Foto: Publicitātes foto

Igaunijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri-decembri reģistrēts par 32% mazāk nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumu, turklāt to kopējā vērtība sarukusi par 27%, liecina Igaunijas Zemes departamenta publiskotie dati.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Igaunijā reģistrēti 10 935 nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumi, kuru kopējā summa sasniedza 1,23 miljardus eiro.

Zemes departaments norādīja, ka kritums daļēji saistāms ar to, ka atsauces bāze par 2021.gada ceturto ceturksni ir ārkārtīgi augsta, jo tolaik darījumu summa sasniedza rekordlielu summu - 1,64 miljonus eiro.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits Igaunijā sarucis par 13%, bet darījumu summa - par 10%.

Ceturtajā ceturksnī Igaunijā reģistrēti 6014 dzīvokļa īpašnieka maiņas darījumi, tostarp 5455 gadījumos dzīvoklis pārdots kā mājoklis. 26% mājokļu vajadzībām atbilstošu dzīvokļu pirkšanas un pārdošanas darījumu bija ar jauniem īpašumiem.

Vidējā jauna dzīvokļa cena oktobrī-decembrī Tallinā bija 3614 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 18% vairāk nekā 2021.gada ceturtajā ceturksnī un par 14% mazāk nekā iepriekšējos trīs mēnešos.

Kopējais nekustamo īpašumu cenu indekss ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājies par piektdaļu, bet ceturkšņa izteiksmē saglabājies stabils. Gada salīdzinājumā dzīvokļu cenu indekss audzis par 26%, neapbūvētu zemesgabalu cenu indekss kāpis par 23% un zemesgabalu ar dzīvojamo apbūvi cenu indekss sarucis par 10%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!