close-ad

Liela brēka, maza vilna –
kāda ir influenceru loma tirgū

Filips Lastovskis

Lai gan publiskajā telpā viņu vārdus daudzina arvien skaļāk un viņiem seko pat simtiem tūkstošu ļaužu, Latvijas uzņēmumu paradumus, plānojot sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga kampaņas, tā dēvētie influenceri mainījuši vien dekoratīvi. Portāls “Delfi” pēta, kā influenceri ieriktējušies biznesa vidē.

Ne tikai bildītes

Influencera darba pienākumi – ne tikai jaukas bildītes. Šeit norādīti uzticētie pienākumi vienā no sadarbības līgumiem pērn. Darbi jāīsteno trīs mēnešu laikā, atvēlētā atlīdzība – 2200 eiro. Minētā summa attiecībā pret kampaņas budžetu – 2%.

Dalība TV reklāmā (filmēšanās video).

Dalība publicitātes materiālos.

Pasākuma vadīšana.

Dalība fotosesijā.

Publicitāte privātajos un zīmola sociālo tīklu kontos.

Portāla “Delfi” uzrunātie reklāmas un sabiedrisko attiecību uzņēmumu pārstāvji norāda, ka, plānojot izdevumus konkrētiem pasūtījumiem, influenceriem plānotie izdevumi vidēja un liela mēroga kampaņām svārstās no 2% līdz 7%. Piemēram, kādā uzņēmumā skaidroja, ka kampaņā, kuras izmaksas bija 60 tūkstoši eiro, lielākā izdevumu daļa aizgājusi tehniskajiem, plānošanas izdevumiem un tradicionālo mediju iesaistei, bet influenceriem, pēc skaita desmit, no šīs summas atvēlēti aptuveni seši līdz septiņi tūkstoši eiro. Proti, influenceri darba praksi ietekmējuši, bet maz, – klāt nākusi vien jauna ailīte tāmes apakšā. 

Portāls “Delfi” sarunājās ar nozares asociācijām, ekspertiem, kā arī desmit Latvijas reklāmas un sabiedrisko attiecību uzņēmumu pārstāvjiem, tādējādi cenšoties izzināt noskaņojumu un pieredzi, kas saistīta ar influenceriem. Lai uzņēmumu pārstāvju atbildes būtu vaļsirdīgākas un palīdzētu labāk saprast reālo situāciju, viņu vārdus rakstā neminēsim.

Neskaidras aroda robežas  

Sabiedrisko attiecību un reklāmas uzņēmumi Latvijā kopā sajaukuši un par influenceriem nodēvējuši gan slavenības, kas par tādām kļuvušas, jo ir profesionāļi savā arodā, piemēram, NBA basketbolists Kristaps Porziņģis, gan cilvēkus, kuri lielo sekotāju skaitu ieguvuši, spējot aizraut sociālo tīklu lietotājus ar sevis radītu saturu, piemēram, “Youtube” slavenība Evelīna Pārkere. Līdz ar to skaidrība, ko tieši šis vārds – influenceris – nozīmē, bez papildu paskaidrojuma uzreiz nerodas.

“Par ko varētu diskutēt: par to, vai būtu nepieciešams izveidot jaunas profesijas klasifikatorā,” portālam “Delfi” sacīja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa. Iepriekš viņa kā vienu no nozares problēmām minējusi nespēju precīzi izmērīt digitālo reklāmas tirgu, kas savukārt apgrūtina iespēju noteikt kopējo nozares izaugsmi.

Atbildot uz pašas uzdoto jautājumu par jauno profesijas klasifikāciju, viņa sacīja: “Iespējams, ka ir vieta diskusijai, bet, ja paturam prātā, ka influenceris ir fiziska persona, kas ir autoritāte ar jau aprakstītajām īpašībām, grūti iedomāties, ka būs uzņēmumi, kas pieņems darbā influencerus. Svarīga tēma ir investīciju efektivitāte, kā reklāmdevēji var un varēs aprēķināt šo investīciju efektivitāti.”

