Kurš pēdējais? Ar bezkontakta norēķinu karti pret rindām
Foto: Publicitātes foto

Pirmdienas rītā pa ceļam uz darbu Aldis iebrauc Viršos. Degvielas ir gana, taču pietrūkst stipras rīta kafijas, ko mājās pagatavot nebija laika. Aldis steidzas, bet divi pircēji rindā pirms viņa izdomājuši norēķināties ar vissīkākajām centu monētām. Smiedamies šie pārskaita naudu jau trešo reizi, bet atkal nekā — dažu centu pietrūkst. Aldī aug nepacietība — kafiju nākas atstāt uz letes, jāskrien uz biroju bešā, jo ilgāk kavēties nedrīkst. Pusdienas laikā izstāvējis pamatīgu rindu pie bistro kases (kā par spīti arī šeit visi izdomājuši maksāt skaidrā naudā), bet vakarā vēl vienu rindu lielveikalā, Aldis lēš, ka stāvot dažādās rindās šodien viņš pavadījis krietnu pusstundu. Apmēram tik daudz laika viņam būtu vajadzējis, lai no rīta nesteidzīgi izbaudītu brokastis un kafiju, un diena būtu iesākusies pavisam citādi...

Aptuveni šāda aina veidojas, ja mēģinām iztēloties ikdienu bez iespējas norēķināties ātri. Ja, dzīves tempam pieaugot, kāda no mūsu ikdienas sastāvdaļām paliktu bez vajadzīgās attīstības. Piemēram, ja nebūtu ieviesta bezkontakta norēķinu iespēja, kas iespējo norēķinus pāris sekunžu laikā — divas reizes ātrāk, nekā maksājot ar parasto karti, trīsreiz ātrāk, nekā maksājot ar skaidru naudu.

Latvijā bankas ir izsniegušas jau vairāk nekā vienu miljonu bezkontakta karšu[1] — pircēji ir novērtējuši šīs tehnoloģijas priekšrocības, kas sniedz iespēju ērti, ātri un droši norēķināties par ikdienas pirkumiem. Savukārt tirgotāji var apkalpot vairāk klientu, kuri jau pieraduši pie tā, ka rinda virzās daudz ātrāk, ja tirgotājs piedāvā bezkontakta norēķinu iespēju. Turklāt šis norēķina veids iespējo atvieglot kasieru darbu — ar skaidru naudu klientu apkalpošana prasa daudz lielāku uzmanību un vairāk laika.

Jau līdz šā gada beigām bezkontakta maksājumu iespējai būs jābūt visās norēķinu vietās Latvijā, kur klientiem piedāvā maksāt ar karti. Starptautisko karšu organizāciju, kā piemēram, Mastercard prasības nosaka, ka no 2020. gada visām maksājumu karšu pieņemšanas ierīcēm Eiropā būs jāpieņem bezkontakta maksājumi.

Piemēram, Latvijas Pasts aktīvi izzina savu klientu vēlmes un dara visu, lai sniegtu tām atbilstošu servisu visā valsts teritorijā, skaidro Gundega Vārpa, Latvijas Pasta Ārējo komunikāciju vadītāja: "Mūsu klienti arvien labāk zina, ko vēlas saņemt no mums kā pakalpojumu sniedzēja. Attiecībā uz iespējām samaksāt par saņemto pakalpojumu pasta nodaļās tas nozīmē ne tikai maksājumu karšu termināļus, bet tieši jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus, kas ļauj norēķināties arī ar bezkontakta tehnoloģiju kartēm," norāda Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. "Tāpēc Latvijas Pasts saviem klientiem patlaban nodrošina tieši šādas modernu norēķinu iespējas – turklāt mēs runājam ne tikai par pilsētu pasta nodaļām, bet pilnīgi visām 377 pilna spektra Latvijas Pasta nodaļām visā valsts teritorijā, no kurām daudzas atrodas lauku reģionos. Tieši šis apstāklis minētajā modernizācijas projektā, mūsuprāt, ir būtiskākais, vienādojot iespējas pilsētās un laukos."

"Bezkontakta maksājumi ir ērts maksājumu veids gan tirgotājiem, gan pircējiem. Tie dod iespēju tirgotājiem samazināt rindas pie kases, jo kasieri var klientu apkalpot ātrāk, un pircējiem — ietaupīt nedaudz laika ikdienas steigā," saka Rimi Latvia Finanšu un biznesa kontroles vadītāja Kristīne Miezīte-Zeltiņa. Šobrīd jau ap 60 % Rimi pircēju izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā. "Bezkontakta maksājumi ir pieejami visos Rimi veikalos, un redzam, ka pircēji arvien biežāk dod tiem priekšroku — jau vairāk nekā 45 % bezskaidras naudas maksājumu ir bezkontakta norēķini, un šis rādītājs pieaug ar katru mēnesi," norāda Kristīne Miezīte-Zeltiņa.

