Laikraksts, atsaucoties uz augsta ranga avotiem, norāda, ka lielākās bankas, tai skaitā "Barclays" un "Standard Chartered" ievērojami samazināja nenodrošināto kredītu apjomus, kurus tās gatavas piešķirt eirozonas bankām, kas savukārt var izraisīt jaunu kredītu krīzi Eiropas banku sistēmā.
"Standard Chartered" pēdējo dažu mēnešu laikā "izveda" no eirozonas starpbanku kreditēšanas tirgus vairākus desmitus miljardu mārciņu, bet pēdējo nedēļu laikā par divām trešdaļām samazināja savu ieguldījumu apjomu eirozonā, jo aug uztraukums par citu Eiropas banku finanšu situāciju, norāda laikraksts.
Līdzīgi rīkojās arī "Barclays" banka, kuras vadība pauž lielu satraukumu par iespējamo situācijas attīstību bankās, kurām ir liels ieguldījumu apjoms "problēmvalstīs" – Grieķijā, Īrijā, Spānijā un Portugālē.
Jau ziņots, ka Grieķija atrodas uz defolta robežas, tās ārējais parāds sasniedz 350 miljardus eiro, un tā vienojās ar starptautiskajiem aizdevējiem par 110 miljardu eiro lielu kredītu. Tas savukārt izraisa bažas par eirozonas stabilitāti.
Pašlaik eirozonā ir 17 ES dalībvalstis, kuras pēc noteiktu kritēriju izpildīšanas ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli savas valsts teritorijā. Eirozonā ietilpst Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija.
Šogad pavasarī eirozonā bija augstākā gada inflācija pēdējo 2,5 gadu jeb 30 mēnešu laikā. Vidēji 17 eirozonas valstīs inflācijas līmenis aprīlī bija 2,8%, kamēr martā - 2,7%. Eiropas Centrālā Banka norādījusi, ka aprīlis bija jau piektais mēnesis pēc kārtas, kad eirozonā gada inflācija bija virs 2%. Pērn aprīlī tā bija 1,6%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