Profesiju klasifikatorā nav tāda amata kā influenceris vai tā ekvivalenta. Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas influenceru asociācija pie tā strādā, tās vadītāja un  viena no populārākajām influencerēm Maija Armaņeva “Delfi” atbildēja apstiprinoši: “Jā, cītīgi strādājam, sadarbojamies ar ministrijām, jo tas ir ātrākais veids, kā to panākt. Viss ir procesā, bet, cik ātri tas notiks, man nav ne jausmas. Lielu cerību gan man nav. Influenceris un blogeris ir tās profesijas, ar kurām sastapsimies turpmākajos gados. Kad paaugsies mūsu bērni, būs pavisam citas profesijas, kuru šodien nemaz nav. Kāpēc mēs nevarētu sākt pārmaiņas? Piemēram, profesiju klasifikatorā ir amati, kādos šodien neviens vairs nestrādā. Ir taču jāiet līdzi laikam.”

Labklājības ministrija (LM), kas atbild par Profesiju klasifikatoru, gan portālam “Delfi” apliecināja, ka pagaidām ministrijā ar šādu iniciatīvu neviens nav vērsies.

Ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis paskaidroja, ka pēc priekšlikuma par Profesiju klasifikatora aktualizēšanu saņemšanas ministrija izvērtē, vai jaunā profesija ir kādas nozares ministrijas kompetencē, un tad saskaņā ar MK noteikumiem apzina šīs nozares ministrijas viedokli par jaunās profesijas iekļaušanu Profesiju klasifikatorā.

Kā tad īsti dēvēt?

“Delfi” sazinājās ar Valsts valodas centru, lai noskaidrotu, kurš vārds latviešu valodā vislabāk raksturotu anglisko “influencer”. Centra speciāliste skaidroja, ka vispiemērotākais, lai arī ne precīzākais būtu – iedvesmotājs. Vārdam “ietekmētājs” ir negatīva pieskaņa, savukārt vārdu salikums “viedokļa līderis” gluži neatspoguļo influenceru darbību.

“Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Valsts valodas likumu un citiem normatīvajiem aktiem profesiju vai amatu nosaukumiem ir jābūt latviešu valodā, nelietojot anglicismus, līdz ar to tādi vārdi kā “influenceris” nevarēs tikt iekļauti Profesiju klasifikatorā, tam būs jāatrod latviskojums,” sacīja Lipskis.

Piesardzība paliek

Uzņēmumi, kā sarunā ar “Delfi” norādīja viena no sabiedrisko attiecību kompāniju projektu vadītājām, reizēm pabrīdina, ka nevēlas influenceru pakalpojumus.

“Tad viņi mums saka: “Kas tie vispār ir par cilvēkiem? Nemaz nerādiet mums.” Bet, ja to pašu iepako nedaudz citādi – paskaidro, ka konkrētā persona varētu būt zīmola vēstnesis ar plašu auditoriju, tad attieksme mēdz mainīties,” viņa sacīja.

Arī pašas kompānijas saskārušās ar nedienām, kas raisa piesardzību. Savulaik kāda nepilngadīga sociālo tīklu zvaigzne pasākuma rīkotāja uzdevumā devās uz kādu piejūras pilsētu, kurā notika festivāls. Diemžēl influencere aizrāvās ar grādīgo dziru lietošanu, līdz ar to papildu publicitātes vietā pasākuma rīkotāji sagaidīja šai personai pakaļ atbraukušo policiju un vecākus. Biežāk izplatīta esot nelaime, ka influenceris nozūd ar preci, kas tam uz laiku iedota, vai arī nozūd bez pēdām un laikā neīsteno solītos publicitātes pasākumus.

Minētajos piemēros aprakstītais mēdz gadīties, bet kopumā neraksturo ikdienas sadarbību ar influenceriem. Pēdējā laikā tā uzlabojas, īpaši grāmatvedības jomā. Aizvien retāki esot gadījumi, kad influenceris neizpratnē rausta plecus, uzzinot, ka pēc noslēgtā autoratlīdzības līguma arī viņam pašam jāparūpējas par atbilstošām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. 

