EP izjūk Baltijas valstīm svarīgais balsojums par ES enerģētiskās drošības stratēģiju
Foto: morgueFile

Eiropas Parlamenta (EP) kreisā un centriskā flanga spēku (S&D; GUE - NGL; Greens – EFA) iestrādāto priekšlikumu dēļ, EP vairākums trešdien Strasbūrā neatbalstīja Eiropas Savienības (ES) enerģētiskās drošības stratēģijas ziņojumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

EP deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP), kurš bija viens no ziņojuma līdzautoriem, norāda, ka parlamenta kreisā flanga spēki, mēģinot kavēt šāda dokumenta pieņemšanu, pēdējā brīdī iestrādāja tajā vairākus priekšlikumus, aicinot aizliegt atsevišķu energoresursu izmantošanu, kas ir pretēji tā sākotnējam uzstādījumam – veicināt ES energodrošību.


"Mēs katrs varam, protams, izdarīt savus secinājumus, kas bija šādas rīcības pamatā, tomēr ir skaidrs, ka tas nebija ar domu par mūsu patērētāju interesēm un kopējo energodrošību. Eiropas šobrīd ir nedrošā situācijā. Mēs eksportējam vairāk kā pusi no visiem saviem patērētājiem energoresursiem un tam ir pieaugoša tendence ar katru gadu. Pats lielākais piegādātājs ir Krievija, kuras prezidents šobrīd karo ne tikai Ukrainā, bet arī pret rietumu vērtībām," sacīja Kariņš.

Savukārt, kā portālam "Delfi" Strasbūrā sacīja EP Budžeta komitejas pārstāve Inese Vaidere (Vienotība/ETP), šis balsojums parāda, ka dažas valstis arvien domā par savām personiskajām ekonomiskajām interesēm, nevis Eiropas kopējām.

“Lai gan Parlaments šodienas balsojums ziņojumu dažādu iemeslu dēļ neapstiprināja, ES enerģētikas drošības stratēģija no EP darba kārtības nepazudīs,” sola Kariņš.

"Šis dokuments pašreizējā statusā ir tikai EP viedoklis. Tas ir arī pilotprojekts, kurā EP cenšas vienā dokumentā apkopot visus būtiskos enerģētikas drošības jautājums. Ja šo ziņojumu trešdien neapstiprinās, tad tas parādīs, ka Eiropā šobrīd šajā sektorā ir nopietnas nepilnības," nepilnu stundu pirms balsojuma portālam "Delfi" sacīja ziņojuma galvenais autors Aļģirds Saudargs. Viņš aicināja Baltijas valstis nepaļauties vien uz ES drošības stratēģijām, bet gan pašām rūpēties par savu drošību.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka stratēģijas iztrādes laikā "Gazprom" lobija kompānija Eiropā "Gplus" iztērējusi aptuveni 100 000 eiro. 

Jau vēstīts, ka ziņojumā iekļauta prasība pēc iespējas ātrāk izbeigt Baltijas valstu energoizolētību, kā arī atvērt vienoto tirgu enerģētikas jomā, lai nodrošinātu zemākas cenas patērētājiem. Parlaments arī aicina pievērst lielāku uzmanību energoefektivitātes pasākumiem, uzsverot, ka tam ir būtiska loma energoatkarības samazināšanā. Ziņojumā arī teikts, ka EP uzskata, ka Krieviju vairs nevar uzskatīt par uzticamu partneri, jo tā nepārprotami apšauba ES tiesību autoritāti, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un enerģijas piegādi izmanto politiskiem mērķiem. 

Tāpēc lielāka uzmanība ir jāpievērš gāzes piegādes infrastruktūras attīstīšanai un turpmākai paplašināšanai sadarbībā ar Norvēģiju, Dienvidu gāzes koridoru un Vidusjūras gāzes pārvades mezglu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.