ES samitā neizdodas panākt visu 27 valstu atbalstu līguma grozījumiem; strādās pie starpvaldību sadarbības modelī 'eiro 17+' (09:51)
Foto: EPA/LETA

Pēc visu nakti ilgušajām darba vakariņām Eiropadomes sanāksmē Briselē samita dalībniekiem neizdevās panākt visu 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu atbalstu grozījumiem ES līgumos, tāpēc 17 eirozonas valstis un tās dalībvalstis ārpus zonas, kas to vēlēsies, strādās pie fiskālās disciplīnas starpvaldību līguma, piektdienas rītā žurnālistiem paziņoja ES amatpersonas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs pastāstīja, ka jaunais līgums iekļaus 17 eirozonas valstis un sešas ES dalībvalstis ārpus tās.

Savukārt Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš līdz ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli vēlējās panākt visu ES dalībvalstu piekrišanu piedāvātajiem stingrākiem fiskālajiem nosacījumiem, lai cīnītos ar parādu krīzi, pastāstīja, ka vienprātīgs lēmums nebija iespējams Ungārijas un Lielbritānijas dēļ.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons nobloķējis Merkeles – Sarkozī plānu ES glābšanai, skaidrojot, ka šis priekšlikums nav Lielbritānijas interesēs, vēsta raidorganizācija BBC. Lielbritānija nobloķēja franku – ģermāņu plānu, kam bija vajadzīgs visu 27 ES dalībvalstu atbalsts, jo ar Franciju un Vāciju neizdevās vienoties par prasītajām garantijām britu interešu aizstāvībai.

Sarkozī klāstīja, ka jaunais starpvaldību fiskālais līgums būs jāpieņem līdz nākamā gada martam. Ar Čehiju un Zviedriju par šo jautājumu vēl gaidāmas konsultācijas.

Rompejs paziņoja, ka īstermiņa Eiropadome pirmajā decembra samita darba sesijā ir panākusi vienošanos par tūlītēju rīcību tagadējo eirozonas grūtību pārvarēšanā, bet ilgtermiņā panākta vienošanās par jaunu fiskālo līgumu (fiscal compact).

Eiropadomes prezidents pastāstīja, ka eirozonas valstis un pārējās ES dalībvalstis uzstādīs mērķi novirzīt Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) papildu līdzekļus līdz 200 miljardiem eiro un nekavējoties tiks iedarbinātas Eiropas finanšu stabilitātes fonda sviras.

Eiropadome arī vienojās paātrināt Eiropas Stabilitātes Mehānisma glābšanas fonda spēkā stāšanos, nosakot kā termiņu tam nākamā gada jūliju. Eiropadome arī nolēma būtiski mainīt privātā sektora iesaistes (PSI) doktrīnu, sacīja Rompejs: "Turpmāk mēs strikti ievērosim SVF principus un praksi, vai, runājot tiešāk – mūsu pirmā pieeja PSI, kurai bija ļoti negatīvs efekts uz parādu tirgiem, oficiāli ir cauri."

Rompejs arī sacīja, ka "mēs visi esam par jaunu, spēcīgu Eiropas fiskālo disciplīnu – tas nozīmēs, ka dalībvalstis ieviesīs to savās konstitūcijās vai to ekvivalentos." Viņš uzsvēra, ka tas nozīmēs pastiprinātus un automātiskākus noteikumus pārmērīģa budžeta deficīta procedūrā. Dalībvalstīm būs arī jāiesniedz budžeta sākotnējie varianti Eiropas Komisijai. Kā norādīja Rompejs, par būtību panākta plaša vienošanās, savukārt formu visi vēloties tādu, lai šīs jaunās saistības būtu patiesi saistošas.

Rompejs atzina, ka ES pārrunas par juridiskiem jautājumiem nekad nenotiek viegli, tāpēc starpvaldību vienošanos izstrādās 17 eirozonas valstis un sešas citas ES dalībvalstis, bet divām valstīm vēl neesot mandāta dalībai tajā.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu atzina, ka viņš un Rompejs labprātāk vēlētos visu valstu atbalstu ES līguma grozīšanai, taču to var darīt tikai vienprātīgi, bet šajā gadījumā vienprātība nebija panākama. Viņš arī norādīja, ka EK saskaņā ar piedāvātajiem risinājumiem būs kompetences, kādu iepriekš tai nebija, un komisija darīs visu, kas būs tās spēkos, lai to izmantotu, stiprinot fiskālo disciplīnu.

Dānijas premjerministre Halle Tornionga-Šmita vēlāk gan paskaidroja, ka Dānija ir gatava pievienoties fiskālajam līgumam, vispirms konsultējoties ar parlamentu, taču ne eirozonai. Kā zināms, Dānija, Zviedrija un Lielbritānija eirozonas veidošanas laikā izlēma saglabāt savu nacionālo valūtu.

Gatvavību pievienoties fiskālajam līgumam izteica arī Latvija, Bulgārija, Lietuva, Polija un Rumānija.

"Delfi" jau vēstīja, ka Briselē ceturtdien sācies ES valstu līderu samits, kura mērķis ir vienoties par Eiropas parādu krīzes risinājumu un kurš, pēc Francijas prezidenta Sarkozī teiktā, var kļūt par pēdējo iespēju glābt Eiropas vienoto valūtu un ES.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.