Taču, kā norāda nozarē strādājošo uzņēmumu pārstāvji, šobrīd aizvien vēl trūkst regulējuma: “Tāpēc katru gadījumu skatām individuāli, galu galā tā ir liela ņemšanās. Reizēm rēķinu var izrakstīt vien nepilngadīgā influencera mamma, citreiz ir tā, ka pilngadīgā persona rēķinu izrakstīt nevar, bet kāds ģimenes loceklis, kas strādā pilnīgi citā nozarē, var. Konkrēti noteikumi, kā tam būtu jānotiek, palīdzētu.”

Konveijers

Kādās no pēdējo gadu laikā notikušām influenceru kāzām jaunais pāris uztraucās un fotografēja daudz un dikti – sociālajos tīklos bija jāparādās gan kāzu kleitai, gan dekorācijām un citiem priekšmetiem. Tādējādi noteikta kāzu izdevumu daļa tika nosegta.

“Problēma, un tāpēc ar šādiem cilvēkiem klienti arvien biežāk nevēlas strādāt, ir tā, ka viņu profilos ir atrodams ļoti dažāds preču klāsts. Tur nav konsekvences, vērtību, izveidojas tāds kā konveijers. Un, lai gan tā aizvien vēl ir problēma, situācija uzlabojas un arvien vairāk novērojama tiekšanās uz savu rokrakstu, kvalitāti. Pozitīvais piemērs būtu Evelīna Pārkere, kas, lai gan vienubrīd rīkojās līdzīgi, spējusi no tā izaugt un ieturēt savu stilu,” norādīja reklāmas aģentūrā.

Pēc konveijera principa mēdz strādāt ne tikai influenceri, bet arī populāru zīmolu īpašnieki. Viens no Latvijas piemēriem saistās ar, iespējams, vispopulārāko atspirdzinošo dzērienu pasaulē. “Latvijas “Instagram” profilos ir simtiem bilžu ar šo produktu, ļoti reti ar kādu oriģinālu “piesitienu”. Ja ir par daudz, tad reizēm vienkārši gribas “atsekot” un kompānijas iecerētais netiks sasniegts,” sacīja aģentūras pārstāvis.

Līdzīgu kritiku kā iepriekšminētā bezalkoholiskā dzēriena zīmola popularizētājiem nereti velta vēl kādam produktam – Eiropā un Latvijā populāram nelielam jogurta dzērienam, kas jau gadiem reklāmās sola darīt brīnumus cilvēka imunitātes labā.

“Tur ir tā – tev pašam jāaiziet uz veikalu, jānopērk tas *******, tad jānofotografē, pēc tam šī fotogrāfija jāsūta apstiprināšanai, tad to apstiprina un varu nopublicēt. Par to sola 20 līdz 30 eiro. Paldies, bet mans laiks ir dārgāks par visu to čakaru,” sacīja viena no aģentūru pārstāvēm, piebilstot, ka šis ir viens spilgtākajiem piemēriem kā uzņēmums cer iegūt publicitāti par ārkārtīgi zemām izmaksām. Uz tā rēķina, kā norādīja eksperte, ziedojot pārdomātu satura kvalitāti. 

“Tā īsti jēdzīgi tas nav, pat praktikantu iznāktu nodarbināt ar augstākām izmaksām, jo viņam būtu jāļauj izmantot darba vide un kafijas automāts.  Turklāt tiek bojāts komunikācijas kanāls, kur šo produktu varētu parādīt gaumīgi,” viņa sacīja. 

Raksturojot citas problēmas, kā vienu no būtiskiem klupšanas akmeņiem eksperti norāda krāpšanos. Runa ir par viltus sekotājiem un viltus auditorijas iesaisti. Ārzemju lapās nopirkt desmit tūkstošus lielu sekotāju loku iespējams par pārdesmit dolāriem. Lai simulētu arī auditorijas aktivitāti, iespējams iegādāties pakalpojumu, kas ļauj dažādajām pašbildēm un skaistajiem dabas skatiem iegūt robota ģenerētus “patīk” klikšķus. Tiesa gan, šādus viltvāržus, ja nestrādā pēc konveijera principiem, iespējams atmaskot visai ātri. 