Līdzīgas tendences vērojamas arī Maxima veikalos. "Ja 2018. gada pavasarī ar bezkontakta maksājumu kartēm par saviem pirkumiem norēķinājās ap 8000 klientu dienā, tad šobrīd ar bezkontakta kartēm tiek veikti aptuveni 1,5 miljoni maksājumu mēnesī," saka Maxima Latvija IT departamenta direktors Mārtiņš Smilga. Viņš uzsver, ka norēķini ar bezkontakta kartēm, viedtālruņiem, pulksteņiem un citām ierīcēm Maxima veikalos jau kļuvuši par ikdienu. "Uzņēmums aktīvi strādā pie tā, lai regulāri ieviestu dažādas inovācijas, kas atvieglo pircēju un darbinieku ikdienu. Sākot ar pašapkalpošanās kasu tehnoloģiju, kuras ieviešanā bijām pionieri Latvijā, preču derīgumu termiņu monitoringa digitalizāciju, kā arī, protams, bezkontakta karšu un ierīču norēķiniem, kas viesuši ievērojamas izmaiņas pircēju paradumos," stāsta Mārtiņš Smilga.

Latvijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā ir novērtējuši bezkontakta norēķinu priekšrocības — ātrumu, ērtumu un drošību — un izmanto šos norēķinus ikdienā. Šogad veikts pētījums[2] par pircēju paradumu maiņu liecina, ka gada laikā būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kuri ikdienas pirkumiem lieto bezkontakta kartes (no 37 % 2018. gada septembrī līdz aptuveni 60 % 2019. gada septembrī). Nozīmīgi palielinājies (no 24 % līdz 46 %) to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri bezkontakta karti izmanto vienmēr vai gandrīz vienmēr, kad vien tas ir iespējams. Savukārt norēķinus telefonos un citās viedierīcēs ikdienā regulāri izmanto katrs desmitais iedzīvotājs, liecina Mastercard un Finanšu nozares asociācijas veiktais pētījums.

Jānis Vība, lielākā pašmāju degvielas tirgotāja Virši izpilddirektors, norāda, ka bezkontakta norēķinu iespēju Virši degvielas uzpildes stacijās sākta izmantot šogad, īstenojot vērienīgu uzņēmuma kases sistēmas modernizācijas projektu. "Mūsdienu dzīves ritms ir ļoti dinamisks, klienti sagaida zibenīgu apkalpošanu, tāpēc ir likumsakarīgi, ka bezkontakta maksājumi kļuvuši par Latvijas iedzīvotāju ikdienu. Līdz šim regulāri esam saņēmuši jautājumus par iespēju norēķināties "pīkstinot", un šobrīd šī iespēja ir nodrošināta aptuveni 30 "Virši" stacijās, bet līdz gada beigām šī funkcionalitāte būs pieejama visā tīklā. Pašlaik redzam, ka aptuveni katrs otrais mūsu klients izmanto iespēju norēķināties par pirkumu, izmantojot bezkontakta maksājuma risinājumu," skaidro pārstāvis.

Ņemot vērā minēto pircēju ieradumu maiņu, šobrīd ir jārunā ne tik daudz par bezkontakta norēķinu priekšrocību skaidrošanu, bet par tirgotājiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ šo iespēju saviem pircējiem vēl nepiedāvā. Par pieprasījumu liecina pircēju aptauja — 37 % respondentu norāda, ka jūtas neapmierināti, ja tirdzniecības vietā nav iespējams norēķināties ar bankas karti. Vēl lielāks ir neapmierināto īpatsvars ir starp regulārajiem bezkontakta norēķinu karšu lietotājiem. Kopumā 88 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem uzskata, ka ar bezkontakta karti norēķināties ir ērtāk un ātrāk nekā ar parasto bankas karti vai skaidru naudu.

Šis ir skaidrs signāls tirgotājiem, kas liecina, ka klientiem patīk lietot ērtas jaunākās tehnoloģijas un nepatīk stāvēt rindās. Agrāk bieži dzirdētais jautājums: "Kurš pēdējais?" — brīžos, kad nebija īsti skaidrs, kur rinda sākas un beidzas, nu izskan ar jaunu jēgu. Kurš paliks pēdējais, jo nebūs laikus ieviesis mūsdienīgu norēķinu iespēju? Bezkontakta maksājumi, protams, ir tikai viena no šādām iespējām, kas padara raksta ievadā pieminētā Alda ikdienu ērtāku un patīkamāku — vairāk uzmanības veltot darbam, ģimenei un hobijam, nevis nervozai stāvēšanai rindās.


Comment Form