Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ASV sankcijām pakļautais Baltkrievijas minerālmēslojuma eksportētājs paziņojis, ka arī produkcijas pircēji sūdzēs Lietuvu tiesā, ja tā pārtrauks tranzītu caur savu teritoriju, kā arī Minska atbildēs ar preču tranzīta uz Lietuvu pārtraukšanu, vēstīja Lietuvas sabiedriskais radio.

Tas citēja viena no pasaulē lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem "Belarusjkaļij" meitasuzņēmuma "Belorusskaja kaļijnaja kompaņija" (BKK) preses pārstāves Irinas Savčenko teikto, ka Lietuvai tranzīta pārtraukšanas gadījumā draudētu tiesvedība ne tikai ar Baltkrievijas valstij piederošo kompāniju, bet arī ar minerālmēslojuma pircējiem.

"Ja Lietuva pārkāps starptautiskos līgumus, mēs izmantosim visus pieejamos juridiskos instrumentus un iesniegsim prasību tiesā," Savčenko sacījusi Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

"Tāpat, uzskatām, ka daudzi mūsu klienti, minerālmēslojuma pircēji, arī vērsīsies tiesā, jo Lietuvas rīcības rezultātā viņiem netiks piegādāta produkcija un tiks radīti nopietni zaudējumi," klāstīja BKK preses pārstāve, pieļaujot, ka "tādēļ viņiem var nākties iegādāties mēslojumu par krietni augstāku cenu. Prasību tiesā apmērs šajā gadījumā var sasniegt miljardiem eiro".

"Tomēr ir vēl viens aspekts. Ja Lietuva neizpildīs savas starptautiskās saistības, Baltkrievijai būs jāreaģē, jo arī jūsu valsts ir tranzīta zeme. Tas būs grūti abām valstīm, un visvairāk cietīs abu valstu iedzīvotāji," viņa piebilda.

BKK preses pārstāve sacīja, ka par ASV sankcijām pret BKK tika paziņots decembra sākumā un tās spēkā stāsies 1.aprīlī. Vienlaikus Savčenko pauda cer''ibu, ka Baltkrievijas minerālmēslojuma tranzīta koridors caur Lietuvas Klaipēdas ostu darbosies arī pēc 1.aprīļa.

Savukārt Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra "BelTA" vēstīja, ka valsts Ārlietu ministrijas preses sekretārs Anatolijs Glazs Lietuvas centienus pārtraukt Baltkrievijā ražotā minerālmēslojuma tranzītu caur savu teritoriju raksturojis kā "kaitniecību un agresiju".

"Jau vairāk nekā nedēļu mēs esam liecinieki izrādei, kas kaimiņvalstī Lietuvā tiek izspēlēta saistībā ar Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma tranzītu. Dažu šīs drāmas dalībnieku aktiermeistarība un uzņēmība ir iespaidīga. Tomēr savai valdībai atzīmi lai liek paši lietuvieši. Kaimiņvalsts iekšējās problēmas ir viņu darīšana," sarkastiski sacīja Glazs.

Viņš arī apgalvoja, ka Seimā iesniegtaiss likumprojekts, kas paredz bez ekonomiska kaitējuma izbeigt Baltkrievijas minerālmēslojuma tranzītu, bruģē ceļu pilnīgam Baltkrievijas preču tranzīta aizliegumam.

Glazs sarunā ar "BelTA "pirmdien paziņoja, ka Lietuvas centieni bloķēt Baltkrievijas tranzītu ir "rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, nemaz nerunājot par Lietuvas daudzpusējām un divpusējām saistībām".

"Tas, ka oficiālā Viļņa pēc izvēles traktē starptautisko tiesību normas un patiesi tic, ka tai neērtās normas var nepildīt, nevienam vairs nav noslēpums, jo īpaši pēc drāmas ar migrantiem. Tomēr šajā gadījumā runa ir par mērķtiecīgu blokādes mēģinājumu: bloķē gaisa satiksmi, ierobežo sauszemes satiksmi un tagad ķeras klāt dzelzceļam. Un tas viss pret valsti, kurai nav izejas uz jūru. Kas tas ir, ja ne kaitniecība un agresija?" viņš retoriski jautāja.

"To var izskaidrot tikai kā bezspēcīgas dusmas. Jau sen ir laiks pārdomāt un izbeigt šo bezatbildīgo politiku, kas var ne tikai destabilizēt situāciju reģionā, bet arī ir nepieteikta kara slieksnis," paziņoja Baltkrievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis.

Jau ziņots, ka ASV sankcijām pakļautā Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotāja "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8.decembrī stājās spēkā ASV sankcijas. Noskaidrojies, ka Baltkrievijas valsts uzņēmums novembrī veicis priekšapmaksu Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijai "Lietuvos geležinkeliai" un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī.

Kā izteicies "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška, kurš janvārī saistībā ar skandālu atstās amatu, par līguma laušanu uzņēmumam varētu draudēt simtiem miljonu eiro liels sods.

Lietuvas valdība paziņojusi, ka meklē iespējas, kā valsts dzelzceļa kompānijai lauzt līgumu par "Belarusjkaļij" produkcijas transportēšanu, vienlaikus uzsverot, ka ASV sankcijas tieši neizliedz mēslojuma tranzīta kravu plūsmu caur Lietuvu.

"Lietuvos geležinkeliai" pirmdien paziņoja, ka ASV Finanšu ministrijas Ārējo aktīvu kontroles birojs (OFAC) oficiālā vēstulē informējis, ka Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam šīs sankcijas nav saistošas.

Uzņemoties atbildību par to, ka "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu nav pārtraukts, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un satiksmes ministrs Marjus Skuodis iesniedza atlūgumus. Premjerministre Ingrīda Šimonīte pagājušajā nedēļā paziņoja, ka abu ministru demisiju nepieņem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!