'ArcGIS' redz visu – 'Delfi' intervija ar miljardieri, kurš kontrolē lielu daļu pasaules karšu tirgus
Foto: DELFI/ Publicitātes attēli

Džeks Deindžermonds (Jack Dangermond) – digitālo karšu krusttēvs, kā viņu nodēvējis žurnāls "Forbes", – ir uzņēmuma "Esri" dibinātājs un īpašnieks. "Esri" ir ģeogrāfisko informācijas sistēmu izstrādātājs, kas specializējas digitālo karšu izveidē, arī Latvijā lietojam "ArcGIS" programmatūru. Deindžermonds uzņēmumu dibināja 1969. gadā, izmantojot savus personīgos ietaupījumus – 1,1 tūkstoti ASV dolāru, un šobrīd uzņēmumam pieder apmēram 40% globālā ģeogrāfisko informācijas sistēmu tirgus. Pēc "Forbes" aprēķiniem, Deindžermonda bagātība lēšama ap 3,7 miljardiem ASV dolāru.

Konferencē "Baltic Esri User Conference", kas oktobrī notika Rīgā, Deindžermonds sniedza interviju portālam "Delfi", kurā dalījās gan ar savu pieredzi biznesā, gan uzskatiem par jaunuzņēmumiem, kā arī uzsvēra klimata pārmaiņu jautājumus.

Vai Baltijas, Centrāleiropas tirgus ģeogrāfisko informācijas sistēmu produktu ziņā ir augošs?

Patiesību sakot, ģeogrāfijas produktu tirgus aug visā pasaulē, jo tā nav tikai viena konkrēta joma, ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) produktus var atrast ļoti daudzās nozarēs, piemēram, biznesā, izglītībā un pētniecībā, valsts sektorā, militārajā jomā u. c. Brīžiem kādā jomā ir izaugsme, un pēc kāda laika tā apstājas, tomēr kopumā tas ir ļoti plašs diapazons un augošs tirgus.

Mēs ļoti daudz sadarbojamies ar valstu valdībām, šis segments veido gandrīz pusi mūsu tirgus, jo valsts iestādes veido datubāzes, tām ir vajadzīga vēsturiskā un aktuālā informācija, lai novērtētu, kur, piemēram, atrodas konkrēta infrastruktūra. Vienlaikus komercbiznesa puse aug ļoti strauji, reizēm liekas, ka pasaule pēkšņi ir pamodusies un attapusies, ka ir tāda zinātne kā ģeogrāfija.

Vēsturiski nozare aizsākās pirms simt gadiem līdz ar grāmatvedības attīstību – vispirms papīra formā, vēlāk elektroniski. Grāmatvedības uzskaite mainīja veidu, kā tiek "pieskatīta" nauda, tās plūsmas. Vēlāk uzskaite tika pielietota personālvadībā, finansēs plašākā jomā utt., laika gaitā šīs dažādās jomas, sistēmas tika savienotas, izmantojot interneta iespējas.

Pirms 50 gadiem sāka attīstīties digitālā ģeogrāfija, ģeogrāfijas "lietas" sāka apstrādāt elektroniski. Sākumā tās bija neatkarīgas sistēmas, kurās tika uzkrāta informācija par infrastruktūru, mežu platībām u. tml. Tagad cilvēki arvien vairāk sāk apzināties, ka konkrēta vieta ir ļoti būtiska jebkuru datu sastāvdaļa, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc aug pieprasījums pēc ģeogrāfijas produktiem. Arī laika moments ir būtiska datu sastāvdaļa. Piemēram, kur cilvēki dzīvo un strādā, jo viņi visu laiku pārvietojas.

Līdz ar aktīvāku cilvēku kustību, lietu interneta, GPS attīstību arī kartēm bija jāattīstās, vairs nebija gana ar statiskām kartēm, kur attēloti vēsturiski dati, radās vajadzība pēc reālā laika kartēm. Uzņēmumiem interesē, kur fiziski atrodas to klienti, kur labāk izvietot filiāles, kādu maršrutu izvēlēties kompānijas automašīnām. Bieži vien tie ir sarežģīti jautājumi, kur nepieciešami uz zinātni balstīti risinājumi. Līdz ar to valdību datubāzes sāk izmantot uzņēmumi, lai varētu pieņemt biznesa lēmumus. Turklāt runa nav tikai par tādiem jautājumiem kā filiāles vietas izvēle, bet arī par vides ietekmi.

