ES ekonomikas komisāra Olli Rēna pārstāvis Amadejs Altafajs preses brīfingā Briselē mudināja Bratislavu ātri ratificēt vienošanos, kas, pēc viņa teiktā, "ir vitāli svarīgi, lai stiprinātu uzticību eiro zonai un tās spējai risināt pašreizējo parādu krīzi.
Komisāra pārstāvis akcentēja, ka vienošanās ratifikācija ir arī pašas eiro zonā ietilpstošās Slovākijas interesēs.
Iepriekš intervijā aģentūrai AFP Slovākijas parlaments spīkers Rihards Sulīks paziņoja, ka šīs valsts parlaments par eiro zonas glābšanas fonda jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kapacitātes palielināšanu, balsošot, ātrākais, decembrī, tāpēc pastāv iespēja, ka fonds nesāks darboties līdz pat februārim.
Sulīks, kurš asi iebildis pret lielos parādos nonākušo eiro zonas valstu, sevišķi Grieķijas, glābšanu, fondu nodēvēja par "instrumentu, kurš radīs vēl lielākus parādus". "[Eiro zonas parādu] krīzi nav iespējams atrisināt, parādus palielinot," viņš sacīja intervijā.
Slovākija bija vienīgā eiro zonas valsts, kas pagājušā gada pavasarī atteicās piedalīties 110 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanā finanšu krīzē nonākušajai Grieķijai.
EFSF pašreizējais apmērs ir 440 miljardi eiro, taču to ir plānots palielināt līdz 750 miljardiem eiro, pēc 2013.gada aizstājot EFSF ar Eiropas stabilitātes mehānismu (ESM). Lai fonda apmēru palielinātu, lielākajā daļā eiro zonas valstu ir nepieciešams saņemt parlamenta atbalstu, kas var izrādīties ilgstošs process.
21.jūlijā eiro zonas ārkārtas samitā tika panākta vienošanās par otro starptautisko Grieķijas glābšanas paketi 159 miljardu eiro (112 miljardu latu) apmērā. Lielu daļu no šiem palīdzības līdzekļiem paredzēts piešķirt, izmantojot eiro zonas glābšanas fondu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
