No koka tastatūras līdz pirmajam nopelnītajam miljonam  (37)

Šis stāsts ir par to, kā, pateicoties biznesa inkubatora atbalstam, no mājās izveidotas datorspēļu koka klaviatūras šāds "mājražojums" attīstījies par produktu, kas pusotra gada laikā ļāvis sasniegt uzņēmēja sapni "nopelnīt pirmo miljonu" un iekarot vairāk nekā 90 valstu tirgu.

Ir dažādas situācijas, kad ar biznesa ideju uzņēmēji pievienojas biznesa inkubatoru programmai: kāds šurp atnāk tikai ar idejas aizmetni, citam ideja jau ir pilnībā noslīpēta. Datorspēļu klaviatūras ražotājs SIA "Azeron" Ventspils biznesa inkubatorā iestājās vienlaikus ar uzņēmuma dibināšanu 2019. gada vasarā ar mērķi gūt atbalstu jau izstrādātajam produktam, lai varētu sākt tā ražošanu un eksportu.

"Azeron" lolojums izskatās pēc datorpeles un rokas ar pirkstiem "krustojuma", bet tā ir īsta klaviatūra ar pogām, kas atvieglo spēļu spēlēšanu.

Uzņēmums jau pēc trīs mēnešu darba 2019. gada novembrī ieguva Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta kustības "The Red Jackets" uzlecošās eksporta zvaigznes "Rising Stars" apbalvojumu. Šāds uzlecošās eksporta zvaigznes apbalvojums tiek piešķirts uzņēmumiem, kuri parādījuši savu izcilo sniegumu produkcijas eksportā uz ārvalstīm. "Azeron" pirmajos trijos mēnešos jau bija nosūtījis savu produkciju uz vairāk nekā 40 valstīm un pieņēmis darbā vairāk nekā 20 darbinieku. Kā tas bija iespējams?

Uzņēmuma rašanās un izaugsmes stāstu pavēstīja Jānis Kūlbārdis, "Azeron" līdzdibinātājs un valdes loceklis. Ideja par šādu produktu radās viņa kolēģim Imantam Daiginam 2012. gadā, kad iznāca spēle "Guild Wars 2", kuru tiešsaistē vienlaikus spēlē daudz cilvēku un ir jāspiež daudz pogu kombināciju – jāspēj veikli darboties ar dažādām taustiņu kombinācijām, kas ar "parasto" datora klaviatūru nav ērti un efektīvi. Imants sācis meklēt alternatīvas, bet neko jēdzīgu neesot atradis.

"Viņš, kā jau "latvietis praktiskais", savā mājā uztaisīja šādu klaviatūru no koka. To palietoja un saprata, ka diez vai viņam vienīgajam pasaulē ir šāda problēma, kas jārisina. Saprata, ka tas varētu būt labs bizness un meklēja veidus, kā šādu klaviatūru izgatavot no cita materiāla. Ap 2015. gadu sāka parādīties pirmie 3D printeri. Arī pie mums, Ventspils augstskolas prototipēšanas laboratorijā, tādi bija. Tur Imants iepazinās ar Ingu Vanagu, kas viņu apmācīja 3D modelēšanā un darbā ar printeriem. Viņš viņā ieskatījās. Izrādījās, ka arī Ingai patīk spēlēt spēles, un, kopā spēlējot, abi sāka attīstīt šo produktu: uztaisīja klaviatūru no plastmasas uz 3D printera," pirmsākumus atceras Kūlbārdis.

"Azeron" datorspēļu klaviatūra pasaules mērogā ir unikāla sava dizaina dēļ, kā arī tāpēc, ka uzņēmums ir vienīgie, kas tādu ražo arī kreiļiem. "Ja skatāmies uz mūsu produkta funkcionalitāti, tad tā ir klaviatūra vai kontrolieris, ar kuru spēlēt spēles. Šai ziņā mēs būtu vienā kategorijā ar jebkuru veikalā nopērkamu klaviatūru vai "PlayStation", "X Box" kontrolieri, kurus tur, rokās spēlējot. Mūsu unikalitāte – dizains, jo nekur citur tādu produktu nevar nopirkt. Esam vienīgie, kas ir pietiekami traki, kas turpina nosacīti masveidā to ražot uz 3D printeriem, turklāt visu liekam kopā ar rokām, un nepārejam uz presformām vai ražošanu Ķīnā vai ārpakalpojumā. Ražojot ar 3D printeriem, varam turpināt strādāt ar produktu: tas savā ziņā ir gatavs, bet vienlaikus to nepārtraukti uzlabojam. Izmantojot, piemēram, presformas var ražot tikai vienu produkta versiju un katrai nākamajai būtu vajadzīga jauna presforma," skaidro uzņēmējs.

