Piemēram, eiro zonas valsts Īrijas centrālajā bankā tiek apspriests jautājums par to, ar kādiem līdzekļiem nepieciešamības gadījumā varētu nodrukāt lielu daudzumu naudaszīmju, raksta avīze.
Šveices Nacionālā banka apsver atteikšanos no Šveices franka piesaistes eiro, un analogu rīcību apsver arī Bosnijas un Hercegovinas centrālā banka un Latvijas Banka, ziņo "Wall Street Journal".
Laikraksta ziņu avoti gan apgalvo, ka šo rīcības plānu sagatavošana nenozīmē pārliecību par to, ka eiro zona sabruks.
ASV bankas "J.P.Morgan Chase & Co." analītiķi trešdien ieteica saviem klientiem nodrošināties pret eiro zonas sabrukuma riskiem, bet norādīja, ka tā varbūtība esot apmēram 20%.
Eiro zonas sabrukums radītu ne vien katastrofālas sekas pasaules finanšu tirgos, bet arī daudz tehnisku problēmu šīs zonas bijušajām dalībvalstīm, jo ierobežotos termiņos būtu jānodrukā banknotes un jāizkaļ monētas lielos apmēros, kā arī jākonvertē kredīti un noguldījumi.
Centrālā banka Melnkalnē, kur līdz eiro ieviešanai 2002.gadā oficiālais maksāšanas līdzeklis bija vācu marka, pēta dažādus rīcības variantus – no citas valsts valūtas izmantošanas līdz savas nacionālās valūtas izveidošanai. Melnkalnei gan nav tehnisku iespēju pašai nodrukāt savas naudaszīmes.
Eiro emisijas apmērus nosaka Eiropas Centrālā banka (ECB), bet banknošu un monētu fizisko emisiju ar nacionālo centrālo banku starpniecību īsteno valstij piederošas naudas kaltuves un vērtspapīru spiestuves vai privātfirmas. Vairākas šādas firmas darbojas Lielbritānijā, kas nav eiro zonas valsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