Kur sākas reklāma

Reklāmas likuma 1. pants nosaka, kas ir reklāma Latvijā: “Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.”

Baiba Liepiņa secina, ka influenceru darbība varētu būt reklāma vai arī tāda nebūt: “Te juristi būs kompetentāki – kad influencera darbība ir vārda brīvība un kad reklāma.”

Liepiņas teikto ilustrē pirms pāris nedēļām notikusī “Samsung” jaunā tālruņa prezentācija LMT telpās. Pasākumu apmeklēja arī influenceri Kašers, Anete Ozoliņa, Mārtiņš Kapzems, Kristīne Lindenblate, kuru klātbūtne pēcāk tika atspoguļota dzeltenās preses slejās. Līdz ar to uzņēmuma jaunais produkts, iespējams, jaudīgāk rezonēja ar potenciālajiem pircējiem.

Foto: Toms Norde

LMT preses pārstāve Elīna Lidere norāda, ka minētie ļaudis pasākumu apmeklējuši pēc savas brīvas gribas savā brīvajā laikā un bez kādiem papildu nosacījumiem. Viņa piebilst, ka “Samsung” pasākuma apmeklētājiem nodrošināja arī iespēju piedalīties izlozē un balvā tikt pie jauna telefona.

“Jā, LMT labprāt sadarbojas ar sociāli aktīviem cilvēkiem. Taču mūsu pieeja ir meklēt abpusēji interesantu sadarbību, lai gribētos iesaistīties projektos un pasākumos arī bez naudas,” viņa paskaidroja. 

Ko vajadzētu darīt labāk?

Taujājot pēc ieteikumiem, ko nozarē vajadzētu sakārtot, sabiedrisko attiecību un reklāmas kompānijas izceļ vairākus uzdevumus. Nav gan skaidrības, kas tos varētu īstenot, jo influenceru vadītā asociācija pārstāv savas intereses, līdz ar to diez vai, kā norāda uzrunātie eksperti, centīsies sevi ierobežot vai uzlūkot īpaši kritiski. 

  1. Aicinājums sakārtot regulējumu, kurā tiktu noteikts, kā precīzi notiek influenceru pakalpojumu apmaksa. Viens no ierosinājumiem – grozīt Reklāmas likumu, šo jautājumu atrunājot precīzāk.

  2. Precīzi sakārtot ne tikai apmaksas kārtību, kas šobrīd notiek "daudz un dažādos veidos", bet arī nosacījumus par apmaksātās reklāmas saturu. Vairākās sarunās izskanēja ierosinājums tēmtura “sadarbība” vietā lietot precīzāko – “reklāma”, tādējādi esot godīgākiem pret auditoriju.

  3.  Arvien biežāk Latvijā sastopami bērni, kuri ar sevis radīto saturu ļoti agrā vecumā kļūst par galvenajiem vai vieniem no ģimenes galvenajiem pelnītājiem. Ņemot vērā, ka šī tendence, visticamāk, kļūs tikai plašāka, ieteicams rosināt diskusiju par bērnu psiholoģisko gatavību šādiem apstākļiem.

  4. Tāpat, domājot par bērnu drošību un izglītību, tika aicināts skolā un ģimenē vairāk runāt par to, kas ir darbs, un to, “ko tieši nozīmētu bērna lolotais sapnis pieaugot kļūt par influenceri”.                                                                                                                                
  5.  Interviju laikā vairākkārt izskanēja ierosinājums Influenceru asociācijai izveidot cenrādi vai cenrāža vadlīnijas, ko piedāvāt kompānijām. Pašreizējos apstākļos nav īstas skaidrības par tirgus cenu dažādiem pakalpojumiem.

