumu pieprasījuma kāpumu, konteineru un vietu skaits ir ierobežots. Līdz ar to jūras pārvadājumi nevar pilnībā nodrošināt netraucētu un savlaicīgu produkcijas eksportu. Tādējādi kopējais pārvadājuma laiks, tostarp piegādes tranzīta laiks, attālums, kā arī izmaksas ir pieaugušas.

“Grindeka” darbības nepārtrauktību visspēcīgāk ietekmē izmaiņas izejvielu un starpproduktu piegādēs. Ražotāji, ar kuriem uzņēmums pastāvīgi sadarbojas, tostarp no Ķīnas, Indijas, Itālijas un Spānijas, pandēmijas dēļ nevar pildīt savas saistības, jo, piemēram, Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ ir noteikuši karantīnas režīmu savos uzņēmumos. “Tāpēc meklējam alternatīvas, lai iegādātos ražošanai nepieciešamās izejvielas vai materiālus. Savukārt alternatīvie piegādātāji, ņemot vērā aktuālo situāciju un riskus, piedāvā ievērojami augstākas cenas, salīdzinot ar cenām tirgū pirms Covid-19 izplatības,” skaidro Hmeļņickis. Tomēr kopumā uzņēmumā attiecībā uz šo gadu noskaņojums ir pozitīvs. Pārskatā “Nasdaq Riga” biržai koncerns plāno vismaz 10% apgrozījuma pieaugumu šogad. Piemēram, pēc Pasaules Veselības organizācijas paziņojuma, ka Covid-19 saslimšanas gadījumā iesaka lietot paracetamolu, nevis ibuprofēnu, pieprasījums pēc “Grindeka” ražotā paracetamola palielinājās astoņas reizes. 

Uztrauc ienākumu sarukums

“Visvairāk uzņēmējus uztrauc apgrozījuma samazinājums vietējā un eksporta tirgos, kā arī kavējumi ar norēķiniem. Daudzos gadījumos ir sadārdzinājušies loģistikas pakalpojumi, kā arī piegādes laiks. Lielākajai daļai eksportējošo uzņēmumu ir noslēgti ilgtermiņa sadarbības līgumi par konkrētu pasūtījumu izpildi. Pārsvarā gadījumu šie līgumi netiek lauzti un mūsu ražotāji turpina darbu,” teic Rožkalns.

Šīs krīzes ietvaros savstarpējie norēķini jeb maksājumu kultūra ir kļuvusi solidārāka. Tiek pieļauti rēķinu apmaksas termiņu pagarinājumi, kas ietekmē gan debitorus, gan piegādātājus. Tas attiecas arī uz parādu piedziņas jomu, kad kreditori un parādu atguvēji nāk pretī un piedāvā gan garākus apmaksas grafikus – par vairākiem mēnešiem, pusgadu –, gan iespēju norēķināties par mazākām summām. Māra Meiere

Šīs krīzes ietvaros savstarpējie norēķini jeb maksājumu kultūra ir kļuvusi solidārāka. Meiere atklāj, ka tiek pieļauti rēķinu apmaksas termiņu pagarinājumi, kas ietekmē gan debitorus, gan piegādātājus. Tas attiecas arī uz parādu piedziņas jomu, kad kreditori un parādu atguvēji nāk pretī un piedāvā gan garākus apmaksas grafikus – par vairākiem mēnešiem, pusgadu –, gan iespēju norēķināties par mazākām summām. Turklāt vērojama tendence, ka juridiskās personas cenšas nokārtot uzkrājušās saistības, lai varētu pēcāk pieteikties valsts atbalsta programmām ārkārtējā situācijā. “Nozaru griezumā lielākie parādnieki ir tirdzniecības, būvniecības, apstrādes rūpniecības, kā arī ēdināšanas un izklaides nozares uzņēmumi. Sevišķi sarežģīta situācija ir visos uzņēmumos, kas saistīti ar viesmīlības jomu, kā arī tajās nozarēs, kuru darbība apturēta vai ierobežota ar valdības lēmumiem,” norāda Meiere.

“Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone neslēpj, ka ārkārtējās situācijas laikā dzērienu pārdošanas apjomi ir mazinājušies, līdzīgi citām pārtikas kategorijām, tomēr uzņēmumā ir meklējuši veidus, kā samazināt uzņēmuma izmaksas, optimizēt darbību. “Cēsu alus” uzreiz sāka ražot dezinfekcijas līdzekļus gan sava uzņēmuma nepieciešamībai, jo to pieejamība tirgū bija ļoti ierobežota – augstas cenas un ilgi pasūtījuma izpildes laiki –, gan vēlējās sniegt ieguldījumu sabiedrības cīņā ar koronavīrusu. Tāpat burtiski dažu dienu laikā tika izveidots “Cēsu alus” internetveikals.

“Lai arī daži procesi ir kļuvuši nedaudz lēnāki, ar mazumtirdzniecības vietām un veikaliem situācija ir samērā stabila. Tomēr jāņem vērā, ka līdz šim būtiski ierobežota ir HoReCa (kafejnīcu, restorānu) darbība, pilnībā slēgtas ir bijušas viesnīcas, atpūtas vietas un izklaides centri, tajā skaitā kinoteātri, kā arī sporta klubi. Tāpat šogad, visticamākais, nenotiks vērienīgi koncerti, arī festivāli ir atcelti. Tā kā vēl pilnībā nav skaidrs ierobežojumu atcelšanas plāns, ir grūti prognozēt situācijas kopējo ietekmi uz rezultātiem,” secina Sietiņsone.

Samazinoties pasūtījumiem no “Latvijas balzama” lielākajiem tirgiem – ASV, Kanādas, Itālijas, Spānijas, Portugāles un Lielbritānijas, kuras smagi skārusi pandēmija, ievērojama daļa no eksporta pasūtījumiem tika atcelta vai pārcelta. “Mūsu ražotņu darbības princips ir produkcijas ražošana konkrētiem pasūtījumiem, savukārt darbinieku skaits tiek pielāgots, lai nodrošinātu prognozējamo pasūtījumu apjomu ražošanu. Ņemot vērā eksporta pasūtījumu kritumu, daļai no ražošanas un ražošanas atbalsta darbiniekiem tika noteikta dīkstāve. Dīkstāvē esošajiem darbiniekiem nodrošinām atbilstošu atalgojumu, izmantojot valsts sniegtās dīkstāves pabalsta piešķiršanas iespējas. Ja situācija būtiski neuzlabosies, līdzīgas dīkstāves nav izslēgtas arī turpmākajos periodos,” vērtē “Latvijas balzama” valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns. “Mūsu mērķi šim gadam nav mainīti, taču saprotam, ka tos nebūs viegli īstenot. Plānos ir veiktas izmaiņas, lielākā daļa jauno projektu, kuriem nav tūlītējā efekta, pagaidīs savu kārtu nedaudz ilgāk. Mūsu prioritāte ir nodrošināt ražošanu un saražot tos produktus, kas šobrīd ir nepieciešami tirgū.” Jāatgādina, ka “Latvijas balzams” šajā laikā apguva jaunu segmentu, sākot ražot roku un virsmu dezinfekcijas līdzekli “Virudes”, lai samazinātu ārkārtējās situācijas negatīvo ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Riski jāsadala solidāri

Kopējā Covid-19 krīzes atbalsta pasākumu ietekme uz valsts budžeta bāzi sasniegusi 4,7% no iekšzemes kopprodukta, liecina Finanšu ministrijas un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) aprēķini. Kopumā summa sasniegusi 1,3 miljardus eiro, bet, ieskaitot ES fondu pārdalīto naudu, – 1,8 miljardus eiro. FDP ieskatā viens no riskiem ir nelīdzsvarota riska sadale starp valdību no vienas puses un uzņēmējiem un iedzīvotājiem no otras puses, kas rada ievērojamu morālā kaitējuma (moral hazard) risku. FDP teic, ka uzskatāms piemērs šādam nesamērīgumam ir šobrīd apspriestās ilgtermiņa 25 gadu garantijas lielo komersantu atbalstam.