"Azeron" datorspēļu klaviatūra top Ventspilī, 500 m² plašā ražotnē uz vairāk nekā 70 3D printeriem, un katrai klaviatūrai nepieciešams vairāku stundu rokdarbs, lai to saliktu kopā. Darbinieki zina, kurp dosies katrs konkrētais produkts. "Liekot kopā, kolēģi uzzina, ka tas tiks sūtīts uz Austrāliju, uz Japānu... Smaids pa visu seju, acis spīd: forši! Kad veikalā nopērc pirms laba laika Ķīnā ražotu klaviatūru, tā ir bezpersoniska, un cilvēks, kas to ražoja, pat nezināja, kurp tā nonāks. Mēs zinām par katru produktu, jo ražojam pēc pasūtījuma."

Pirms neilga laika kādā no Latvijas mediju intervijām uzņēmums bija atzinis, ka tā nākotnes plāns esot līdzīgs kā citiem uzņēmējiem – nopelnīt pirmo miljonu. Jānis Kūlbārdis atzīst, ka šis plāns varētu tikt atzīts par sasniegtu. "Uzņēmumu dibinājām 2019. gada jūlijā, un pirmo finanšu pārskatu sniedzām par pusotra gada darbību: faktiski bijām strādājuši 14 mēnešus. Tai laikā apgrozījām divus miljonus eiro, no kuriem aptuveni pusotrs miljons bija eksports ārpus ES valstīm," precizē viņš.

Turpmākie izaugsmes mērķi mainoties pa dienām, īpaši šajos, izaicinājuma laikos, tāpēc ar striktu plānu formulēšanu uzņēmums esot piesardzīgs. "Gribam beidzot izlaist jauno produktu, bet Covid dēļ tika patraucētas izejmateriālu piegādes. Esam to jau testējuši Vācijā, Amerikā, arī tepat, mūsmājās. Ražošanai viss sagatavots. Gribam arī strādāt ar pilnu jaudu, lai cilvēkiem, kas pasūta mūsu produktu, nav ilgi jāgaida uz tā saražošanu, jo klientiem pašlaik jāstāv rindā līdz pat trim mēnešiem (no brīža, kad klients samaksā līdz mēs nosūtām produktu)."

Jautāts, ko varētu novēlēt jaunajiem uzņēmējiem, kas domā par iesaistīšanos biznesa inkubatora programmās, Kūlbārdis atbild, ka uz inkubatoru ir vērts doties pat ar visabsurdāko ideju, kuru baidies pat draugiem stāstīt.

LIAA biznesa inkubatori ir Latvijas un Eiropas Savienības atbalsta programma kopš 2017. gada, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas. Tā ir lielākā jauno uzņēmumu kopiena un kontaktu tīkls Latvijā ar pieeju LIAA pārstāvniecībām 18 pasaules valstīs. Kopumā Latvijā darbojas 13 LIAA biznesa inkubatori Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē, Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Ventspilī, Valmierā, un Radošo industriju inkubators Rīgā.

Biznesa inkubatoros ir pieejamas divas programmas: pirms inkubācijas programma, kas ilgst sešus mēnešus, ir piemērota ideju autoriem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu produktu vai pakalpojumu, bet inkubācijas programmā darbojas tie uzņēmumi, kuri jau ir izstrādājuši savus produktus vai pakalpojumus un uzsākuši to realizāciju.

Iestāties var tajā inkubatorā, kura darbības teritorijai atbilst fiziskas personas vai uzņēmuma faktiskās darbības vai juridiskā adrese. Lai uzņēmējs nokļūtu pirms inkubācijas vai inkubatora programmā, tā pieteikumu un ideju izvērtē īpaša komisija. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai ideja (produkts / pakalpojums) būtu globāli konkurētspējīgs, jo inkubācijas dalībnieku un biznesa inkubatora kopīgais uzdevums ir attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, palielinot dalībnieku resursus un zināšanas, lai nākotnē inkubācijas atbalstu saņēmušais komersants var darboties patstāvīgi, kļūstot par globāli konkurētspējīgu un eksportējošu uzņēmumu.

No 1. līdz 22. martam ir izsludināta jauno biznesa inkubatoru dalībnieku uzņemšana, un šogad izstrādāta īpaša pirms inkubācijas programma tiešsaistē arī diasporas pārstāvjiem ārvalstīs, mudinot tos uzsākt savu biznesu un savas idejas realizēt Latvijā. Paredzēts, ka biznesa inkubatoru programma ilgs līdz 2023. gada 31. decembrim.

Vairāk informācijas un pieteikšanās konsultācijai https://www.go.liaa.gov.lv

LIAA biznesa inkubatoru programmu finansē Latvijas Republika un Eiropas Reģionālais attīstības fonds projektā "Reģionālie biznesa inkubatori un Radošo industriju inkubators"