Foto: LETA
Pēdējos gados dzīvojamo ēku atjaunošanas temps, kā arī kopumā interese par māju tehniskā stāvokļa uzlabošanu ir palielinājusies, taču to pirmkārt diktē ekonomiskie apsvērumi – augstā energoresursu cena, attiecīgi – dārgais siltums, nevis rūpes par vidi vai bažas par cilvēku drošību. Par pēdējo gan šogad atkal vairāk runā pēc Rīgā notikušajiem incidentiem.

Savukārt Eiropas Savienība (ES) gatavo jaunas iniciatīvas enerģētikas jomā, kur energoefektivitāte tiek izvirzīta kā prioritāte, tostarp ir paredzēts, ka no 2028. gada visām jaunajām ēkām ES būs jābūt klimatneitrālām, bet senāk būvētajām ēkām, tostarp dzīvojamām mājām, būs jāatbilst noteiktai energoefektivitātes klasei. (Ierosināts, ka dzīvojamās ēkas līdz 2030. gadam sasniegs vismaz E energoefektivitātes klasi, bet līdz 2033. gadam – D klasi; līdzīga skala ir elektropreču marķējumā.)

Kopumā dzīvojamā fonda atjaunošana notiek diezgan lēni. Ekonomikas ministrija (EM) atzīst: ar šobrīd Latvijai pieejamo ES finansējumu ir ievērojami par maz, lai būtiski kāpinātu ēku atjaunošanas tempu un sasniegtu ES mērķus.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!