"Tas būs 2011.gada 8.novembrī. Kā teica senos laikos – uz novembra svētkiem," sacīja Millers, tiekoties ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu viņa Piemaskavas rezidencē Novoogarjovā.
Millers atgādināja, ka gāzesvada pirmās kārtas būvniecība ir pabeigta, tiek veikti palaišanas un sakārtošanas darbi, un notiek cauruļvada piepildīšana ar gāzi.
Millers arī paziņoja, ka ir uzbūvēti vairāk nekā 700 kilometri no gāzesvada otrās kārtas – apmēram 60% no otrās kārtas garuma.
"Gazprom" uzskata par perspektīvu arī "Nord Stream" papildu kārtu būvēšanu, sacīja Millers.
2012.gadā, kad tiks pabeigta otrā kārta, Krievija gada laikā varēs piegādāt 55 miljardus kubikmetru gāzes patērētājiem Rietumeiropā.
1233 kilometrus garais cauruļvads pa Baltijas jūras gultni savieno Viborgu Krievijas Ļeņingradas apgabalā un Greifsvaldi Vācijas piekrastē.
Savu piekrišanu cauruļvada būvniecībai ir devušas visas projektā iesaistītās valstis – Dānija, Krievija, Somija, Vācija un Zviedrija. Nevienai no trim Baltijas valstīm, kas paudušas nopietnus iebildumus pret cauruļvada būvniecību, nav piešķirtas veto tiesības "Nord Stream" projektā.
"Nord Stream" akciju kontrolpakete pieder Krievijas dabasgāzes eksporta monopoluzņēmumam "Gazprom", un lieli akcionāri ir arī Vācijas kompānijas E.ON un BASF, kā arī Francijas "GDF-Suez" un Nīderlandes "Gasunie".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