Ģeogrāfija vieno valstu, pilsētu iniciatīvas ar biznesa vajadzībām, kaut joprojām esam šī ceļa sākumā. Ir daži ļoti labi piemēri. Loģistikas kompānija "UPS" pērn ASV tirgū ietaupīja 400 miljonus dolāru, izmantojot ĢIS, lai optimizētu kravas mašīnu maršrutus.

Tādā veidā ģeogrāfija vieno valstu, pilsētu iniciatīvas ar biznesa vajadzībām, kaut joprojām esam šī ceļa sākumā. Šobrīd attīstītās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. Ir daži ļoti labi piemēri. Loģistikas kompānija "UPS" pērn ASV tirgū ietaupīja 400 miljonus dolāru, izmantojot ĢIS, lai optimizētu kravas mašīnu maršrutus. Tas deva iespēju ietaupīt naudu, uzlabot klientu servisu, patērēt mazāk degvielas, kas ir svarīgi vides kontekstā, visi procesi kļuva efektīvāki. Cits piemērs – "Starbucks". Uzņēmums izvieto savas kafejnīcas, pamatojoties uz attiecīgās vietas demogrāfisko situāciju. Līdzīgi rīkojas lielākās ASV mazumtirdzniecības kompānijas "Walmart", "Walgreens" u. c., tās optimizē savu veikalu izvietojumu, mārketinga aktivitātes saskaņā ar ģeogrāfisko informāciju.

Kuras nozares šobrīd savā biznesā īpaši aktīvi izmanto ģeogrāfijas produktus?

Ģeogrāfijas un vietas koncepcija vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, tomēr, ģeogrāfijas produktiem digitalizējoties, šobrīd ar tiem arvien vairāk sāk strādāt apdrošināšanas kompānijas, lai novērtētu riskus, piemēram, klimata pārmaiņu ietekmē var rasties plūdi, vētras. Šie uzņēmumi sāk pārvērtēt riskus, balstoties uz ģeogrāfisko informāciju.

Nekustamo īpašumu nozare ir sena, bet, pielietojot ģeogrāfisko dimensiju, tā atdzīvina savus pakalpojumus, kļūst efektīvāka. Taustās arī celtniecības, arhitektūras un inženierbūvju uzņēmumi, piemēram, izstrādājot jaunas ēkas projektu, tiek ņemti vērā ģeogrāfiskie aspekti plašākā mērogā, savietojot šos projektus ar valsts iestāžu informāciju.

Atsevišķa joma ir viedās pilsētas. Pašvaldības tādā veidā vēlas padarīt pilsētas efektīvākas. ĢIS strādā policijas nodaļās, ugunsdzēsības struktūrās utt. Turklāt tagad ir iespējams savienot visas šīs sistēmas kopā, izveidojot lielu datubāzi. Tas ir kā ar rentgena stariem ieskatīties dziļi cilvēkā iekšā.

Pie viedās pilsētas projekta esat strādājis Losandželosā. Kas šādos projektos ir vissarežģītākais? Ar kurām citām pasaules pilsētām strādājat?

Dubaija Apvienotajos Arābu Emirātos ir ļoti sarežģīts projekts, mēs tur vinnējām starptautiskā konkursā "Smart Dubai". Līdzīgi ir Abū Dabī. Pilsētu vadība vēlas padarīt tās efektīvākas, pieņemt labākus lēmumus, lai izvietotu sabiedriskās ēkas, transporta sistēmu, vēlas labāk komunicēt ar iedzīvotājiem un iesaistīt tos pilsētas dzīvē. Liela interese ir par to, kā uz zinātnes un datu pamata vadīt pilsētu, arī valsti. Tās ir ļoti loģiskas vēlmes. Un tas ir jautājums arī par atvērtu valdību un datiem, lai iedzīvotājiem ir iespēja redzēt pārmaiņas savā pilsētā un valstī reālajā laikā, piemēram, kā mainās kādi rādītāji, kā palielinās asfaltēto ceļu skaits u. tml.

