Laiks 'smagajai artilērijai', pasaules ekonomisti mudina valdības rīkoties aktīvāk
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

"Rīkojieties ātri un dariet visu nepieciešamo", lai cīnītos ar Covid-19 izraisīto krīzi, teic pasaules vadošie ekonomisti. Viņu ieskatā jāliek lietā arī tādi netradicionālas politikas instrumenti kā "helikopteru nauda" un citi, raksta Pasaules ekonomikas forums (World Economic Forum).

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Ekonomisti mudina valdības vilkt ārā "smago artilēriju", lai cīnītos ar sekām, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Viņu ieskatā jāliek lietā arī tādi netradicionālas politikas instrumenti kā "helikopteru nauda". Frāzi "helikoptera nauda" kaldināja Miltons Frīdmens 1969. gadā. Oriģināli ideja par "helikopteru naudu" raksturo situāciju, kad centrālās bankas veic tiešus maksājumus personām, tomēr ekonomisti šo terminu lieto plašākā mērogā. Savulaik bijušais Federālo rezervju sistēmas (ASV centrālā banka) vadītājs Bens Bernanke uzskatīja, ka "helikopteru nauda" var tikt pielietota, lai novērstu deflāciju, un no viņa rīcības kritiķu puses ieguva iesauku Helikopteru Bens.

Tāpat valdībām būtu jāsamazina privātpersonu un uzņēmumu bankroti, jānodrošina cilvēkiem nauda, saglabājot izdevumus pat tad, ja viņi nestrādā, kā arī jāpalielina valsts investīcijas un veselības aprūpes izdevumi, norāda ekonomisti. Tā kā to valstu saraksts, kas saskaras ar jaunā koronavīrusa pandēmiju, turpina pieaugt, pasaules vadošie ekonomisti aicina veikt radikālus pasākumus, lai ierobežotu ekonomikas kritumu.

Vairāk nekā 40 augsta līmeņa ekonomisti, tai skaitā Starptautiskā Valūtas fonda galvenā ekonomiste Gita Gopinata un bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks ekonomikas jautājumos Džeisons Fūrmans, ir piedalījušies Ekonomikas politikas pētījumu centra (CEPR) e-grāmatas veidošanā, kurā viņi mudina valdības rīkoties ātri un darīt visu iespējamo. Ekonomisti atbalsta pamatīga "fiskālā lielgabala" pielietošanu, lai reaģētu uz Covid-19 krīzi. Starp ierosinātajiem drastiskajiem pasākumiem tiek minēti tādi kā "helikopteru nauda", situācijā, kurā visi saņem bezsaistību naudu; eirozonas valstis izmanto eiroobligācijas, aizņemoties kopā, nevis atsevišķi; un valstu investīciju bankas sniedz uzņēmumiem neierobežotus ārkārtas aizdevumus.

Materiāls lejupielādei ir pieejams šeit.

Līkņu izlīdzināšana (grafiks angļu valodā)

Valstu veiktie ierobežošanas mēri saplacina slimības izplatības līkni, bet vienlaikus padziļina ekonomikas recesijas likni. Attēla avots: Ekonomikas politikas pētījumu centrs (CEPR).

Lai arī ekonomistu ieskatā ir pāragri vērtēt, cik nopietns būs ekonomiskais kaitējums, viņi ir pārliecināti, ka tas būs būtisks – pandēmija izdzēš dzīvības un ierobežo iztikai nepieciešamos resursus visā pasaulē. Lai ierobežotu vīrusu, nepieciešami tādi pasākumi kā karantīna, sociāla distancēšanās, skolu, universitāšu un aprūpes centru slēgšana, nebūtisku uzņēmumu slēgšana, izsakot lūgumus cilvēkiem strādāt no mājām, vienlaikus stādinot ekonomikas.

"Mēs saskaramies ar kopīgu un nepieredzētu veselības un ekonomisko krīzi," raksta Pjērs-Olivjērs Gourinčs no Kalifornijas universitātes Bērklijā, nodaļā par to, kā izlīdzināt gan slimības izplatīšanās, gan ekonomikas lejupslīdes līknes. Vienlaikus ir pieejama fiskālā politika, ko valdības var izmantot, lai novērstu vai ierobežotu katastrofālus kritumus, kas pēc Gourinča teiktā ir kā "ekonomiskās sistēmas intensīvās terapijas nodaļas, gultas un ventilatori". Piemēram, centrālās bankas var nodrošināt ārkārtas likviditāti finanšu sektorā.

Ietekmes uz ekonomiku samazināšana (grafiks angļu valodā)

Valdībām jāmeklē risinājumi ar sarkanajiem krustiņiem atzīmētajām problēmvietām. Attēla avots: Ekonomikas politikas pētījumu centrs (CEPR).

Lai izvairītos no dziļa, ilgstoša kaitējuma ekonomikai, valdībām būs jāsamazina privātpersonu un uzņēmumus bankrotu skaits, jānodrošina cilvēkiem nauda, lai saglabātu tēriņus pat tad, ja viņi nestrādā, kā arī jāpalielina valsts investīcijas un veselības aprūpes izdevumi, raksta autori . Citiem vārdiem sakot, ir tagad jārīkojas, lai "samazinātu ekonomisko rētu uzkrāšanos". "Šis ir laiks, kad likt lietā smago artilēriju; šis nav laiks būt pieticīgiem, bet ātri jādara visu nepieciešamo," raksta ekonomisti.

Tagad vari saņemt ‘DELFI’ ziņas arī ‘Telegram’ kanālā. Pievienojies un uzzini jaunāko Latvijā pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Iekšzemes kopprodukts (IKP)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form