Ekspertu viedokļi




Annija Spēka,

valodu tehnoloģiju un digitālā mārketinga vadītāja, “Tilde”

Sabiedrības interesi var skaidrot vienkārši: sociālo tīklu mikroslavenību radītais burbulis rada elegantu ballīšu un vieglas naudas sajūtu. Turklāt sociālo mediju pieejamība liek domāt, ka līdzināties šīm slavenībām būs viegli.

Uzņēmumu interese ir pragmatiska. 47% Latvijas interneta lietotāju izmanto reklāmu bloķētājus, līdz ar to mārketinga speciālistiem ir jākļūst radošākiem un jākāpj ārā no tradicionālo reklāmu rāmjiem. Izmantojot influenceru sociālo tīklu ierakstus, var sasniegt arī šo auditoriju.

Der atcerēties, ka influenceri ir tikai viens no mikrosegmentēšanas paņēmieniem, lai sasniegtu šauras nišas auditoriju. Ja uzņēmumi un mārketinga speciālisti atlasa tos influencerus, kuru vērtības sakrīt ar zīmola vērtībām un kuru auditorija mijiedarbojas ar veidoto saturu un sakrīt ar uzņēmuma mērķauditoriju, kampaņa var būt ļoti veiksmīga.

Influenceri noteikti ir ieņēmuši savu vietu vienmēr mainīgajā mārketinga kampaņu plānošanas rīku grozā līdzās tur jau esošajiem zīmola, produkta vai kampaņas vēstnešiem tradicionālajā izpratnē (konkrētās jomas ekspertiem, aktieriem, mūziķiem utt.). Tomēr, ņemot vērā nelielo tirgu un lielo konkurenci, šī diez vai ir visvairāk kārojamā vieta, kurā balstīt savu profesionālo karjeru.

Vienlaikus sāk veidoties arī izpratne par to, kādi ir iespējamie zīmola riski, ar kuriem var nākties saskarties darbā ar influenceriem. Piemēram, neizpētot influenceru sekotājus, var gadīties, ka konkrētā konta sekotāji patiesībā ir iegādāti “botu fermās”, līdz ar to šī mākslīgi uzpūstā slava var kļūt par neslavu ne tikai influencerim, bet arī uzņēmumam, kurš ar viņu sadarbojies. Nav iespējams arī garantēt, ka influenceris paliks uzticīgs tām vērtībām, kuras paudis sadarbības laikā, vai, piemēram, jau pēc pāris dienām neuzsāks sadarbību ar konkurentiem.






Alīna Kozlovska,

"Communications & Strategies" projektu vadītāja

Lielā mērā tā ir sekošana līdzi trendiem. Jau vairāku gadu garumā visā pasaulē influenceru mārketingu dēvē par aktuālu un veiksmīgu komunikācijas instrumentu, argumentējot to arī ar dažādiem pētījumiem, kas pierādot, ka tas ir efektīvākais veids, kā uzrunāt un pārliecināt jaunu cilvēku auditorijas, tā dēvēto mileniāļu paaudzi. 

Patlaban influencerus komunikācijas pasākumos vēlas iesaistīt liela daļa zīmolu, un līdz ar šī mārketinga virziena popularitātes palielināšanos publiskajā telpā aktualizējušies dažādi ar to saistītie jautājumi, skarot gan tiesisko regulējumu, jo pēc būtības tas ir jauns reklāmas izvietošanas veids un tātad – saimnieciskās darbības veikšana, gan jautājumus par patērētāju maldināšanu. Influenceru tematu aktualizējuši arī vairāki iepriekš nebijuši notikumi – piemēram, pirmoreiz tika izveidots Latvijas "Instagram" Influenceru tops, apliecinot, ka influenceru mārketings arī mūsu platuma grādos ir “reāla” un aktuāla lieta. 