Mans labs draugs ir Losandželosas mērs Ēriks Garseti (Eric Garcetti), domāju, ka viņu gaida spoža karjera. Piemēram, pilsētā ir vairāk nekā 50 tūkstoši bezpajumtnieku, to skaits aug, un tās ir lielas izmaksas policijai, drošības departamentiem, turklāt šie cilvēki veido pilsētas tēlu. Tie ir sociāli ekonomiskie izaicinājumi. Kopā ar mēru strādājam, lai risinātu šīs fundamentālās problēmas.

Vispirms ir jādabū šie cilvēki atpakaļ mājās, bet tā ir kompleksa problēma. Piemēram, agrāk domāju, ka klimata joslas kalnos ir konstanta līnija, bet īstenībā līdz ar klimata pārmaiņām šī līnija paaugstinās vai pazeminās. Līdzīgi ir ar bezpajumtniekiem. Izmainot noteiktus faktorus, mainās arī bezpajumtnieku skaits, un būtisks faktors ir īres cenas. Cilvēki, nevarēdami atļauties mājokli, sāk dzīvot automobilī. Un runa te ir par normāliem cilvēkiem, kuriem ir darbs, bērni, ģimene, bet viņi vienkārši cenu dēļ nevar atļauties sev jumtu virs galvas. Tieši tāpēc ir svarīgi saprast, kurās vietās rodas bezpajumtnieki un kurās vietās būtu nepieciešams būvēt zemo izmaksu mājokļus. Vienlaikus ir svarīgi, lai šiem cilvēkiem attiecīgais rajons būtu pazīstams un ērts, būtu pieejamas attiecīgās reliģijas organizācijas u. tml. Nevar arī veidot lielus zemo izmaksu mājokļu rajonus, jo, vecākiem tiekot pie tāda mājokļa, bērni, dzīvojot šādā rajonā, gandrīz 100% ir ieprogrammēti būt sociāli problemātiski. Tie ir sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas jautājumi.

ĢIS nav tikai sistēmas, lai automatizētu un efektivizētu biznesu un pilsētas, – tās ir izpētes instrumenti, ar kuriem var analizēt attiecības, tendences.

"Iepazinos ar ANO ziņojumu par klimata pārmaiņām, šermuļi skrien pār kauliem, to lasot. Ja mēs neko nedarīsim nākamajos 12 gados, atpakaļceļa vairs nebūs," teic Deindžermonds.

Uzstājoties bieži runājat par pārapdzīvotību, klimata pārmaiņām, urbanizāciju, sakot, ka cilvēce līdz šim nekad nav atradusies šādā situācijā.

Vakar biju Parīzē (intervija notika 17. oktobrī – red.). Jums nešķiet dīvaini, ka bija tik silts, ka varēju nēsāt T-kreklu? Mums visiem ir savi stāsti par klimata pārmaiņām. Pirms piecpadsmit gadiem ik pa laikam devos uz sniegoto Aļasku, bet tagad tajās vietās vairs nav sniega, ir izzudušas arī attiecīgās darbvietas, radušās sociālas problēmas. Tas pats notiek Grenlandē. Mēs varam dzīvot šeit, Laimes zemē, bet jau tagad cilvēki noteiktās vietās pamatīgi izjūt klimata pārmaiņas.

Kalifornijā atrodas Sjerranevadas kalnu grēda, tiek lēsts, ka vairāk nekā 100 miljoni koku šajā reģionā ir gājuši bojā salīdzinoši īsā laika periodā. Un šie koki pēc tam nodeg. Tas ir ļoti nopietni. Šīs vietas pārvēršas tuksnesī, samazinās bioloģiskā daudzveidība, un tas viss notiek tiešām ātri.

Tikko iepazinos ar ANO ziņojumu par klimata pārmaiņām, šermuļi skrien pār kauliem, to lasot. Ja mēs neko nedarīsim nākamajos 12 gados, atpakaļceļa vairs nebūs. Viss! Cik vēl pierādījumu ir vajadzīgs, lai sabiedrība atmostos?