Tā LIAA direktors uzskata, ka ļoti rūpīgi jāseko tam, kā klājas lielākajiem eksportētājiem un nodokļu maksātājiem neatkarīgi no viņu pārstāvētās nozares. Tieši eksportējošie uzņēmumi ir valsts ekonomiskais mugurkauls, tādēļ viņiem jānodrošina viss nepieciešamais atbalsts, tostarp individuāli risinājumi. Mazie uzņēmumi ir daudz elastīgāki, spējīgi ātrāk mainīt ne tikai savas pārdošanas stratēģijas, bet arī produktus. Turklāt mazajiem uzņēmumiem jau šobrīd ir pieejami dažādi tiem piemēroti atbalsta instrumenti, piemēram, aizņēmumi apgrozāmajiem līdzekļiem, nodokļu nomaksas grafiku pārskatīšana un citi.

Savukārt Meiere norāda, ka lielākā daļa uzņēmumu mēģina noturēt līdzšinējos sadarbības partnerus, klientus, tirgu. Labāk strādāt ar esošajiem nekā ar jaunajiem, nezināmajiem. Tomēr ir atsevišķi uzņēmumi, kas tieši šajā laikā meklē jaunus klientus, tādējādi paplašinot tirgus daļas, lai pēc krīzes būtu spēcīgāki par konkurentiem, nodrošinot gan apgrozījumu, gan nākotnes peļņu. Tas, saprotams, ir riskants lēmums šajos apstākļos, un to pamatā var izdarīt lielas kompānijas, tādējādi kļūstot vēl lielākas nākotnē. Mazās kompānijas – izdzīvos, kas izdzīvos, bet lielās kļūs vēl lielākas.

Elastīgi, bet uzmanīgi

Uzņēmēju biznesa noskaņojums un skats nākotnē ir ārkārtīgi pesimistisks gan Latvijā, gan tās tirdzniecības partnervalstīs. Pieejamo statistikas rādītāju analīze liecina, ka ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Vienlaikus salīdzinoši laba situācija ir saglabājusies mājsaimniecību patēriņa un kreditēšanas jomā, taču pieaugošais bezdarbs un uzkrājumu samazinājums var pasliktināt situāciju arī šajā jomā, norāda FDP. “Līdz šim valdības īstenotās tautsaimniecības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības programmas Covid-19 krīzē atbilst ekonomiskajai situācijai. Taču ilgtermiņā atbalsta pasākumi var izraisīt būtisku valsts parāda nastas pieaugumu un ietekmēt valsts finanšu stabilitāti,” uzsver FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

“Latvijas uzņēmumi ir elastīgi, jo liela daļa viņu ir gājusi cauri dažādām krīzēm, mainījusi eksporta mērķa valstis un ir iemācījusies ātri mainīt savu darbības fokusu. Turklāt mūsu uzņēmumiem, salīdzinot ar daudzu citu valstu situāciju, ierobežojumi, ar kuriem jārēķinās pandēmijas laikā, ir daudz mazāki. Jāņem gan vērā, ka bizness cieš no ierobežojumiem eksporta tirgos, kur pieprasījums pēc atsevišķām preču grupām ir būtiski samazinājies,” secina Rožkalns.

Projekta "Ekonomikas turbulence" veidotāji: Jānis Bagātais, Andris Kārkluvalks, Dace Skreija, Marta Sondare, Filips Lastovskis, Natālija Šindikova un Līgija Ciekure.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.