Vēl viens notikums, kas veicināja pieaugošo publisko uzmanību, ir Latvijas Blogeru un Influenceru asociācijas dibināšana, aizsākot diskusijas publiskajā telpā par blogeriem un influenceriem kā jaunu, vērā ņemamu arodu, un publiski pat tiek spriests par tā iespējamu iekļaušanu profesiju klasifikatorā. Šeit gan man uzreiz rodas vairāki jautājumi – piemēram, kāds būtu blogera / influencera amata apraksts un ikdienas pienākumi, ja kompānijas sāktu pieņemt štatā influencerus? No iekšienes popularizēt zīmolu? “Influenceris” manā skatījumā drīzāk ir sinonīms apzīmējumiem “sabiedrībā zināma persona” vai “slavenība”.



Edmunds Apsolons,

reklāmas speciālists, grāmatas “Komunikācijas kompetence: kā saprasties un veidot attiecības” autors

Foto: LETA

Par ko tad ir tas lielais uztraukums? Ja mēs skatāmies no klasiskās reklāmas puses, tad paņēmiens ir vecāks nekā pati reklāma, jo tajā brīdī, kad cilvēkam parādās izvēle, viņam ir nepieciešams kāds, kas atbrīvo no šīs izvēlēšanās. Reklāmās jau no sākta gala ir izmantots autoritārais arguments. Noteikts eksperts palīdz izvēlēties. Līdz šim klasiskajā reklāmā uzdevums bija atrast to īsto ekspertu, kuram liela cilvēku daļa uzticas, un tad viņu var nobildēt vai nofilmēt ar pareizajiem vārdiem mutē un palaist masu medijos. 

Tagad mēs redzam, ka pats cilvēks ir kļuvis par mediju. Līdz ar to jebkurš, kuram sociālajā tīklā ir pietiekami daudz sekotāju, kļūst par ietekmētāju, ekspertu. Un viņš palīdz izvēlēties. Vienīgā izmaiņa ir tā, ka cilvēks to dara pēc savas paša iniciatīvas. Godīgi būtu, ja likums regulētu influencerus, tāpat kā tas regulē to konkurentus – tradicionālos medijus.

Klasiskajā reklāmā cilvēks, kas palīdz pārējiem izvēlēties, ir kādas jomas eksperts, un tāpēc viņš tiek vērtēts kā uzticams. Teiksim, ja ir žurnālists, kas gadiem ilgi rakstījis par auto, tad cilvēki viņam uzticas. Kas ir jāņem vērā, arī klasiskā reklāma paņem cilvēku, kas vienā jomā ir eksperts, un liek viņam palīdzēt izdarīt izvēli pilnīgi citā jomā, kur viņam nav nekādu eksperta kvalitāšu. Tāda ir cilvēka psiholoģija – ja es tam cilvēkam uzticos vienā jomā, tad bieži nemulsinās arī tas, ka viņš man piedāvā kaut ko pavisam citā. Cilvēka prātā eksperta zināšanas no vienas jomas kaut kā pārnesas arī uz citām. Tas ir tas psiholoģiskais triks.

Manuprāt, uz influenceriem skatās kā uz jaunu instrumentu, īpaši nepārspīlējot to lomu. Mēs noteikti nevaram visus mārketinga vai reklāmas rezultātus panākt tikai ar influenceriem. Tas vienkārši ir vēl viens risinājums. Domāju, ka viņi virzās arī uz kvalitātes pusi. Ja es redzu, ka manā tīklā kāds aizrāvies ar reklāmas multiplicēšanu, parastu produktu izrādīšanu, es vienkārši viņu bloķēju.

Portāla “Delfi” rakstu sērijā lasi vēl: 

Influenceru nereģistrētais bizness: aicina sekotājus iegādāties 'brīnumpulverus' 

Influenceri iekožas reklāmas tirgus pīrāgā – intervija ar asociācijas vadītāju Maiju Armaņevu 

Influenceri, bērni un soctīkli: ko der atcerēties vecākiem 

Influenceru kļūšana par jauniešu elkiem – ar riskiem. Intervija ar attīstības psiholoģijas speciālisti

Projekta autori: Dita Vinovska, Kristīne Liepiņa, Dace Skreija, Filips Lastovskis, dizains - Martina Sergejeva, izstrāde - Karīna Sabecka
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.