Tas nozīmē, ka mums ir jāierobežo oglekļa dioksīda emisijas, jāatrod veidi, kā saglabāt bioloģisko daudzveidību, kā ierobežot iedzīvotāju skaita pieaugumu. Es neesmu pret bērniem, bet mēs nedrīkstam pārtērēt mūsu planētu. Ja biznesā pārtērē līdzekļus, uzņēmums bankrotē. Tomēr atšķirībā no biznesa, kas var bankrotēt un pēc tam sākt visu no jauna, ar Zemi tā nevarēs izrīkoties. Nevar visu laiku tikai aizņemties, un arī pats to nekad neesmu darījis.

Ko lietas labā var darīt viens cilvēks, ko var darīt uzņēmumi?

Uzņēmuma darbībā ir daudz iesaistīto, ir īpašnieki, akcionāri, vadītāji, ir daudzas interešu puses. Akciju īpašniekiem un vadītājiem ir svarīga katra ceturkšņa peļņa, un tā mēs dzīvojam, bet ir vajadzīga tālredzīga stratēģija, ilgtspējīgas pilsētas, piesārņojuma ierobežošana u. c. Es ļoti labi saprotu biznesa loģiku, bet ir jādomā, kā uzņēmējiem pieņemt videi draudzīgus lēmumus.

Kāda ir valsts un pašvaldības loma ceļā uz ilgtspējīgu vidi?

Mēs visi esam iesaistīti šajos procesos, un mums visiem būs no kaut kā jāatsakās, lai panāktu šo ilgtspējību. Tas nozīmē ilgtspējīgas ģimenes, ilgtspējīgas organizācijas, stingrākus likumus attiecībā uz piesārņojuma avotiem, būs jāiegulda bioloģiskajā daudzveidībā, jāsaglabā vide u. c. Šajā ziņā esmu diezgan radikāls, jo progress ir vāji redzams. Vienlaikus cilvēce ir evolucionējusi, ieviesusi jaunas tehnoloģijas, kas ir mazāk piesārņojošas nekā iepriekšējās. Es ticu ilgtspējīgai nākotnei.

Savu uzņēmumu dibinājāt 1969. gadā, esat redzējis gan izaugsmes laikus, gan tirgus sarukumu. Jūsu ģimene joprojām ir uzņēmuma īpašniece, kas ļauj brīvāk darboties, pieņemot biznesa lēmumus. Kāda ir bijusi jūsu ilgtermiņa stratēģija?

Mans pirmais noteikums ir – tērē mazāk nekā nopelni. Tas ir ļoti vienkārši. Vēl viens noteikums – neaizņemies naudu. Kad aizņemies naudu, tu pārdod savu dvēseli. Es nekotēju sava uzņēmuma akcijas biržā, jo nevēlos kalpot akcionāriem, bet gan klientiem. Apzinos, ka ir situācijas, kad cilvēkiem ir nepieciešams aizņemties naudu, tomēr man tas īsti neder.

Jauni cilvēki ir ļoti aizrāvušies ar jaunuzņēmumu ideju, grib radīt savus uzņēmumus. Bet tam nav jēgas, ja nav saprotams, kāpēc radīt uzņēmumu, kāda ir tā nozīme. Esmu redzējis ļoti daudzus jaunuzņēmējus, kas aizņemas riska kapitālu. Tajā brīdī nav grūti paredzēt, ka viņi zaudēs savu ideālismu un vīziju, jo būs jāsāk strādāt investoriem, nevis idejai. Neuzticos šai jaunuzņēmumu pasaulei, kaut, protams, tajā ir radušies daudzi labi un veiksmīgi uzņēmumi. Bieži vien jaunuzņēmēji – tas ir tāds dzīvesveids, bet ir cilvēki, kas tiešām vēlas radīt kaut ko jaunu un mainīt pastāvošo lietu kārtību. Tas arī savulaik interesēja mani, nevis doma ātri kļūt bagātam.

Vēl viens svarīgs aspekts – apkalpot savus klientus. Atšķirība ir tāda, ka akcionāri vēlas izspiest no uzņēmuma pēc iespējas vairāk naudas, savukārt mēs varam uzlabot savus produktus, lai tie labāk noderētu klientiem. Apmēram vienu trešdaļu savu ienākumu investējam izpētē, lai attīstītu savus produktus. Tā ir mūsu stratēģija. Piemēram, jaunuzņēmumi bieži vien vēlas būt interesanti, savukārt mēs – ieinteresēti. Tā ir būtiska atšķirība, un šī filozofija ir iekļuvusi arī biznesa pasaulē. Īstenībā jau tas nav nekas slikts, tikai es savu biznesu nevēlos tā veidot.

Rezumējot – mēs izstrādājam tehnoloģijas, kas palīdz mūsu lietotājiem darīt savu darbu labāk. Katram no šiem vārdiem ir nozīme, jēga. Un, ja papildus izdodas palīdzēt bērniem skolās, labāk sadarboties valstij un komercsektoram, vienot cilvēkus kādiem projektiem, izmantojot ĢIS, tas ir kā papildu pluss, bet vienlaikus man tas ir arī mērķis.

"Ir viegli teikt, ka uzņēmumiem, valstij utt. vajadzētu kaut ko sākt darīt, vienlaikus pašiem turpinot braukt ar ērtu automobili, pirkt lietas," norāda Deindžermonds.

Runājot par klimata, sociāli ekonomiskām pārmaiņām, kādus datus var redzēt uzņēmuma ĢIS kartēs?

Tā ir kombinācija, ko redzu kartēs un dzīvē. Ap 100 miljoniem koku ir gājuši bojā Kalifornijā, es to redzu uzņēmumos no kosmosa, un to pamato ugunsgrēki. Kad redzu karti, saprotu, ka tā ir īstenības abstrakcija, un daudzas šīs abstrakcijas mani tiešām uztrauc, piemēram, klimata pārmaiņas, Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ("International Plant Protection Convention") modeļi. Kartēs un simulācijās redzu mūsu nākotni. Ja mēs izdarīsim visu, ko vien ir iespējams paveikt līdz 2030. gadam, tad ir iespēja, ka apstādināsim procesus, ja ne – izmaiņas notiks eksponenciālā ātrumā.

Iedzīvotāju skaits aug ātri, un cilvēku pēdu nospiedumi "izspiež ārā" dabu, attiecīgi samazinās to augu skaits, kas absorbē oglekļa dioksīdu. Pārapdzīvotība ir nopietna problēma.

Mēs redzam dabas katastrofas – milzu ugunsgrēkus, vētras un orkānus, ekoloģijas problēmas Āfrikā, migrācijas apjomus, sociālos konfliktus utt. Tā var turpināt ilgi, un tā nav kāda viena karte, visas kopā tās saliek lielāku stāstu. Lai pagrieztu šos procesus, ir vajadzīga sadarbošanās, ne polarizēšanās, labāko pasaules zinātnieku iesaistīšanās, katra cilvēka disciplinēta rīcība, patērējot mazāk. Arī uzņēmējiem vajadzēs uzņemties atbildību, kā radīt jaunas tehnoloģijas, kas vienlaikus ļaus pelnīt. Daļēji jau tas viss notiek, piemēram, Eiropā arvien vairāk tiek izmantota saules un vēja enerģija.

Ir viegli teikt, ka uzņēmumiem, valstij utt. vajadzētu kaut ko sākt darīt, vienlaikus pašiem turpinot braukt ar ērtu automobili, pirkt lietas. Cilvēki ir pieraduši pie noteikta dzīvesstila, un tas rada lielāku patēriņu, ko stimulē reklāmas un mārketings. Turklāt arī uzņēmumiem ir grūti atrast peļņas modeli, ja cilvēki samazina patēriņu. Ko es kā cilvēks varu darīt? Runāt par problēmām ar citiem, veidot sabiedrības apziņu, radīt efektīvas sistēmas.

Piemēram, jau vairākus gadu desmitus atbalstām dažādas skolas, arī Baltijas valstīs. Izglītība ir ļoti svarīga, uz projektiem balstīta mācīšanās palīdz jauniešiem ne tikai definēt problēmas un runāt par tām, bet arī kaut ko darīt lietas labā. Tās ir manas kartes, kas parāda, ka notiek arī labas lietas.

Tags

ANO Forbes Izglītība Lasāmgabali Starbucks Walmart

Comment Form